3. ceturksnī nodarbinātības līmenis Latvijā sasniedza 65,2%

Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 2,7 tūkstošiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,0 procentpunktu, bet nodarbināto skaits – par 12,0 tūkstošiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c.

3. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 3,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,1% un 63,4%).

Nodarbinātie iedzīvotāji
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c.

Palielinājies jauniešu nodarbinātības līmenis

2025. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 34,1%, kas ir par 3,3 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 64,2 tūkstoši jauniešu (2024. gada 3. ceturksnī – 58,2 tūkstoši).

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Skatīt OSP datubāzē: NBL020c.

Samazinājies blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits

2025. gada 3. ceturksnī 36,9 tūkstoši (4,1%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 4,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 11,4 tūkstošiem jeb 23,6% mazāk nekā 2025. gada 2. ceturksnī.

Blakusdarbā biežāk strādāja sievietes — 20,3 tūkstoši, salīdzinot ar 16,6 tūkstošiem vīriešu. Visbiežāk blakusdarbā nodarbinātie līdztekus pamatdarbam nostrādāja 1–10 stundas nedēļā (36,3%), savukārt 22,7% nostrādāja 11–20 stundas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Skatīt OSP datubāzē: NBL160c.

3. ceturksnī palielinājies bezdarba līmenis

Šī gada 3. ceturksnī 66,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 3,2 tūkstošiem jeb 5,1% un salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2,5 tūkstošiem jeb 4,0%. Bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2. ceturksnī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Skatīt OSP datubāzē: NBB160c.

3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, bezdarbnieku vīriešu skaits palielinājies par 3,7 tūkstošiem jeb 11,1%, bet sieviešu – samazinājies par 1,2 tūkstošiem jeb 4,0%.

Bezdarbnieku skaits
(tūkstošos)

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Skatīt OSP datubāzē: NBB160c.

Pieaudzis ilgstošo bezdarbnieku skaits

2025. gada 3. ceturksnī 28,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 7,0 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 10,5 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, ir palielinājies par 0,8 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – samazinājies par 3,4 tūkstošiem.

3. ceturksnī bija 26,2 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku (bez darba 12 mēnešus un ilgāk) – par 8,9 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 5,0 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 39,9% – par 12,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 6,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Bezdarbnieki pēc bezdarba ilguma

(procentos)

CSP aprēķins, summa var neveidot 100%, jo dati tiek rēķināti no nenoapaļotiem skaitļiem.

Samazinājies jauniešu bezdarba līmenis

2025. gada 3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,8 tūkstoši jeb 13,3% bija jaunieši 15–24 gadu vecumā. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 0,2 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – samazinājies par 4,1 tūkstoti. Jauniešu īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 7,0 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarba līmenis 3. ceturksnī bija 12,1%, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 5,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Skatīt OSP datubāzē: NBB160c.

Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits

2025. gada 3. ceturksnī gandrīz trešdaļa (30,0%) jeb 410,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t. i., nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 6,6 tūkstošiem jeb 1,6%, bet gada laikā – par 17,2 tūkstošiem jeb 4,0%.

2025. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,7 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstoti mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,7 tūkstošus iedzīvotāju.

Plašāka informācija par pamatdarbā nostrādāto darba laiku, attālināti strādājošajiem, u.c. darbaspēka apsekojuma rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļās “Nodarbinātība”, “Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.