Barometrā vienotā analītiskā ietvarā apvienoti statistikas un administratīvie dati, bērnu un ģimeņu aptauju rezultāti, ekspertu viedokļi un starptautiski salīdzināmi rādītāji, aptverot būtiskākās bērnu labbūtības jomas – no materiālās situācijas, ģimenes un izglītības līdz veselībai, dzīves videi un bērnu līdzdalībai.
Barometra galvenie rezultāti tika prezentēti 27. maijā konferencē “Ilgtspējīga demogrāfija sākas ar kvalitatīvu bērnību”, kur dažādu jomu eksperti diskutēja par datos identificētajiem izaicinājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem. Ziņojumā iekļautās rekomendācijas balstītas gan Barometra datu analīzē, gan konferences diskusijās sniegtajos priekšlikumos.
Bērnu kļūst mazāk – atbildībai par katra bērna labbūtību jāpieaug
Straujais bērnu skaita samazinājums (jaundzimušo skaits desmit gadu laikā sarucis gandrīz uz pusi – no 21 979 bērniem 2015. gadā līdz 11 637 bērniem 2025. gadā) padara bērnu labbūtību par kritiski nozīmīgu valsts ilgtspējas jautājumu.
Barometra secinājumos uzsvērts, ka bērnu labbūtībai jākļūst par horizontālu valsts attīstības prioritāti, sasaistot demogrāfijas, izglītības, veselības un sociālās politikas mērķus. Vienlaikus nepieciešams izveidot pastāvīgu, valsts finansētu bērnu labbūtības monitoringa sistēmu, kas ļautu regulāri sekot pārmaiņām un politikas lēmumos savienot statistikas datus ar pašu bērnu un ģimeņu pieredzi un vajadzībām.
Jāmazina sociālekonomiskā un attīstības iespēju plaisa starp bērniem
Lai gan bērnu nabadzības risks pēdējā desmitgadē ir samazinājies (no 18,6% 2015. gadā līdz 14,7% 2024. gadā), uzlabojumi neskar visas ģimenes vienādi – viena pieaugušā mājsaimniecībās ar bērniem nabadzības risks sasniedz 28,7%, bet daudzbērnu ģimenēs – 21,3%.
Barometra secinājumi uzsver, ka augstā ienākumu un reģionālā nevienlīdzība rada būtiski atšķirīgas bērnības pieredzes un attīstības iespējas. Tādēļ nepieciešama mērķtiecīgāka atbalsta politika un vienlīdzīgāka kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes, interešu izglītības un digitālo resursu pieejamība ikvienam bērnam neatkarīgi no ģimenes sociālekonomiskās situācijas un dzīvesvietas.
Bērnu labbūtībai un drošībai jākļūst par izglītības kvalitātes kritēriju
Jau sākumskolas vecumā ne visi bērni skolu piedzīvo kā vietu, kur jūtas labi, un, pieaugot bērnu vecumam, apmierinātība ar skolu ir zemāka. Pusaudžu vidū šī tendence kļūst īpaši izteikta – 13–17 gadus vecu pusaudžu apmierinātība ar skolu no 2017. līdz 2024. gadam samazinājusies no 7,0 līdz 6,4 punktiem, kas ir lielākā negatīvā izmaiņa starp analizētajām labbūtības jomām. Turklāt apmierinātība ar skolu vistiešāk ietekmē kopējo apmierinātību ar dzīvi.
Barometra secinājumos uzsvērts, ka izglītības kvalitāti nepieciešams vērtēt ne tikai pēc akadēmiskajiem sasniegumiem, bet arī pēc tā, cik droši, piederīgi un emocionāli labi bērni skolā jūtas. Tādēļ rekomendēts izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmā iekļaut regulāri mērāmus bērnu drošības, piederības sajūtas un emocionālās labbūtības rādītājus, vienlaikus veidojot cieņpilnu un emocionāli drošu skolas vidi un stiprinot atbalstu pedagogiem.
Īpaša uzmanība nepieciešama arī mobinga un kiberņirgāšanās mazināšanai, izveidojot vienotu prevences un reaģēšanas sistēmu un bērniem viegli pieejamus un drošus ziņošanas mehānismus.
Jāstiprina savlaicīgs un pieejams atbalsts bērnu veselībai
Lai gan mātes un zīdaiņa veselības jomā vērojamas pozitīvas tendences, ģimenēm joprojām ir grūtības savlaicīgi saņemt bērniem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. Gandrīz 70% ģimeņu izmanto maksas veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, bet īpaši reģionos trūkst speciālistu un savlaicīgi pieejamu pakalpojumu.
