Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā ir 150 000–160 000 meža īpašnieku un tiesisko valdītāju, uz kuriem attieksies jaunie MK “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā”.
FOTO: Boriss Koļesņikovs
Noteikumu projektā noteikti:
Topošo noteikumu mērķis: noteikt meža aizsardzības pasākumus, izpildes kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā kontrolējama meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošana, lai ar mērķtiecīgu darbību meža apsaimniekošanā, savlaicīgu meža kaitēkļu un slimību savairošanās konstatēšanu un prognozēšanu, kā arī ierobežošanas pasākumiem nodrošinātu labu mežaudžu veselības stāvokli.
"Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā" nosaka meža aizsardzības pasākumus, ārkārtējās situācijas izsludināšanas kārtību, kā arī meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošanas kontroli.
Jaunie noteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ciktāl to aizsardzību un izmantošanu reglamentējošie normatīvie akti nenosaka citādi.
Savukārt šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad mežā atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu karantīnu tiek konstatēti augu karantīnas organismi.
Kas ir sakņu trupe?
Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vadītāja vietniece Rita Bente skaidro, ka katru gadu kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, vējgāžu un snieglaužu, meža ugunsgrēku, pārliecīga mitruma un citu bojājumu dēļ aptuveni 2000 hektāru mežaudžu zaudē augtspēju, iet bojā un tiek nocirstas pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Zinātnieki prognozē, ka klimata pārmaiņu dēļ meža kaitēkļu nodarīto zaudējumu apmērs mežsaimniecībā var palielināties. Tāpēc aizvien lielāka vērība turpmāk jāvelta savlaicīgai meža kaitēkļu un slimību savairošanās konstatēšanai un prognozēšanai, kā arī to ierobežošanas pasākumu noteikšanai.
Ilglaicīgos zinātniskos pētījumos Latvijā un citur pasaulē zinātnieki ir pierādījuši, ka viena no izplatītākajām un postošākajām skuju koku slimībām ir sakņu trupe, ko galvenokārt izraisa sakņu piepe. Sēņu izraisītā slimība – sakņu trupe - ir ātri progresējoša. Audzēs inficēšana bieži notiek kopšanas cirtes laikā, kad svaigi nocirsti celmi inficējas ar sakņu piepes sporām.
"Katru gadu kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, meža ugunsgrēku un dažādu bojājumu dēļ aptuveni 2000 hektāru mežaudžu zaudē augtspēju, iet bojā un tiek nocirstas."
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, mežzinātņu doktors Tālis Gaitnieks savos zinātniskajos pētījumos norāda, ka inficēšanās var notikt arī caur stumbra un sakņu brūcēm. Kolonizējot celmu vai koka saknes, sēnes hifas (tievi, sazaroti pavedieni, kas veidojas no sporas) izplatās tālāk, izmantojot koku sakņu kontaktus. No saknēm trupe izplatās stumbrā, pat līdz 10 metru augstumam.
No T.Gaitnieka pētījumiem izriet, ka Latvijā trupes izraisītie zaudējumi egļu audzēs ar koksnes krāju 100–400 m3/ha ir 800–4790 eiro uz hektāru. Lai ierobežotu sakņu trupes izplatību, nav pieļaujama svaigas, inficētas egles koksnes atstāšana mežā.
Ievērojot zinātnisko pētījumu rezultātus par sakņu piepes Heterobasidion annosum s.l. izraisītās sakņu trupes izplatību un ieteikumus tās ierobežošanai, noteikumu projektā ietverti pasākumi, kas veicami saimnieciskās darbības laikā, lai maksimāli ierobežotu sakņu trupes izplatību Latvijas mežos.
Meža aizsardzības pasākumi
Noteikumos teikts, ka stumbra kaitēkļu invadētos kokus, slimību inficētos, gāztos, lauztos un citādi bojātos kokus, kas var veicināt kaitēkļu masveida savairošanos un mežaudzes iznīcināšanu, izcērt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā.
Noteikumu 6.punkts paredz, ka katru gadu no 1.septembra līdz 1.maijam cirsto skujkoku (izņemot sauso koku) kokmateriālus izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Skujkoku (izņemot sauso koku) kokmateriālus, kas sagatavoti no 1.maija līdz 1.septembrim, izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.
Ja laikā no 1.septembra līdz 1.martam gāzto un lauzto skujkoku (izņemot sausos kokus) diametrs ir lielāks par 20 centimetriem un to apjoms pārsniedz desmit kubikmetru uz hektāra, un tos nav paredzēts izvākt no mežaudzēm šo noteikumu 6.punktā noteiktajā termiņā, tos nozāģē, atzaro un sagarumo vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.aprīlim.
"Noteikumu projektā ietverti pasākumi, kas veicami saimnieciskās darbības laikā, lai maksimāli ierobežotu sakņu trupes izplatību Latvijas mežos."
Cirsmā atstāto skujkoku (izņemot sauso koku) kokmateriālu apjoms, kuru tievgaļa diametrs ir lielāks par 15 centimetriem, nedrīkst pārsniegt 5 kubikmetrus uz hektāra.
No 15.aprīļa līdz 1.septembrim svaigās (neapžuvušās) ciršanas atliekas krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10 metriem no egļu mežaudzēm (egle veido vairāk nekā 80% no mežaudzes šķērslaukuma), ja to vecums pārsniedz 50 gadu, izņemot gadījumus, ja starp krautuvi un mežaudzi atrodas ceļš, grāvis vai citi meža infrastruktūras objekti.
Lai ierobežotu sakņu trupi izraisošās sēnes izplatību, cērtot kokus no meža, izvāc zaļu trupējušu egles koksni.
