Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Turpmāk vienīgā darbība mežā, kurai obligāti nepieciešams apliecinājums, būs koku ciršana.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Svarīgi, ka tagad Meža likumā skaidri pateikts: meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam. Tas nozīmē, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē cieši jāsadarbojas meža apsaimniekotājiem un pašvaldībām.
Precizēts arī pats Meža likuma objekts: ja lauksaimniecības zeme, kas lielāka par 0,5 ha, ir aizaugusi un koku augstums ir lielāks par pieciem metriem, tad uz šādu audzi attieksies Meža likuma prasības (grozījums spēkā stāsies 2015.gada 1.janvārī). Līdz 2015.gada 1.janvārim zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, koki cērtami saskaņā ar koku ciršanas kārtību ārpus meža, skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Meža apsaimniekošanas un medību nodaļas vecākā referente Lelda Pamovska.
Vēl līdz 2015.gadam var veikt datu aktualizēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. To var ierosināt pats zemes īpašnieks, mežzinis (saskaņojot ar īpašnieku) un arī Valsts meža dienesta (VMD) inspektori, iesniedzot zemes lietošanas veida un platības izmaiņas Valsts zemes dienestā. Vēlmei datus aktualizēt par labu nāk tas, ka par aizaugušu lauksaimniecības zemi ir jāmaksā jūtami lielāks zemes nodoklis nekā par meža zemi.
"Pēc trim gadiem - 2015.gada 1.janvārī – spēkā stāsies prasība, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam būs pienākums izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu, ja kopējā apsaimniekojamā meža platība pārsniedz 10 000 hektāru," skaidro vecākā referente. "Bet jau ar šo gadu uz mežu ar platību līdz 0,12 hektāriem apbūves teritorijā, ja uz zemes atrodas būves, attiecas vienīgi Meža likuma I nodaļa "Vispārīgie noteikumi", atmežošanas prasības un meža valsts pārvaldība."
Vairākiem terminiem jauns definējums
Galvenās cirtes caurmēra administrēšanā Latvijā izmanto valdaudzes caurmēru, kas prasa laikietilpīgus aprēķinus. Tādēļ likumā precizēta galvenās cirtes caurmēra definīcija (aizstājot jēdzienu "valdaudze" ar jēdzienu "pirmais stāvs"), nosakot, ka par galvenās cirtes caurmēru uzskatāms "mežaudzes valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas".
Meža likumā kopš šā gada 1.janvāra termins "valdaudze" vairs nepastāv. To turpmāk lietos tikai meža apsaimniekošanas normatīvajos aktos, kur tas būs paskaidrots.
Precizēts jaunaudzes definējums. Jaunaudze Meža likuma izpratnē ir "skuju koku, ošu un ozolu mežaudze līdz 40 gadu vecumam, baltalkšņu mežaudze līdz 10 gadu vecumam, pārējo koku sugu mežaudzes — līdz 20 gadu vecumam". Vienlaikus likums noteic, ka turpmāk koku ciršanas apliecinājums kopšanas cirtēs nebūs nepieciešams līdz 20 gadu vecās jaunaudzēs.
"Darbojoties meža zemē, tās īpašniekam jāievēro visas Meža likuma prasības."
Izmaiņas skārušas īscirtmeta kokaugu plantācijas kā Meža likuma objektu. Turpmāk uz īscirtmeta plantācijām Meža likumu sāks attiecināt tikai tad, kad tās būs sasniegušas piecu metru augstumu platībā, kas lielāka par 0,5 ha (izmaiņas, sākot no 2015.gada 1.janvāra).
Meža likums tagad definē arī bioloģiski nozīmīgas meža struktūras elementus - biotopu – un sugu aizsardzībai, izplatībai vai ekoloģisko funkciju nodrošināšanai nozīmīgas meža sastāvdaļas, kas pakļaujas dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas normatīvajiem aktiem.
Likumā ir precizēta meža stādāmā materiāla terminoloģija, kā to nosaka Padomes 1999.gada 22.decembra Direktīva 1999/105/EC par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību.
Papildu prasības valsts meža apsaimniekošanai
Grozījumi ievieš jaunas prasības valsts meža apsaimniekotājiem, skaidro L.Pamovska: "Turpmāk Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu raksturojošos rādītājus noteiks valsts kapitālsabiedrības "Latvijas valsts meži" kapitāla daļu turētāji. Viņi arī uzraudzīs, lai valsts meža apsaimniekotāji savā darbībā šos mērķus sasniegtu."
