Pēc LAEA pasūtītās Norstat aptaujas datiem aptuveni ceturtdaļai iedzīvotāju nav noteikta viedokļa par vēja parka būvniecību savā novadā. Būtiskākais nosacījums atbalstam ir tiešs ekonomiskais labums vietējai kopienai (46%). Tikai pēc tam seko investīcijas vietējā infrastruktūrā, piemēram, sakārtoti ceļi (30%), un jaunas darba vietas (28%).
Citiem vārdiem: daudzi ir gatavi teikt “jā”, ja redz konkrētus ieguvumus sev un savam novadam. “Līdz šim šādas detalizācijas trūka, un parastam iedzīvotājam nebija vienkārši aprēķināt ieguvumus, tāpēc sarunas par labumiem bieži palika vispārīgu frāžu līmenī. Kalkulators ir izstrādāts tieši tam, lai iedzīvotāji saņemtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem: cik parks katru gadu ienes vietējā budžetā un ko iegūst netālu dzīvojošie cilvēki,” skaidro LAEA valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.
Kalkulatora pamatā ir spēkā esošā norma. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 577 vēja parka īpašnieks katru gadu maksā 2500 eiro par katru uzstādītās jaudas megavatu. Puse no šīs summas nonāk pašvaldības budžetā, otra puse: tiešajos maksājumos mājsaimniecībām divu kilometru rādiusā ap parku. Katra šāda mājsaimniecība gadā saņem no vienas līdz trim minimālajām mēnešalgām; precīzā summa atkarīga no mājsaimniecību skaita zonā. Pienākums maksāt stājas spēkā nākamajā gadā pēc sadales sistēmas operatora atļaujas par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai vai pārvades sistēmas operatora galīgā ekspluatācijas paziņojuma saņemšanas, un aprēķins tiek veikts pēc faktiski uzstādītās jaudas.
“Lietot ir vienkārši: izvēlieties parka jaudu megavatos vai konkrētu savā reģionā plānotu projektu pēc nosaukuma, un rezultāts parādās uzreiz,” saka Bāliņš.
Piemērs: 50 MW vēja parks. Tie ir 125 000 eiro gadā: aptuveni 62 500 eiro novada budžetā un tikpat iedzīvotājiem. Ja parks darbojas 25 gadus, kopumā tas ir vairāk nekā trīs miljoni eiro.
“Ko šāda summa katru gadu nozīmē novadam? Piemēram, bezmaksas pusdienas aptuveni 160 skolēniem visu mācību gadu vai gandrīz trīs skolotāju gada algas. 25 gadu laikā uzkrātais var sasniegt lielu objektu līmeni, piemēram, skolas sporta zāles remontu vai būtisku skolas atjaunošanu,” turpina Bāliņš.
Ģimenei divu kilometru zonā ikgadējais maksājums sedz, piemēram, elektrības rēķinus par visu gadu (ģimenei ar patēriņu ap 3500 kWh gadā tie ir aptuveni 800 eiro) vai malku un briketes visai apkures sezonai. Mēnesī tas ir papildu ienākums 65 līdz 195 eiro apmērā. Desmit gados tā jau var būt jauna apkures sistēma vai maksa par bērna studijām, 25 gados: jauns jumts un logi.
Attieksme pret vēja parkiem savā novadā Latvijā ir dalīta: 38% atbalsta, 36% iebilst, bet vairāk nekā ceturtdaļa (27%) vēl nav izlēmuši. Tieši šai daļai kalkulators ir domāts: tas parāda konkrētos labumus, kurus iedzīvotāji paši min kā izšķirošo nosacījumu.
“Mēs pārtulkojām likumu un megavatus cilvēkiem saprotamā valodā: konkrētās summās, skolas pusdienās, elektrības rēķinos un sakārtotos ceļos. Tā ir saruna konkrētos skaitļos, nevis vispārīgās frāzēs,” saka Bāliņš.
Kalkulatora aprēķini ir indikatīvi un balstīti uz projektu plānoto maksimālo jaudu pēc publiski pieejamās dokumentācijas. Projektu saraksts tiek papildināts, un projekta iekļaušana tajā nenozīmē, ka tas tiks īstenots vai īstenots norādītajā apjomā.
Kalkulators pieejams šeit: savaenergija.lv/kalkulators.
* Aptauju pēc LAEA pasūtījuma veica Norstat Latvija 2026. gada februārī; piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.
Par asociāciju “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse”
Asociācija “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse” (iepriekš “Saules enerģija Latvijai”) izveidota 2022. gadā ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi. Šobrīd LAEA ir transformējusies un kļuvusis par lielāko NVO, kuras darbības fokusā ir plašs ar atjaunīgo enerģijas jomu saistītu jautājumu loks un kurā ir apvienojot34 nozares uzņēmumi – saules un vēja enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvjus.
