Lai veicinātu darba devēju iesaisti personu ar invaliditāti nodarbinātībā, MK noteikumos iekļauts jauns aktīvās nodarbinātības pasākums personām ar invaliditāti – darba izmēģinājumu pasākums.
FOTO: Freepik.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajos pasākumos ir noteiktas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu iespējas šajos pasākumos iesaistīties un saņemt atlīdzību (stipendiju).
Izmaiņas nosaka grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”. Tās stājas spēkā 2026. gada 30. janvārī.
MK noteikumi paredz NVA tiesības neiesaistīt aktīvajos nodarbinātības pasākumos tos bezdarbniekus un darba meklētājus, kuriem ir neizpildītas finanšu saistības pret NVA. Tas attiecas, piemēram, uz gadījumiem, kad personai ir neatmaksāta stipendija, mobilitātes atbalsts vai atbalsts komercdarbības uzsākšanai.
Ņemot vērā, ka bezdarba riskam pakļautajām personām tiek piedāvāts arvien plašāks mācību pasākumu klāsts, grozījumos noteikts, ka ierobežojumi turpmāk attieksies arī uz šo personu grupu.
Līdz šim regulējums paredzēja, ka profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides izglītības programmas, neformālās izglītības programmas un augstākās izglītības iestāžu piedāvātos studiju moduļus vai studiju kursus (izņemot gadījumus, kad mācības tiek organizētas pēc darba devēja pieprasījuma) īsteno darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.
Normatīvā akta anotācijā norādīts, ka NVA piedāvājumā ir arvien vairāk mācību programmu nodarbinātajiem, kuri mācībās iesaistās galvenokārt vakara stundās. Lai nodrošinātu iespēju iesaistīt vienās mācību grupās gan bezdarbniekus, gan nodarbinātos, kuriem ir vēlme apgūt mācību programmu augstākā intensitātē, mācības turpmāk notiks darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 22.00.
Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka bezdarbniekam stipendiju izmaksā arī par laiku, kad apmācības ir kavētas attaisnojoša iemesla dēļ, ja nākamajā apmācību dienā pēc šā iemesla izbeigšanās viņš iesniedz izglītības iestādē dokumentu, kas apstiprina attaisnojošo kavējuma iemeslu. Par attaisnojošajiem iemesliem bija noteikti, piemēram, pārejoša darbnespēja, slima bērna kopšana u. c.
Ņemot vērā, ka stipendijas mērķis ir kompensēt bezdarbniekam personīgus izdevumus, kas ir saistīti ar dalību apmācībās, taču, kavējot apmācības, tādi nerodas, grozījumi paredz stipendiju vairs neizmaksāt arī tajos gadījumos, kad apmācības kavētas attaisnoti.
Vienlaikus grozījumi paredz, ka attaisnojošu kavējumu iespējams piešķirt arī darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām (līdz šim tādu varēja piešķirt tikai bezdarbniekiem).
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka 2025. gada maijā un jūnijā NVA organizēja personu ar invaliditāti nodarbinātības jautājumiem veltītu domnīcu ciklu, kurā piedalījās personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju un darba devēju pārstāvji. Pēc diskusijām tika secināts, ka bieži vien personas ar invaliditāti, jo īpaši personas ar garīga rakstura traucējumiem, nevar objektīvi izvērtēt sava veselības stāvokļa un spēju atbilstību piedāvātajam darbam. Tāpat daudzos gadījumos to nevar izdarīt arī NVA nodarbinātības speciālists. Par visefektīvāko veidu, kā novērtēt potenciālā darba (profesijas) atbilstību personas ar invaliditāti spējām, diskusijas gaitā tika atzīta darba izmēģināšana praksē.
Taču darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti paredz, ka pirms darba uzsākšanas obligāti jānoslēdz darba līgums un darba alga jāmaksā no pirmās nodarbinātības dienas. Tas liedz darba devējiem iespēju nodrošināt personai darba izmēģināšanu praksē, nenoslēdzot darba līgumu, kā arī ietekmē darba devēja vēlmi nodarbināt personu ar invaliditāti.
Lai veicinātu darba devēju iesaisti personu ar invaliditāti nodarbinātībā, MK noteikumos iekļauts jauns aktīvās nodarbinātības pasākums personām ar invaliditāti – darba izmēģinājumu pasākums.
Pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka bezdarbniekam ar invaliditāti tiks nodrošināta iespēja pārliecināties par savu zināšanu, spēju un veselības stāvokļa atbilstību darbam izvēlētajā profesijā, nedibinot darba tiesiskās attiecības, bet saņemot stipendiju 2,50 eiro apmērā par katru dalības stundu. Paredzēts, ka viens darba izmēģinājums ilgst līdz vienam mēnesim un līdz trīs šādiem izmēģinājumiem viena gada laikā.
Plānots, ka sākumā pasākums tiks īstenots pilotprojekta veidā, 2026. gadā iesaistot darba izmēģinājumos līdz 70 personām ar invaliditāti.
Viens no NVA klientiem pieejamajiem mācību veidiem ir mācības atvērto tiešsaistes kursu platformās. Noteikts, ka tajās piedāvātajām mācību programmām jābūt pieejamām vismaz divās Eiropas Savienības valodās, kā arī vismaz 10 augstākās izglītības iestādēm (vai visām, ja to skaits ir mazāks nekā 10) jābūt iekļautām pasaules labāko augstākās izglītības iestāžu “Times Higher Education” apkopotajā pasaules universitāšu reitingā “World University Ranking”.
Anotācijā norādīts, ka pamatā NVA klienti papildina savas zināšanas tādās starptautiski atzītajās platformās kā “EdX”, “Coursera”, “Google” un “Future Learn”.
Novērojot, ka Latvijas platformas neatbilst iepriekšminētajām prasībām, kā dēļ klientiem trūkst platformu mācību piedāvājumam latviešu valodā, grozījumos ir noteiktas atsevišķas prasības Latvijas izglītības iestāžu platformām.
Proti, augstākās izglītības iestādei jābūt akreditētai un iekļautai pasaules universitāšu reitingā “Times Higher Education”, savukārt izglītības programmām jābūt pieejamām latviešu valodā.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, grozījumi paredz NVA tiesības kompensēt nodevas izmaksas par valsts valodas prasmes pārbaudi visiem klientiem. Tas ir pretēji MK noteikumos Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” noteiktajam, ka no nodevas maksas ir atbrīvoti tikai Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi.
Tāpat paredzēts, ka nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku nodarbināšanu valsts līdzfinansētajās jeb subsidētajās darbavietās turpmāk varēs nodrošināt arī izglītības iestādēs.
Grozījumos noteiktas arī citas izmaiņas, tostarp tādas, kas atbilst jau spēkā esošajām normām citos tiesību aktos.
#Spēkāno2026
Par jaunajām tiesību normām, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, un to skaidrojumi.
Meklē tēmturi #spēkāno2026 arī sociālajos medijos: “Facebook”, “Twitter” un “Instagram”.