Valsts meža apsaimniekošanas plānā būs jāparedz mežsaimniecisko darbu apmērs un jāuzrāda ģeogrāfiskais izvietojums teritorijā. Plāns jāveido, ievērojot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principus, nodrošinot arī sabiedrības līdzdalību. Šis plāns, sākot no 2015.gada 1.janvāra, būs jāapstiprina valdei (vai izveidotai atbildīgai institūcijai), šādi panākot, ka koksnes resursi tiks izlietoti iespējami vienmērīgi un tiks saglabāta arī meža ekoloģiskā vērtība.
Ne retāk kā reizi piecos gados (vai pēc Ministru kabineta pieprasījuma) ZM būs jāgatavo un valdībai jāiesniedz ziņojums par Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu. Ziņojumam būs jāietver:
Precizēta zinātniskās izpētes meža apsaimniekošana
Tāpat kā līdz šim, valsts zinātniskās izpētes mežu pārvaldīs un apsaimniekos Valsts meža dienests (VMD).
"Bet zinātniskās izpētes mežu, izņemot valsts zinātniskās izpētes mežu, pārvaldīt un apsaimniekot drīkstēs zinātnisko iestāžu reģistrā reģistrēta iestāde, tostarp arī privāta, kuras īpašumā vai valdījumā atradīsies zinātniskās izpētes meža platība," stāsta ZM speciāliste. "Ieņēmumi, kas iegūti no zinātniskās izpētes meža, būs jāizmanto šī meža apsaimniekošanai, ilglaicīgo zinātniskās izpētes objektu infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mežsaimniecības mācību prakses un tālākizglītības nodrošināšanai un demonstrējuma objektu izveidošanai."
Meža inventarizācija jāveic retāk
Līdztekus tam, ka Meža likumā precizēti vairāki ar meža inventarizāciju saistīti termini, piemēram, meža inventarizācija, meža infrastruktūra, Meža valsts reģistrs, Nacionālais meža monitorings, ir mainīts arī meža inventarizēšanas biežums. Obligātā prasība veikt atkārotu meža inventarizāciju ir saglabāta, bet mainījies inventarizācijas periodiskums - 10 gadu vietā tagad ir 20 gadi. Šis termiņa pagarinājums gan attiecas tikai uz to meža inventarizāciju, kas reģistrēta pēc 2000.gada 17.marta (Meža likuma spēkā stāšanās dienas). Tiem meža īpašniekiem, kas meža inventarizāciju reģistrējuši pirms 2000.gada 17.marta, atkārtota inventarizācija jāveic tad, kad līdzšinējai beidzas derīguma termiņš.
Izmaiņas koku ciršanas kārtībā
"Grozījumi Meža likumā precizējuši koku ciršanas kārtību," norāda ZM speciāliste. "Turpmāk vienīgā darbība mežā, kurai būs obligāti nepieciešams apliecinājums, būs koku ciršana. Ir precizēta koku ciršanas kārtība sanitārajā cirtē, skaidri nodalot sanitāro cirti no galvenās cirtes un kopšanas cirtes. Bet, ja rekonstruktīvajā cirtē un sanitārajā cirtē (pēc VMD sanitārā atzinuma saņemšanas) nocirstā platība pārsniegs piecus procentus no noteiktā galvenās cirtes maksimāli pieļaujamā apjoma, MK pārskatīs maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu galvenajā cirtē. Vēl valdībai likums uzdod noteikt koku ciršanas kārtību izlases cirtē, ainavu cirtē un atmežošanas cirtē."
"Koku ciršanas apliecinājums kopšanas cirtēs nebūs nepieciešams līdz 20 gadu vecās jaunaudzēs."
Savukārt Meža likuma 12.pants papildināts ar gadījumiem, kad koku ciršanai nav nepieciešams apliecinājums. Apliecinājumu nevajag:
Precizētas situācijas, kad apliecinājumu neizsniedz. Lielu izmaiņu nav, bet nozīmīgs jaunums ir šāds: apliecinājumu neizsniedz, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis naudas sodu par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem un nav atlīdzinājis mežam nodarītos zaudējumus.
