Topošā nodokļu atbalsta pasākumu likuma mērķis ir atvieglot nodokļu maksātājiem ekonomiskajā krīzē radušos nodokļu parādu slogu un palielināt budžeta ieņēmumus.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Nodokļu atbalsta pasākuma likumprojekts paredz, ka tā ir vienreiz veicama aktivitāte nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu atbalsta pasākuma pamatparādu un ar to saistīto soda naudu 10% apmērā.
Likumprojektā paskaidrots, ka nodokļu atbalsta pasākumā pamatparāds ir noteikts sadalījumā pa nodokļu maksājumu veidiem pēc stāvokļa 2010. gada 1. septembrī, kurš līdz iesnieguma par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā iesniegšanai nodokļu administrācijai nav samaksāts. Nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāds tiek noteikts katras pašvaldības administratīvās teritorijas ietvaros.
Salīdzinot ar ieceres sākotnējo versiju, pamatparāda fiksēšanas datums jau ir pārcelts divus mēnešus uz priekšu; pirms tam tika plānots, ka tas būs pagājušā - 2010.gada 1. jūlijs.
Nodokļa atbalsta pasākums tiks attiecināts uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, muitas nodokļiem un muitas nodokļiem līdzvērtīgiem maksājumiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām, dabas resursu nodokli, kā arī nekustamā īpašuma nodokli.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem 2011. gada 1. janvārī nodokļu maksātāju nodokļu parādu kopējā summa bija 904 miljoni latu, no tās 174 miljoni latu jeb 19,3% veidoja nokavējuma nauda. Kā iespējami atgūstamus likuma izstrādātāji vērtē 111 366 nodokļu maksātāju parādus 396 miljonu latu apmērā.
Termini Eiropas likumu valodas un prasību robežās
Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts definē nodokļu maksātāju loku, kas var pieteikties šim atbalstam, kā arī tās nozares un grupas, kurām Eiropas Komisija ierobežo šādu valsts atbalstu, – lauksaimniecības produktu primārie ražotāji, zivsaimnieki un transporta nozarē strādājošie.
Projektā iekļautie termini jau vedina domāt par paredzamām problēmām likumu saprast tiem, uz ko tas attieksies (grūtībās nonākusi persona, maza un vidēja persona, liela persona, cita persona). Tieslietu ministrija dokumenta saskaņošanas procesā ir vērsusi uzmanību uz to, ka likumprojektā, piemēram, nav saprotams, par kādām grūtībām ir runa. No likumprojekta izstrādātāju - Finanšu ministrijas – paskaidrojuma secināms, ka šajā gadījumā piemērojams Eiropas Komisijas paziņojums – Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturizēšanai (52004XC1001(01)). Likumprojektā grūtībās nonākusi persona ir definēta kā "tāds saimnieciskās darbības veicējs, kura zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā pirms atbalsta iesnieguma iesniegšanas datuma zaudējumi pārsniedz ceturto daļu no pamatkapitāla, vai tāds saimnieciskās darbības veicējs, kuram ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process".
Savukārt termins "maza un vidēja persona" likumprojektā ir paskaidrots tikai ar atsauci uz Eiropas regulu - tā šajā Latvijas likumā būs "persona, kas atbilst Eiropas Komisijas 2008. gada 6. augusta Regulas (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula), I pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai".
"Kā iespējami atgūstami vērtēti 111 366 nodokļu maksātāju parādi."
Arī likumprojektā noteiktā darbības joma saskaņojama ar ES prasībām. Šis likums attiecas uz nodokļu atbalsta pasākuma īstenošanu šādiem mērķiem: atbalsts kārtējo izdevumu segšanai, lai izlīdzinātu reģionālās atšķirības, ar mērķi veicināt atsevišķu Eiropas Savienības mazāk attīstītu teritoriju ekonomisko attīstību saskaņā ar kopējo tirgu; pārstrukturēšanās atbalsts grūtībās nonākušām personām, lai palielinātu Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju, ievērojot "vienreiz un pēdējoreiz" principu, ļaujot atbalsta saņēmējam veikt steidzamus strukturālus pasākumus uzņēmuma darbības pārstrukturēšanai, kas atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju; atbalsts nodokļu maksātājiem, kas nav saimnieciskās darbības veicēji, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem; atbalsts de minimis ietvaros saskaņā ar maksimāli pieļaujamo valsts atbalsta apmēru ES kopējā tirgū, kas nekropļo konkurenci.
