Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Nodokļu parādnieka izdevīgums:
Nodokļu atbalsta pasākuma likums paredz iespēju nodokļu maksātājam vienoties ar nodokļu administrāciju par nodokļu parāda samaksas termiņa pagarināšanu līdz pat 60 mēnešiem atkarībā no nodokļu parāda summas.
Nodokļu atbalsta pasākuma likumu Saeima trešajā lasījumā pieņēma 26.jūlijā, un tas stājās spēkā 23.augustā. Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja vietniece Dace Avotiņa uzsver likuma mērķi - atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parāda slogu, kā arī palielināt budžeta ieņēmumus.
Iecere par atbalstu nodokļu maksātājiem rosināta jau 2010.gadā, kad krīzes dēļ daudzi uzņēmēji, bankrotējot viņu pakalpojumu un preču saņēmējiem, ne tikai zaudēja ieguldīto un ienākumus, bet ieguva no šādas pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes radušās nodokļu saistības un nespēja samaksāt visus aprēķinātos nodokļus.
Komercdarbības atbalsta kontroles speciālisti gan toreiz norādījuši, ka tas var tikt uzskatīts par valsts atbalstu komercdarbībai, jo šis pasākums ir domāts tikai Latvijas nodokļu maksātājiem, bet Eiropas vienotajā ekonomiskajā zonā valsts atbalsts komersantiem tiek stingri regulēts. Tāpēc sākotnējais likumprojekts būtiski pārstrādāts.
"Atbalsta pasākuma maksājums ir pamatparāds un 10 procenti ar to saistītās soda naudas."
2011.gada vasarā tika iesniegta prenotifikācija (pirmspaziņojums) Eiropas Komisijai un sarunās ar Komisijas pārstāvjiem panākta vienošanos, ka nodokļu atbalstu, mainot atsevišķus kritērijus, varētu īstenot ļoti vienkārši. Šādam likumprojektam šogad jūlijā arī saņemts EK atbalsts.
Ministru kabinets 28.augustā apstiprināja divus normatīvos aktus saistībā ar likumu: noteikumus "Nodokļu atbalsta pasākuma īstenošanas kārtība" un grozījumus Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.149 "Kārtība, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā". Grozījumi šajos noteikumos nepieciešami, lai nodokļu administrācija varētu novirzīt nodokļu atbalsta pasākumā maksātās summas tam paredzētajam mērķim, nevis ieskaitītu vispārējā kārtībā kā nodokļu kārtējos maksājumos. Grozījumi šajos noteikumos pēc Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājuma stāsies spēkā 1.oktobrī.
Saskaņā ar MK noteikumiem nodokļu atbalsta pasākuma īstenošana tiek uzsākta 2012.gada 1.oktobrī, tātad jau nākammēnes.
Likums nosaka: nodokļu atbalsta pasākums ir vienu reizi veicams pasākums nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kuri līdz noteiktam datumam samaksā nodokļu atbalsta pasākuma pamatparādu un ar to saistīto soda naudu 10 procentu apmērā. Nodokļu atbalsta pasākuma maksājums ir nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds un 10 procenti ar to saistītās soda naudas, ja tāda ir aprēķināta.
Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz septiņiem nodokļu veidiem, ko administrē Valsts ieņēmumu dienests: iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, muitas nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dabas resursu nodokli un vēl vienu - nekustamā īpašuma nodokli, ko administrē pašvaldības. Pašvaldībām likums paredz iespēju izvēlēties, vai tās vēlas šo pasākumu izmantot savā administratīvajā teritorijā vai ne.
Nodokļu atbalsta pasākumā varēs piedalīties nodokļu maksātāji ar parādiem, kuru samaksas termiņš ir iestājies līdz 2011.gada 1.septembrim un līdz šā gada 1.oktobrim nav samaksāts.
Pašvaldībām līdz šā gada 1.oktobrim ir tiesības pieņemt domes saistošos noteikumus par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim. Likumā arī paredzēts, ka pašvaldības saistošos noteikumus par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu pieņem vienkāršotā kārtībā (tāpat kā saistošos noteikumus par pašvaldību budžetiem). Tas nozīmē, ka šie saistošie noteikumi nav jāsaskaņo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), bet ministrija par tiem ir tikai jāinformē.
Pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam atvēlēti trīs mēneši - no šā gada 1.oktobra līdz gada beigām.
Parādu termiņa pagarināšana – saskaņojot ar nodokļu administrāciju
Pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam noteikta MK noteikumos par likuma īstenošanas kārtību, skaidro D.Avotiņa. Noteikumi paredz šādu secību:
1.solis. Nodokļu maksātājs (juridiska vai fiziska persona) aizpilda pieteikuma veidlapu (MK noteikumu 1.pielikums "Pieprasījums informācijai par nodokļa atbalsta pasākuma maksājumiem"), nodokļu administrācijai norādot, kuros nodokļu veidos viņam ir parādi, kas varētu būt attiecināmi uz atbalsta pasākumu. Ja tas ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds, pieprasījums jāsniedz pašvaldībā, kur atrodas nekustamais īpašums (kā jau teikts, ja attiecīgā pašvaldība būs lēmusi par šādu atbalstu). Ja parādi ir kādos no pārējiem atbalsta pasākumam atbilstošajiem nodokļiem, tad pieprasījums jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Veidlapā (1.pielikumā) papildus ir paskaidrots, kāda informācija norādāma, ja nodokļu maksātājs ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs.