Barometrs aktualizē arī bērnu un pusaudžu mentālās veselības grūtības un pieaugošus riska uzvedības veidus, tostarp e-cigarešu un citu vielu lietošanu.
Riska uzvedību nepieciešams uztvert ne tikai kā bērna izvēli, bet arī kā iespējamu signālu par psihoemocionālām grūtībām un nelabvēlīgu sociālo vidi. Tādēļ būtiski stiprināt agrīnu prevenciju un bērniem viegli pieejamu mentālās veselības atbalstu.
Bērnu labbūtībai nepieciešama koordinēta ilgtermiņa rīcība
Barometra secinājumi rāda, ka bērnu labbūtību nevar uzlabot vienas nozares vai atsevišķu pasākumu ietvaros.
Ģimenes materiālā situācija, izglītība, veselība, attiecības, dzīves vide, līdzdalība un pieejamais atbalsts ir savstarpēji saistīti, tādēļ nepieciešama koordinēta un ilgtermiņa valsts un pašvaldību rīcība, kas problēmas identificē un risina iespējami agrīni.
Par prioritāriem rīcības virzieniem Barometrs izvirza vienlīdzīgāku pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no bērna dzīvesvietas, agrīnas prevences un atbalsta stiprināšanu, bērnu mentālās veselības un drošības uzlabošanu, kā arī regulāru bērnu labbūtības monitoringu.
Īpaši būtiski ir nodrošināt, lai bērnu līdzdalība nebūtu tikai formāla – bērniem jābūt iespējai tikt uzklausītiem un redzēt, kā viņu viedoklis ietekmē lēmumus, kas skar viņu dzīvi.
“Latvijas Bērnu labbūtības barometrs 2025” ir visaptverošs bērnu labbūtības monitoringa ziņojums, kura ietvaros veikta arī padziļināta dažādu vecuma grupu bērnu subjektīvās labbūtības izpēte. Ar pilnu ziņojumu “Latvijas Bērnu labbūtības barometrs 2025” aicinām iepazīties Latvijas Bērnu labklājības tīkla mājaslapā.
“Latvijas Bērnu labbūtības barometrs 2025”
Barometra ietvaros sagatavoti arī divi padziļināti tematiskie ziņojumi:
- par sākumskolas vecuma bērnu subjektīvo labbūtību – “Latvijas bērnu balsis pasaulē”;
“Latvijas bērnu balsis pasaulē”
- par pusaudžu labbūtības izmaiņām Latvijā 2017.–2024. gadā.
“Latvijas bērnu balsis: pusaudži”
Barometra galvenie rezultāti un no tiem izrietošie rīcības virzieni tika apspriesti 2026. gada 27. maija konferencē “Ilgtspējīga demogrāfija sākas ar kvalitatīvu bērnību”. Ar konferences materiāliem un diskusiju kopsavilkumu iespējams iepazīties šeit.
Latvijas Bērnu labklājības tīkls izsaka pateicību visiem, kuri piedalījās Latvijas Bērnu labbūtības barometra 2025 tapšanā: ziņojuma autorei un zinātniskajai vadītājai Ievai Skubiņai, datu apkopošanas, apstrādes un analīzes veicējiem Gintam Klāsonam, Vijai Kinnai un Darjai Behterei, Latvijas Bērnu labklājības tīkla valdei, biedru organizāciju pārstāvjiem un ekspertu paneļa dalībniekiem bērnu tiesību, veselības, izglītības, sociālās aizsardzības un demogrāfijas jomās. Paldies projekta administratīvajam vadītājam Vilim Brūverim, Barometra izveides iniciatoriem Madarai Kanastai-Ieviņai un Vilim Brūverim, kā arī Dairai Bērtulei un Ingum Beldavam par ziņojuma maketu un dizainu.
Ziņojums izstrādāts projekta “Bērnu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā” ietvaros un tā norisi finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Šeit paustie uzskati un viedokļi ir tikai Latvijas Bērnu labklājības tīkls uzskati, un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Latvijas Bērnu labklājības tīkls ir vadošā platforma bērnu tiesību un labbūtības veicināšanā Latvijā, apvienojot 28 nevalstiskās organizācijas un nozares ekspertus ar kopēju vīziju – labbūtību un līdzdalību katram bērnam Latvijā! Papildu informācija par Latvijas Bērnu labklājības tīklu pieejama interneta vietnē www.bernulabklajiba.lv.
