Pusgada laikā pēc Ēnu apkarošanas plāna apstiprināšanas no tajā iekļautā 61 pasākuma pusotrs desmits ir izpildīts, no tiem kāds daļēji, kāds turpināms ilgākā termiņā vai precizējams, secināms no valdībai iesniegtā Finanšu ministrijas informatīvā ziņojuma "Par Pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013. gadam". Virkne pasākumu skar nodokļu administrēšanu un nodokļu maksātājus. Tostarp arī daudzus gadus atliktā "nulles" deklarāciju ieviešana.
Valsts sekretāru sanāksmē 27. janvārī ir izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums, paredzot deklarēt īpašumus, kas pieder 2011. gada 1. jūlijā.
Pie izdarītā ir jāmin 56. plāna punkta izpilde, proti, lai mazinātu ēnu ekonomiku zivsaimniecībā, tika izvērtēta nepieciešamība papildināt likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.4 pantu ar komersantiem, kas darbojas šajā nozarē. PVN likuma grozījumus valdība ir atbalstījusi, un tiks ieviesta īpaša PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība zvejniecības uzņēmumiem, kuri varēs maksāt PVN valsts budžetā, kad ir saņemta maksa par piegādātām zivīm. Tādējādi būs iespēja savus finanšu resursus ieguldīt ražošanā, norāda FM. Šai likuma normai būtu jāstājas spēkā jau šā gada 1. jūlijā.
Vairākiem plāna darbiem gan ir pagarināts to izpildes termiņš. Piemēram, līdz šā gada 1. janvārim bija jāizvērtē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas kārtība par izmaksātajiem/saņemtajiem laimestiem, kas samazinātu iegūto laimestu slēpšanu, lai nebūtu jāmaksā nodoklis. Plānā attiecīgā politikas plānošanas dokumenta sagatavošanas un iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 1. jūlijam. Savukārt līdz maijam atlikta koncepcijas izstrāde ar priekšlikumiem kases aparātu un kases sistēmu programmatūras uzraudzības nodrošināšanai gadījumos, kad ir notikusi pretlikumīga iejaukšanās kases aparātu un kases sistēmu programmatūrā.
Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ar pēdējo kārtas numuru ierakstītais darbs ir pārskatīt IIN piemērošanu metāllūžņu pirmreizējai savākšanai no iedzīvotājiem. Tas administratīvi vienkāršotu IIN samaksu metāllūžņu iepirkšanā, protams, arī novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tam nepieciešami grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Arī šī plāna pasākuma izpilde pavirzīta par pusgadu uz priekšu – 1. jūliju.
Nodokļu sodu amnestijai būs speciāls likums
Nodokļu atbalsta pasākums, kas ietver soda naudas samazinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu, arī ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas darbiem.
Finanšu ministrijai līdz 1. aprīlim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā Nodokļu atbalsta pasākuma likumprojekts, kā arī grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 149 "Kārtība, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā", paredzot, ka nodokļu administrācija vispirms novirza nodokļu maksājumu tā parāda segšanai, kuru nodokļu maksātājs ir norādījis maksājuma uzdevuma mērķa laukā. Šādu uzdevumu valdība šomēnes deva FM, izskatot Informatīvo ziņojumu "Par vienreizēju pasākumu nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu", kurā ir priekšlikumi nodokļu atbalsta pasākumu īstenošanai, izvērtēta Latvijas nodokļu uzskaites sistēma, nodokļu parādu struktūra un analizēta citu valstu pieredze līdzīgu iniciatīvu īstenošanā.
Ministrija skaidro, ka nodokļu atbalsta pasākuma mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes dēļ radušos nodokļu parādu slogu un palielināt budžeta ieņēmumus.
Atbalsta pasākuma piedāvājumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda fiksēšanas datumam, kas būs 2010. gada 1. jūlijs. Koncepcija paredz, ka par nodokļu parādiem, kādi par iepriekšējiem trim gadiem izveidojušies līdz pagājušā gada 1. jūlijam, nebūs jāmaksā 90 procenti no uzkrātās soda naudas un arī nokavējuma nauda, ja nodokļu maksātājs noteiktā termiņā samaksās pamatparādus.
Šī vienreizējā iespēja attieksies uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), akcīzes, muitas nodokļu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSOAI), dabas resursu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādiem.
"Mērķis ir atvieglot krīzes dēļ radušos nodokļu parādu slogu un palielināt budžeta ieņēmumus."