"Pieteikšanās iespēja – tikai šogad."
2.solis. MK noteikumu 2.pielikumu - veidlapu "Iesniegums par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā" aizpilda abas iesaistītās puses - gan nodokļu administrācija, gan nodokļu maksātājs. Vispirms nodokļu administrācija, aizpildot šo veidlapu, tajā sniedz personai iepriekš pieprasīto informāciju, kāds ir tās nodokļu pamatparāds (arī nokavējuma nauda un soda nauda) atsevišķos nodokļu veidos pēc stāvokļa uz 2011.gada 1.septembri, kas nav samaksāts uz nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas brīdi, tātad uz šā gada 1.oktobri. Nodokļu maksātājs salīdzina šo informāciju ar saviem grāmatvedības ierakstiem, lai pārliecinātos, ka nodokļu administrācijas sniegtā informācija sakrīt ar viņa datiem. Ja nodokļu maksātājs šai informācijai piekrīt un nolemj piedalīties atbalsta pasākumā, viņš atzīmē nodokļu veidus, kuros vēlas atbalsta pasākumu un iesniedz iesniegumu nodokļu administrācijai.
3.solis. Nodokļu administrācija, pamatojoties uz šo 2.pielikumu, kas ir saņemts kā iesniegums, izvērtē informāciju par nodokļu maksātāja dalību atbalsta pasākumā un pieņem lēmumu par tā piemērošanu vai atteikumu gadījumā, ja iesniegums iesniegts pēc pieteikšanās termiņa beigām.
Parāda maksāšanas nosacījumi
Nodokļu administrācija, vienojoties ar nodokļu maksātāju, nosaka nodokļu parāda samaksas termiņu, maksājumu grafiku un regulāri maksājamo summu, ņemot vērā šādus likumā paredzētos nosacījumus:
Ikmēneša maksājuma summa būs atkarīga no pamatparāda summas. D.Avotiņa min piemēru: ja nodokļu maksātājam ir 300 latu pamatparāds, kas būtu attiecināms uz nodokļu atbalsta pasākumu, tad viņam tas būtu jāsamaksā sešu mēnešu laikā. Jo pamatparāda summa lielāka, jo ikmēneša maksājums būs attiecīgi lielāks, jo maksimālais nodokļu parādu nomaksas pagarinājuma termiņš ir pieci gadi.
Pēc nodokļu atbalsta pasākuma maksājumu samaksas pilnā apmērā nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nokavējuma un 90% soda naudas dzēšanu. Likums paredz dzēst nokavējuma naudu un 90% soda naudas pēc tam, kad samaksāts nodokļu pamatparāds un 10% soda nauda pilnā apmērā.
Ja uzņemtās saistības nepildīs, nodokļus piedzīs
Ja nodokļu maksātājs nepildīs nodokļu atbalsta pasākuma lēmuma ietvaros uzņemtās saistības un noteikto kārtību, nodokļu administrācijai ir tiesības pēc trešā kavētā maksājuma atcelt lēmumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu un uzsākt piedziņas darbības vispārējā kārtībā, kas noteikta likumā "Par nodokļiem un nodevām".
Ja ir interese, kavēties nevajag
D.Avotiņa teic, ka interese par iespēju izmantot nodokļu atbalsta pasākumu ir liela. Jau kopš pagājušā gada vidus uzņēmēji ir taujājuši, kad iecerētais likums ieraudzīs dienasgaismu. Speciāliste atgādina: likums ir vienreizējs pasākums, tāpēc aicina tam pieteikties laikus. Pēc likumprojekta izstrādātāju aplēsēm, nodokļu atbalsta pasākumam varētu pieteikties līdz 110 000 personu. Tās ir ne tikai uzņēmēji, bet arī fiziskas personas, privātpersonas, kurām kādos darījumos ir izveidojies nodokļu parāds.
Uz LV portāla jautāto, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt VID sniegtajai informācijai par viņa parādiem, tad tik īsā termiņā – trijos mēnešos – viņam arī nav daudz laika to apstrīdēt, D.Avotiņa norāda: ja uzņēmējs līdz šim ir atbildīgi izturējies pret saviem pienākumiem nodokļu nomaksā, tad viņš no komunikācijas ar nodokļu administrāciju situāciju par saviem nodokļu parādiem zina.
"Iesniegumu aizpilda abas iesaistītās puses - gan nodokļu administrācija, gan nodokļu maksātājs."
Savstarpējā informācijas saskaņošana nodokļu atbalsta pasākuma īstenošanā nepieciešama arī tāpēc, lai nebūtu interpretāciju par parādiem, kavējuma un soda naudu, kas attieksies uz nodokļu atbalsta pasākumā fiksēto datumu, līdz kuram tie bija jāsamaksā - 2011.gada 1.septembri – un kuri nav samaksāti līdz šā gada 1.oktobrim. Tāpēc vienlaikus ir grozīti MK noteikumi Nr.149, nosakot nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros veikto maksājumu ieskaitīšanas kārtību.
Nodokļu atbalsta pasākumam varēs pieteikties arī tie uzņēmumi, kuriem ir pasludināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Nodokļu maksātājam nav tiesību piedalīties nodokļu atbalsta pasākumā, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu.