Vairākos likumprojekta pantos paredzēti nosacījumi, ar kādiem nodokļu atbalsta pasākumā varēs piedalīties zvejniecības nozares pārstāvji un lauksaimnieki. Piemēram, saimnieciskās darbības veicējs varēs pieteikties atbalstam kārtējo izdevumu segšanai, ja tā ieņēmumi zvejniecības un akvakultūras nozarē vai lauksaimniecības produktu primārā ražošanā veido mazāk nekā 50% no apgrozījuma. Šis nosacījums attiecināts arī uz kuģu būves nozari, ogļu rūpniecību, tērauda rūpniecību, sintētisko šķiedru nozari.
Ar nodokļu parādu nastas atvieglošanu paredzētais pārstrukturēšanās atbalsts grūtībās nonākušām personām arī paredz īpašu saskaņojumu, proti, "Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu nodokļu maksātājam, ja tas ir liela persona, atbilstoši šajā pantā minētajai atbalsta programmai pieņem 30 dienu laikā no Eiropas Komisijas lēmuma par pasākuma saderību ar iekšējo tirgu un atbilstību valsts atbalsta kontroles normām saņemšanas dienas, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā izvirzītos atbalsta sniegšanas nosacījumus".
Kā noteikts MK sēdes protokollēmuma projektā, Finanšu ministrijai likumprojekts jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktam un nepieciešamības gadījumā jāsniedz Eiropas Komisijas norādījumiem atbilstošus priekšlikumus.
Jo lielāks parāds, jo garāks atdošanas termiņš
Nodokļu administrācija varēs noteikt nodokļu parādu samaksas termiņu līdz 60 mēnešiem ilgā periodā.
Likumprojektā plānots, ka nodokļu administrācija pieņems lēmumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu vai atteikumu to piemērot 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Lēmumi par nekustamā īpašuma nodokli likumā noteikti un paskaidroti kā pašvaldību kompetencē esoši. Paredzēts arī, ka triju mēnešu laikā pirms pieteikšanās atbalsta pasākumam nodokļu maksātājam būs tiesības precizēt nodokļu deklarācijas.
Normatīvā akta projekts paredz, ka nodokļu samaksas termiņš tiek pagarināts atkarībā no pamatparāda summas: īsākais termiņš – līdz trim mēnešiem, ja summas ir nelielas (fiziskām personām, ja pamatparāds nav lielāks par Ls 100, juridiskām personām un citām personām, ja parāds nav lielāks par Ls 500). Fiziskās personas piecus gadus saistības varēs kārtot, ja pamatparāds līdz pagājušā gada 1. septembrim ir bijis lielāks par Ls 50 000 , juridiskās personas, ja to nodokļu pamatparāds ir bijis lielāks par Ls 100 000.
"Ja neveic trīs maksājumus, uz parāda atlikumu tiek atjaunota nokavējuma nauda."
Nekustamā īpašuma nodoklis ir izdalīts atsevišķi. Līdz trim mēnešiem katrā pašvaldībā samaksas termiņš tiek pagarināts, ja pamatparāds nav lielāks par 100 latiem, maksimālais pagarinājums paredzēts, ja parāds pārsniedz 200 000 latu. Šī nodokļa parādu maksājumiem nav noteiktas atšķirības fiziskām un juridiskām personām.
Ja nodokļu maksātājs noteiktajos termiņos samaksās nodokļu atbalsta pasākuma pamatparādu un, ja attiecināms, 10% no uz pamatparādu attiecināmās soda naudas, nodokļu administrācija 21 dienas laikā pieņems lēmumu par nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanu.
Ja nemaksās, diskvalificēs
Nodokļu maksātājs saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu veic nodokļu atbalsta pasākuma maksājumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.
Likumprojekts paredz: atbalsta pasākuma dalībniekam nodokļu maksājumi jāveic ne retāk kā reizi mēnesī. Ja nodokļu maksātājs neveic trīs maksājumus piešķirtā termiņa pagarinājuma grafikā, lēmums par nodokļu atbalsta pasākumu zaudē spēku un uz pamatparāda atlikumu tiek atjaunota nokavējuma nauda pilnā apmērā kopš nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāda rašanās dienas, kā arī tiek atjaunota soda nauda pilnā apmērā.
"Līdzdalība programmā neatbrīvos no pienākuma maksāt kārtējos nodokļus."
Līdzdalība programmā neatbrīvos no pienākuma maksāt kārtējos nodokļus.
Ministru kabinetam būs jānosaka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums; pasākuma īstenošanas kārtība, tajā skaitā iesnieguma par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā forma, iesniegšanas kārtība un vērtēšanas kritēriji, prasības nodokļu maksātāja dalībai katrā atsevišķā atbalsta programmā; nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros veicamā nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu maksāšanas kārtība.
Nodokļu atbalsta pasākums ir 10. uzdevums Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013. gadam.