Nodokļu atbalsta pasākums ir viens no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem, lai atslogotu nodokļu maksātājus no krīzes gados radušos nodokļu parādiem. Nodokļu nokavējuma naudas un daļēja soda naudas dzēšana ir vienreizējs pasākums. Tā mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu un palielināt budžeta ieņēmumus.
Likumprojekts paredz, ka nokavējuma nauda un 90% soda naudas tiek dzēstas pēc pamatparāda un ar tiem saistītās 10% soda naudas samaksas.
Šādu atlaidi varēs saņemt astoņu nodokļu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), akcīzes nodokļa, muitas nodokļu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), dabas resursu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) – parādnieki. Likums paredz virkni nosacījumu: kas varēs pretendēt uz nodokļa atbalsta pasākumu, kādos termiņos būs jāsamaksā pamatparāds.
Saskaņā ar likumā lietoto terminu skaidrojumu nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds ir nodokļu pamatparāds, kas noteikts sadalījumā pa nodokļu maksājumu veidiem pēc stāvokļa 2011.gada 1.septembrī un nav samaksāts līdz nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienai. Nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāds tiek noteikts katras pašvaldības administratīvās teritorijas ietvaros. (Sākotnējā likumprojekta redakcijā kā nodokļu parādu fiksēšanas datums bija paredzēts 2010.gada 1.septembris.)
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā starp trešajam lasījumam apspriestajiem priekšlikumiem bija arī nodokļu parādniekiem salīdzinoši izdevīgāki nosacījumi, par kuriem komisija diskutēja divās sēdēs. Taču, uzklausot Finanšu ministrijas argumentu, ka Eiropas Komisija, visticamāk, varētu nepiekrist ievērojamai likumprojekta satura maiņai, kā arī Saeimas Juridiskā biroja brīdinājumu, ka tas var beigties ar pārkāpuma procedūru pret Latviju, deputāti vienprātīgi atbalstīja Finanšu ministrijas ierosinājumu.
"Ja pretimnākšana būtu vēl lielāka, tā balansētu uz tiesiskā nihilisma robežas."
Proti, salīdzinot ar likumprojekta jau pieņemto redakciju, par gadu tiek pagarināts pamatparādu fiksēšanas laiks (iepriekš bija 2010.gada 1.septembris), un to varētu uzskatīt par tehnisku korekciju. Arī tai jāsaņem Eiropas Komisijas piekrišana, un, kā informēja Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja vietniece Dace Avotiņa, EK par to ir informēta, un atzinums ir sagaidāms līdz 17.jūnijam.
Deputāti arī izteicās, ka svarīgi ir vairs lieki nevilcināties ar likumu, kas solīts jau pirms vairāk nekā gada, un ir nodokļu maksātāji, kuri ar šādu atbalstu ir rēķinājušies. Ja likuma pieņemšanu atliek vēl, tas arvien vairāk attālinās no krīzes gadiem un iecere pamazām zūd.
Pret vēl vēlīgākiem nosacījumiem nodokļu parādnieku atbalstam izskanēja arī citi argumenti. Tostarp – ka tie daudzie uzņēmēji, kas ir godīgi maksājuši nodokļus arī krīzes gados, ne visai pozitīvi raugās uz atlaidēm parādniekiem, norādīja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Ja pretimnākšana būtu vēl lielāka, tā balansētu uz tiesiskā nihilisma robežas.
Piemēram, ir pamanīts, ka nodokļu parādnieki ar atvieglojumiem iegūst bezprocentu kredītu no valsts, jo saskaņā ar pašreizējiem nosacījumiem nokavējuma nauda par nodokļu nemaksāšanu nedrīkst pārsniegt parāda pamatsummu. Turklāt pēc noteikta laika iestājas parāda noilgums, atgādināja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve.
Par NĪN lems pašvaldības
Tā kā nekustamā īpašuma nodokli administrē pašvaldības, tās arī lems par līdzdalību nodokļu atbalsta pasākumā. Budžeta komisijā Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas pārstāvji vienojās par termiņiem un saistošo noteikumu pieņemšanas interpretējumu, kas izrietētu no likumā paredzētās normas.
Saistošos noteikumus par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu NĪN un ar to saistītajiem maksājumiem par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem pašvaldības varēs izdot likuma "Par pašvaldībām" 46.panta noteiktajā kārtībā, informējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ka šādi noteikumi ir pieņemti, tas ir, izmantojot saīsināto procedūru.
"Atbrīvos no sankcijām, bet nodokļu parādi būs jāsamaksā."
Pašvaldības apliecinājums dalībai nodokļu atbalsta pasākumā tātad būs attiecīgie saistošie noteikumi, kuri jāpieņem līdz Ministru kabineta noteikumos noteiktajam nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datumam valstī. Pašreiz paredzams, ka tas varētu būt šā gada 1.septembris. Savukārt, konkrēti lemjot par nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanu NĪN parādniekiem, pašvaldībām būs jāievēro gan likumā, gan Ministru kabineta noteikumos paredzētie nosacījumi.
Pieteikties nodokļu atbalsta pasākumā varēs trīs mēnešu laikā pēc tā uzsākšanas. Likumprojekts paredz, ka nodokļu maksātājam iesniegumā par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā ir tiesības lūgt nodokļu atbalsta pasākuma maksājumu samaksas termiņa pagarinājumu piešķiršanu. Maksājumu samaksas termiņš var tikt pagarināts līdz 60 mēnešiem (pieciem gadiem). Ja maksātājs noteikto grafiku neievēros, viņam līdzdalība šajā programmā tiks liegta.
Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi arī Ministru kabineta noteikumu projektu "Nodokļu atbalsta pasākuma īstenošanas kārtība", kas tiks skatīti valdībā pēc likumprojekta pieņemšanas galīgajā, trešajā lasījumā 21.jūnijā.