Nodokļa atbalsta pasākums sadalīts noteiktos periodos. Pirmie trīs mēneši doti, lai pieteiktos šim pasākumam. Savukārt maksāšanas termiņi būs atkarīgi no pamatparāda summas. Mazie parādi (fiziskajām personām līdz 100 latiem, juridiskajām līdz 500 latiem) būs jāsamaksā nākamo triju mēnešu laikā. Lielākus nodokļu parādus varēs nokārtot arī piecu gadu laikā saskaņā ar nodokļu administrācijas noteikto maksājumu grafiku, ja tā ir pieņēmusi lēmumu par termiņa pagarinājuma piešķiršanu šī pasākuma ietvaros.
Tādējādi pēc pamatparāda samaksas pilnā apmērā un 10% soda naudas samaksas tiks dzēsta ar attiecīgo pamatparādu saistītā visa nokavējuma nauda un soda nauda 90% apmērā.
Piedalīšanās "amnestijas programmā" neatbrīvos nodokļu maksātājus no pienākuma laikus un likumā noteiktajā kārtībā maksāt kārtējos nodokļus. Šī pretimnākšana neparedz atbrīvot nodokļu maksātāju no kriminālās atbildības.
Parāds tuvu miljardam, reāli atgūstamā summa ievērojami mazāka
Šā gada 1. janvārī nodokļu parādu kopējā summa bija 903,8 miljoni latu, no kuras 174,4 miljoni latu jeb 19,3% veidoja nokavējuma nauda. FM, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu parādus pa nodokļu veidiem, norāda, ka būtiski izceļas lielais PVN parāda īpatsvars (gandrīz 45 procenti). Un līdzīgi kā citu valstu pieredzē, viena no galvenajām parādu pozīcijām ir arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Latvijā IIN parādi ir piektā daļa no visiem.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa parādu apjoms tiek uzskatīts par salīdzinoši nelielu, kas skaidrojams ar ekonomiskās krīzes ietekmi, jo lielai daļai uzņēmumu samazinās peļņa, kā arī iespējamu ēnu ekonomikas ietekmi, kad uzņēmumi slēpj peļņu, lai izvairītos no nodokļa.
"Starp lielākajiem parādniekiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji."
Kā potenciāli atgūstamie tiek vērtēti gandrīz 400 miljoni latu, tik lielu summu ir parādā 111 366 nodokļu maksātāji. Līdzīga nodokļu parādu summa tiek uzskatīta par neatgūstamu, un to ir sakrājis ievērojami mazāks nodokļu maksātāju skaits - 7235 parādnieki.
FM apkopotā citu valstu pieredze liecina gan par šādu pasākumu negaidītiem ieguvumiem, gan neveiksmēm, kas galvenokārt saistāmas ar pārāk biežu šādu "amnestiju" piemērošanu. Viens no Latvijai tuvākajiem piemēriem varētu būt Īrija, kura 1988. gadā realizēja savu pirmo nodokļa atbalsta pasākumu, atļaujot samaksāt neveiktos ienākumu nodokļu maksājumus bez soda sankcijām. Vienlaikus nodokļu administrācija palielināja nodokļu auditu skaitu, presē publicējot personas, kas izvairās no nodokļu samaksas. Īrijas valdība arī izstrādājusi jaunu nodokļu sistēmu (ar daudz bargākiem sodiem), kas stājās spēkā pēc "amnestijas" beigām. Īrijā sākotnēji plānoto 50 miljonu mārciņu vietā tika gūti ieņēmumi 750 miljonu vērtībā. Šiem negaidītajiem panākumiem esot arī skaidrojums, tostarp palielināto sodu draudi un nodokļu auditoru pilnvaru paplašināšana.
Korekcijas gatavo arī sodu sistēmā
Valdībā ir vēl atsevišķas sagataves nodokļu sistēmas sakārtošanai. Valsts sekretāru sanāksmē 13. janvārī izsludinātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz iespēju piešķirt termiņa pagarinājumu kārtējiem nodokļu maksājumiem, sadalot tos līdz vienam gadam, kā arī vairākas citas iespējas termiņa pagarinājumiem.
Normatīvā akta projektā paredzēts dot tiesības nodokļu administrācijai vairākos gadījumos dzēst pārmaksātās nodokļu summas, ja triju gadu laikā no nodokļa maksāšanas termiņa nodokļu maksātājs nav pieprasījis to atmaksu vai novirzīšanu.
Ieteikts arī samazināt soda naudas, kas saskaņā ar likumu maksājamas no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.
Nodokļu maksātājam tiks paredzēta iespēja noslēgt vienošanās līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu arī gadījumos, ja līguma noslēgšanas dienā tam ir kārtējie parādi vai dokumenti nosūtīti izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.
Likumprojektā ir papildināts struktūrvienības ietvars, proti, par struktūrvienību uzskatīs arī tīmekļa vietni, kurā veic komercdarbību ar elektronisko sakaru līdzekļu, tajā skaitā ar interneta, starpniecību.
