LMNA un LVM DNA vairākkārt ir vērsušās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) pēc atbalsta un palīdzības, jo sociālā dialoga un darbinieku tiesību jautājumus nav izdevies atrisināt uzņēmuma iekšienē. LBAS ieskatā situācija ir sasniegusi robežu, kur runa vairs nav tikai par vienas arodbiedrības domstarpībām ar darba devēju, bet par sociālā dialoga kvalitāti valsts kapitālsabiedrībā.
LBAS uzsver: darbiniekam valsts uzņēmumā ir jājūtas droši, aizstāvot savas tiesības, paužot viedokli un darbojoties arodbiedrībā. Nevienam darbiniekam nav jābaidās no nelabvēlīgām sekām par piederību arodbiedrībai vai savu interešu aizstāvēšanu un valsts kapitālsabiedrībai šajā ziņā ir jābūt paraugam.
Situācija nav radusies pēkšņi. Jau 2025. gada februārī arodbiedrība atklātā vēstulē vērsās pie LVM valdes, informējot arī uzņēmuma padomi, Zemkopības ministriju un LVM darbiniekus par riskiem pārmaiņu plānošanā un darbinieku atlases procesā. Kopš tā laika darba tiesību, sociālā dialoga un LVM pārvaldības jautājumi nonākuši arī valsts institūciju redzeslokā.
LBAS īpašas bažas rada arī publiskā komunikācija par neatkarīgas arodbiedrības darbu. Latvijas Radio raidījumā “Atvērtie faili” LVM padomes loceklis Mārtiņš Līdums, komentējot situāciju uzņēmumā, norādīja: “Bija jūtami tādi mēģinājumi diskreditēt uzņēmumu, nodarīt kaut kādu kaitējumu reputācijai, tieši izmantojot kā rīku šo arodbiedrību veidošanās brīdi. Mums ir sajūta, ka uzņēmumu grib nosist ar avīzi, un šis bija viens no tādiem mēģinājumiem patestēt.”
LBAS uzsver: darbinieku tiesību aizstāvēšana nav uzņēmuma graušana. Arodbiedrība nav pretinieks, bet likumā noteikts sociālā dialoga partneris. Ja darbinieku pārstāvniecība tiek uztverta kā drauds uzņēmumam, nevis kā iespēja savlaicīgi pamanīt problēmas un tās risināt, pilnvērtīgs sociālais dialogs nav iespējams.
Būtiski jautājumi radušies par darba devēja neitralitāti, arodbiedrību neatkarību un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem neatkarīgi no viņu arodbiedrības piederības.
LBAS uzskata, ka atbildības jautājums nebeidzas pie LVM valdes. Ir jāvērtē arī LVM padomes un Zemkopības ministrijas kā valsts kapitāla daļu turētājas rīcība - vai uz savlaicīgi saņemtajiem riska signāliem ir reaģēts pietiekami ātri un efektīvi un kāpēc situācija tikusi novesta līdz kolektīvam tiesību strīdam.
LBAS uzsver: LVM priekšā ir daudz būtiskāki izaicinājumi nekā ilgstoši strīdi par sociālā dialoga pamatprincipiem. Digitalizācijas un zaļās pārejas apstākļos uzņēmumam kopā ar darbiniekiem un tās pārstāvjiem – arodbiedrību - savlaicīgi jādomā par jaunām prasmēm, pārkvalifikāciju un darba iespēju saglabāšanu Latvijas reģionos.
“Darbinieks nav šķērslis uzņēmuma attīstībai - viņš ir tās pamats. Valsts kapitālsabiedrībā cilvēka tiesības, drošība un labbūtība, tajā skaitā nediskriminēšana pēc arodbiedrības piederības, nedrīkst kļūt par otršķirīgu jautājumu. LVM vadībai, padomei un valsts kapitāla daļu turētājam ir jāatrod ceļš atpakaļ pie tiesiska un pēc būtības īstenota sociālā dialoga,” uzsver LBAS.
LBAS aicina LVM valdi, padomi un Zemkopības ministriju kolektīvā tiesību strīda procedūru izmantot nevis kā vēl vienu konfliktu, bet kā iespēju risināt problēmas pēc būtības.
Jautājums ir vienkāršs: cik tālu situācijai vēl jāeskalējas, lai savlaicīgi izteiktie brīdinājumi tiktu ne tikai uzklausīti, bet arī pārvērsti reālā rīcībā?
LBAS stingri iestāsies par visu savu arodbiedrību tiesībām un nepieļaus arodbiedrības biedru diskriminēšanu vai ierobežošanu!