Katru gadu no 1.jūnija līdz 1.septembrim pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātus skujkoku kokmateriālus krautuvēs un kokzāģētavās tuvāk par 500 metriem no skujkoku mežaudzēm aizliegts glabāt ilgāk par vienu mēnesi.
Ko iesākt ar risām?
Noteikumi paredz, ka kopšanas cirtes un sanitārās cirtes cirsmā, pievedot vai treilējot kokmateriālus, par 20 centimetriem dziļāku risu kopgarums nedrīkst pārsniegt 100 metru uz hektāra.
Ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērtnēs izlīdzina risas, kas dziļākas par 25 centimetriem, ievērojot, ka katru gadu no 1.septembra līdz 1.aprīlim izveidojušās risas izlīdzina līdz 1.maijam.
Ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus vai risu izlīdzināšanu nav iespējams tehniski veikt meža ceļa stāvokļa dēļ, risas izlīdzina ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas vai pēc meža ceļa tehniskā stāvokļa uzlabošanās, bet ne vēlāk kā līdz 1.jūlijam. Pārējā laikā izveidojušās risas izlīdzina divu mēnešu laikā pēc kokmateriālu aizvešanas no pagaidu uzglabāšanas vietas.
R.Bente skaidro, ka atšķirībā no spēkā esošajiem noteikumiem risu izlīdzināšanas termiņš ir pagarināts par vienu mēnesi, jo praksē ir pierādījies, ka pārmērīgā mitruma dēļ augsne šajā termiņā daudzviet nav vēl izžuvusi un risu līdzināšana, pārbīdot dubļus, nav racionāla.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana
R.Bente norāda: ievērojot 2010.gada 16.decembra grozījumus likumā "Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā" attiecībā uz Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pienākumiem meža ugunsgrēku ierobežošanā un likvidācijā, kā arī Aizsardzības ministrijas izstrādātos priekšlikumus likumprojektā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", noteikumos ir precizēti nosacījumi par kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija.
Ugunsgrēki mežos nebūt nav retums. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele norāda, ka parasti mežu ugunsgrēku sezona sākas līdz ar kūlas dedzināšanu. Šogad VUGD dzēsa jau 55 meža ugunsgrēkus. Kopumā 2011.gadā VUGD devās uz 133, bet 2010.gadā – uz 81 meža ugunsgrēku. Tomēr šī ir tikai daļa ugunsgrēku statistikas, jo to dzēšanu nodrošina arī Valsts meža dienests.
"Atšķirībā no spēkā esošajiem noteikumiem risu izlīdzināšanas termiņš ir pagarināts par vienu mēnesi."
Saskaņā ar noteikumu projektu, meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās un slimību masveida izplatīšanās gadījumā priekšlikumus ārkārtējās situācijas izsludināšanai ir tiesīgs sagatavot Valsts meža dienests (VMD).
Lai ierosinātu ārkārtējas situācijas izsludināšanu, administratīvās teritorijas daļas tiešu draudu gadījumā VMD struktūrvienības vadītājs iesniedz rakstisku ierosinājumu attiecīgajai pašvaldības domei un Zemkopības ministrijai. Savukārt valsts teritorijas daļas vai visas valsts teritorijas tiešu draudu gadījumā VMD ģenerāldirektors iesniedz rakstisku ierosinājumu ZM un Krīzes vadības padomei. Izvērtējot šos ierosinājumus, Krīzes vadības padome, ZM vai pašvaldības dome atbilstoši savai kompetencei var pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju. Tās izsludināšanas gadījumā ZM, Krīzes vadības padome vai attiecīgā pašvaldības dome, saņemot VMD sniegtu informāciju par valsts apdraudējuma veidu, intensitāti un raksturu, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma izmaiņām, nekavējoties informē Ministru kabinetu.
Meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošanas kontrole
R.Bente skaidro: lai konstatētu kaitēkļu un slimību savairošanos, kas var radīt būtiskus mežsaimnieciskus zaudējumus, VMD visos Latvijas mežos veic meža veselības stāvokļa uzraudzību, apsekojot mežaudzes un izsniedzot sanitāros atzinumus, veicot bīstamāko meža kaitēkļu monitoringu, kā arī kontrolējot meža slimību izplatību. VMD meža veselības stāvokļa uzraudzību veic, pamatojoties uz 2004.gada 16.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.945 "Valsts meža dienesta nolikums". Pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos nav konkrēti noteikti VMD uzdevumi meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošanas kontrolē.
Jaunie noteikumi paredz, ka Valsts meža dienests veic meža kaitēkļu pastāvīgos novērojumus, prognozē to savairošanos un nosaka to ierobežošanas pasākumus.
VMD izvērtē iespējamo risku un apseko mežaudzes meža sanitārā stāvokļa izvērtēšanai, ja:
Apsekojot mežaudzi, Valsts meža dienests nosaka bojājuma iemeslu, apjomu, bojāto platību, ja nepieciešams, mežaudzes šķērslaukumu, un sagatavo informāciju par mežaudzes apsekošanu, kā arī atzinumu. Tas nepieciešams:
VMD apkopo datus par mežaudžu apsekošanu un izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem, un katru gadu līdz 1.martam tos iesniedz ZM.
R.Bente uzsver: ievērojot noteikumu projektā ietvertos meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus, ir iespējams nodrošināt labu mežaudžu veselības stāvokli, palielinot iespēju izaudzēt augstražīgas, bioloģiski noturīgas mežaudzes, tā nodrošinot tautsaimniecību ar nepieciešamajiem koksnes resursiem, vienlaikus saglabājot vides ekoloģisko līdzsvaru un uzlabojot meža estētiskās īpašības.
Paredzēts, ka jaunie noteikumi tiks izskatīti un pieņemti līdz 2012.gada 31.decembrim, bet līdz tam ir spēkā esošie MK noteikumi Nr.421 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā".
