Aptauja arī atklāja, kuri faktori, pēc iedzīvotāju domām, visvairāk ietekmē elektroenerģijas cenu. Atbildes atklāja interesantu atšķirību starp to, kas cilvēkiem ir intuitīvi saprotams, un tiem aspektiem, kurus izprast ir sarežģītāk un par kuriem publiski runā retāk:
- cena Nord Pool biržā un elektroenerģijas cenas kaimiņvalstīs – 44,5%;
- valsts institūciju un regulatoru lēmumi (tarifi, nodokļi, obligātā iepirkuma komponente) – 41,5%;
- dabasgāzes un naftas cenas pasaules tirgū – 29%;
- Latvijā saražotās atjaunīgās enerģijas apjoms (HES, vējš, saule) – 19%;
- elektroenerģijas pārvades tarifu pieaugums – 18%;
- slēptais energonodoklis OIK – 11,6%;
- laikapstākļi (vēja stiprums, saules intensitāte, ūdens līmenis upēs) – 9,8%;
- sankcijas pret Krieviju – 10%;
- inflācija ES valstīs – 9%;
- pieprasījuma izmaiņas dažādās diennakts stundās un nedēļas dienās – 8%;
- eiro kurss pret citām valūtām – 1,4%;
- OPEC lēmumi par naftas ieguvi – 1,4%;
- nekas no minētā neietekmē/nezinu – 8%.
Spilgtākais zināšanu plaisas piemērs: 11,6% aptaujāto kā cenu ietekmējošu faktoru joprojām min OIK, lai gan obligātā iepirkuma komponente iedzīvotāju rēķinos nepastāv kopš 2022. gada septembra. Priekšstati par rēķinu dzīvo ilgāk nekā paši maksājumi.
Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses (LAEA) valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš norāda, ka iedzīvotāju nosauktie faktori kopumā ir pareizi, taču sarakstā pazūd svira, ko Latvija pati var ietekmēt: “Cilvēki intuitīvi jūt, ka cenu nosaka birža, kaimiņvalstis un regulatoru lēmumi. Bet tikai 19% pamana pašmāju ražošanas lomu. Praksē tā ir viena no tiešākajām svirām, kas ietekmē katras Latvijas ģimenes rēķinu.”
Biržā cena veidojas pēc kopējā katla principa: visa reģionā saražotā elektroenerģija nonāk vienotā tirgū, un katras stundas cenu nosaka dārgākā elektrostacija, kas vēl nepieciešama pieprasījuma segšanai. Jo vairāk šajā katlā ir lētas vietējās ģenerācijas bez kurināmā izmaksām, jo retāk cenu nosaka dārgā gāze vai imports.
Kaimiņu piemērs rāda, ka tas strādā: vēl 2022. gadā Lietuva importēja aptuveni divas trešdaļas patērētās elektroenerģijas, bet 2025. gadā vietējās elektrostacijas jau sedza 74% no valsts patēriņa (Litgrid dati).
“Mēs nevaram mainīt gāzes cenu pasaules tirgū vai OPEC lēmumus. Bet mēs varam būvēt savu ražošanu Latvijā: katrs jauns vēja vai saules megavats ir vēl viens lētas enerģijas avots kopējā katlā, kas mazina atkarību no importa un spiež biržas cenu lejup visā reģionā,” saka Bāliņš.
Par asociāciju “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse”
Asociācija “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse” (iepriekš “Saules enerģija Latvijai”) izveidota 2022. gadā ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi. Šobrīd LAEA ir transformējusies un kļuvusis par lielāko NVO, kuras darbības fokusā ir plašs ar atjaunīgo enerģijas jomu saistītu jautājumu loks un kurā ir apvienojušies 34 nozares uzņēmumi – saules un vēja enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji.