Savukārt likuma 9.pants tagad noteic, ka kailcirte atļauta, ja vienā zemes vienībā esošajā mežā:
Savā mežā – arī nesertificētus stādus
Likums sper soli pretim tiem meža īpašniekiem, kuri paši izaudzē stādāmo materiālu savām vajadzībām. Tiesa gan, arī paša audzētiem un paša izmantotiem stādiem tomēr būs jāpierāda, kur iegūta sēkla. L.Pamovska atgādina: "Savākt sēklas mežā no pilnīgi nepiemērotiem kokiem nav atļauts. Lai sēklas savāktu savā mežā, sēklu ieguves vietai jābūt reģistrētai Valsts meža dienestā (atestētai kā sēklu ieguves avotam)."
Ja paša izaudzētus meža stādiņus īpašnieks vēlēsies vai nu uzdāvināt kaimiņam, vai pārdot, tad gan stādi obligāti jāsertificē - Direktīva 1999/105/EC noteic, ka meža īpašniekam (kaimiņam un pircējam) ir jāpierāda meža reproduktīvā materiāla izcelsme.
Veidojot parkus un mežaparkus
"Lai efektīvāk varētu īstenot Meža politikā noteikto meža sociālo funkciju, likums paredz iespēju pašvaldībām papildus parkiem noteikt jaunas sabiedrības ikdienas atpūtai, sportam un izklaidei piemērotas meža teritorijas – mežaparkus," stāsta L.Pamovska.
Parks Meža likuma izpratnē ir "sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes dabas objekts, kurā ir dabas elementu, būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība un īpaši veidota infrastruktūra", savukārt par mežaparku uzskatāma "sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes meža teritorija, kurā ir labiekārtojuma elementi un kuru sabiedrība izmanto rekreācijai". Nozīmīgākā atšķirība ir tā, ka parks ir būve un parka teritorijai ir mainīts zemes lietošanas veids no meža uz kādu citu zemes kategoriju, savukārt mežaparka teritorijā iekļautais mežs par tādu tiks uzskatīts arī turpmāk.
"Likums sper soli pretim meža īpašniekiem, kuri paši izaudzē stādāmo materiālu savām vajadzībām."
Likuma 38.3 pants noteic, ka parku un mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus par konkrēta parka vai mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Saistošos noteikumus vietējā pašvaldība saskaņo ar zemes īpašnieku, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja parku vai mežaparku izveido īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mežaparkā.
Kārtība, kādā izveidojami parki un mežaparki, un to apsaimniekošanas pamatprincipi, kā arī kompensācijas aprēķināšanas metodika vēl jānoteic valdībai, izdodot noteikumus. Šie noteikumi arī reglamentēs, kuros gadījumos uz mežaparku neattieksies koku ciršanas, meža reproduktīvā materiāla, meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumi.
Izmaiņas valsts nodevās
Valdība jau ir pieņēmusi un 2012.gada 1.janvārī spēkā stājušies MK noteikumi Nr.975 "Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu". Tie noteic, ka turpmāk apliecinājums būs nepieciešams tikai koku ciršanai. Tāpēc vairs nebūs jāsaņem apliecinājums - un attiecīgi nebūs jāmaksā nodeva - meliorācijas sistēmu vai citu būvju būvniecībai vai rekonstrukcijai, apliecinājums uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļu būvei, apliecinājums minerālmēslu un pesticīdu lietošanai meža zemē, kā arī apliecinājums meža reproduktīvā materiāla iegūšanai.
"Atcelta nepieciešamība saņemt meža zemes transformācijas atļauju un noteikta jauna, vienkāršāka kārtība, kā var atmežot mežu, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai (stāsies spēkā ar 2013.gada 1.janvāri)," stāsta ZM speciāliste. "Attiecīgi, ja būs saņemta būvatļauja, derīgo izrakteņu ieguves atļauja, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanas atļauja vai īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas atļauja, būs atļauta arī atmežošana. Bet ir ieviesta jauna valsts nodeva mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu un palielinājies valsts nodevas apmērs par VMD sanitārā atzinuma izsniegšanu."
Meža likums noteic, ka MK jāizdod noteikumi, kas paredz meža sanitārā stāvokļa uzraudzības kontroles kārtību, ietverot mežaudžu apsekošanu un sanitāro atzinumu izsniegšanu, par ko jāmaksā valsts nodeva.
Runājot par meža atjaunošanu, pamatkritēriji un prasības, kas ir identiskas, pašlaik ir atrodamas trīs atsevišķos MK noteikumos: "Meža atjaunošanas noteikumi", "Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi" un "Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu". Lai izvairītos no šādas sadrumstalotības, Meža likuma 25.pants noteic, ka valdībai ir jāizdod vienoti meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi, kuros jānosaka
