Pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 63,8% iedzīvotāju

20–64 gadu vecuma grupā 2026. gada 1. ceturksnī nodarbināti bija 806,4 tūkstoši jeb 77,3% un nodarbinātības līmenis, salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni, palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājās par 3,0 tūkstošiem.

Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada 4. ceturksni, nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem 15–74 gadu vecumā samazinājās par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 11,6 tūkstošiem. 20–64 gadu vecuma grupā attiecīgi samazinājums par 1,4 procentpunktiem un 14,0 tūkstošiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šā gada 1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis (65,3%) bija par 2,8 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (62,5%). 20–64 gadu vecuma grupā vīriešu nodarbinātības līmenis (77,5%) bija par 0,5 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (77,0%).

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c. 

Palielinājies jauniešu nodarbinātības līmenis

2026. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 31,6%, kas ir par 3,6 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn un par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Nodarbināti bija 59,6 tūkstoši jauniešu (2025. gada 1. ceturksnī – 52,3 tūkstoši).

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pieaudzis blakusdarbā nodarbināto skaits

2026. gada 1. ceturksnī 57,0 tūkstoši (6,5%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 5,2 tūkstošiem jeb 10,0% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 11,9 tūkstošiem jeb 26,3% vairāk nekā 2025. gada 4. ceturksnī. 20–64 gadu vecuma grupā blakusdarbā strādāja 53,4 tūkstoši (6,6%) – par 4,4 tūkstošiem jeb 9,0% vairāk nekā pirms gada un par 11,3 tūkstošiem jeb 26,7% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Sievietes (30,8 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (26,2 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk līdzās pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas (36,9%), bet 24,0% nostrādāja 11–20 stundas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada laikā samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits

2026. gada 1. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,3%) jeb 427,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t. i., nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Gada laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8,6 tūkstošiem jeb 2,0%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 10,6 tūkstošiem jeb 2,6%. 20–64 gadu vecuma grupā ekonomiski neaktīvi 1. ceturksnī bija 173,6 tūkstoši (16,6%) iedzīvotāju. Gada laikā šo iedzīvotāju skaits samazinājies par 5,6 tūkstošiem jeb 3,1%, bet ceturkšņa laikā – palielinājies par 12,2 tūkstošiem jeb 7,6%.

1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1%

2026. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1%. Gada laikā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies 0,3 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 66,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2025. gada 1. ceturksni, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 4,5%, bet, salīdzinot ar 4. ceturksni pērn – palielinājies par 2,6 tūkstošiem jeb 4,0%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šā gada 1. ceturksnī vīriešu bezdarba līmenis (7,2%) bija par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (7,0%).

Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBB160c. 

Palielinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits

2026. gada 1. ceturksnī 32,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 1,7 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,4 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 8,5 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 3,6 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,8 tūkstošiem.

1. ceturksnī bija 25,8 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) – par 2,6 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 7,8 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 38,9% – par 5,3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 10,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Bezdarbnieki pēc bezdarba ilguma

(procentos)

CSP aprēķins.

Samazinājies jauniešu bezdarba līmenis

2026. gada 1. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 6,2 tūkstoši jeb 9,3% bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 4,8 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 4,0 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarba līmenis 1. ceturksnī bija 9,4%, kas ir par 6,4 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 4,1 procentpunktu zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3,6 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,3 tūkstošiem. 2026. gada 1. ceturksnī bija zemākais jauniešu bezdarba līmenis pēdējo 18 gadu laikā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Metodoloģiskā informācija

2026. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 3,8 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,4 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par pamatdarbā nostrādāto darba laiku, attālināti strādājošajiem, u.c. darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portālā, sadaļās “Nodarbinātība”, “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

^* OECD un Eurostat savos pētījumos un publikācijās kā darbspējīgu apskata iedzīvotāju grupu 20 līdz 64 gadu vecumā. Tomēr atbilstoši Latvijas likumdošanai par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji no 15 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Relīzē, runājot par iedzīvotāju nodarbinātību, apskatīsim vecuma grupas 15–74 gadi un 20–64 gadi.

^** Šeit un turpmāk aprēķini veikti ar nenoapaļotiem skaitļiem.