Fizisko personu ienākumu legalizācijas un atbilstoša ienākuma nodokļa nomaksas koncepcijā ieteiktos risinājumus tiek piedāvāts ieviest vienlaikus ar fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, ko plānots uzsākt 2012. gada janvārī (ja likums tiks pieņemts un ja šāds datums tajā tiks noteikts).
Finanšu ministrijas izstrādātais koncepcijas projekts paredzēja divus risinājuma variantus, kā varētu īstenot iepriekš neuzrādīto ienākumu legalizāciju un vienlaikus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu par tiem. Izraudzīts variants, kura nosacījumi ir "nodokļu bēgļiem" stimulējošāki, tostarp – par iepriekš slēptajiem ienākumiem nebūs jāsamaksā pilna iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Sākotnēji projektā bija paredzēts, ka tie būs 10 procenti, valdība vienojās par 15 procentu likmi. Arī nokavējuma nauda netiks aprēķināta.
Nedeklarēto ienākumu laiks ir ierobežots, varēs legalizēt līdz 2007. gada 31. decembrim slēptos ienākumus. To deklarēšanai atvēlēti trīs mēneši – no 2012. gada 1. janvāra līdz 1. aprīlim. Nodokļa samaksāšanai pēc tam tiks dots viens mēnesis.
Savukārt pēc legalizācijas termiņa beigām (2012. gada 1. aprīļa) visiem fiziskās personas ienākumiem, kas gūti līdz 2007. gada 31. decembrim un netiks deklarēti, piemēros vispārējo IIN, kā arī aprēķinās nokavējuma naudu un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
Koncepcijā Finanšu ministrija norāda uz riskiem, piemēram, ka fiziskā persona iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšanas nolūkos kā iepriekš nedeklarētos uzrādīs arī tādus ar IIN apliekamus ienākumus, kas gūti pēc legalizācijai noteiktā robeždatuma (kas gūti arī pēc 2008. gada). Kā trūkums minēts arī tas, ka legalizācijas bonusi var nelabvēlīgi ietekmēt labticīgos nodokļu maksātājus, kuri līdz šim ienākumus nav slēpuši un nodokli maksājuši godprātīgi, jo viņi "var uzskatīt, ka var nemaksāt nodokļus un gaidīt nākamo ienākumu legalizācijas pasākumu".
Lai novērstu sabiedrības bažas par nodokļu saistību nepildīšanas atbalstīšanu ar legalizācijas ieviešanu, FM iesaka īsi pirms ienākumu legalizācijas pieņemt normatīvos aktus un ieviest metodes, kas uzlabos vispārējo nodokļu saistību izpildes intensitāti. Kā viena no iespējām jau iepriekš ir minēta, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības pārbaudīt nedeklarēto ienākumu izcelsmes legalitāti.
Nodokļu samaksa no kriminālatbildības neatbrīvos
Koncepcija paredz, ka fiziskā persona tiek atbrīvota no administratīvās un kriminālatbildības par ienākumu slēpšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas neiesniegšanu, taču netiek atbrīvota no kriminālatbildības par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu. Tātad fiziskā persona, pret kuru notiek kriminālprocess par noziedzīgo nodarījumu, kā arī persona, pret kuru notiek administratīvais process par nodokļu tiesību pārkāpumiem, ir tiesīga deklarēt administratīvajā procesā vai kriminālprocesā noteikto ienākumu apmēru kā iepriekš gūtos nedeklarētos ar IIN apliekamos ienākumus, tomēr tas šo personu neatbrīvos no atbildības par izdarīto nodarījumu.
Legalizācijas nosacījumi neattieksies uz tādiem nelegāliem ienākumiem, par kuriem nav pienākums nomaksāt IIN un kas ir iegūti, izdarot noziedzīgus nodarījumus, piemēram, ieroču un narkotisko vielu tirdzniecība, cilvēktirdzniecība, nodokļu izkrāpšana.
Amatpersonām labprātīgas "padošanās" iespēja netiek piedāvāta
Koncepcijā noteikts ierobežojums valsts amatpersonām (gan bijušajām, gan esošām) – tās nevarēs deklarēt iepriekš slēptos ienākumus.
Tieslietu ministrijas pārstāvji valdības sēdē pauda neizpratni par to, kādēļ šis pasākums neattieksies uz valsts amatpersonām. Kā vēsta BNS, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Stinka uz to atbildēja, ka valsts amatpersonām jau tā ik gadu ir jādeklarē ienākumi, līdz ar to tām ir pienākums tos uzrādīt. Ja šo pasākumu attiecinātu arī uz valsts amatpersonām, faktiski tiktu akceptēts, ka tās gadiem ilgi slēpušas ienākumus.
Arī Ģenerālprokuratūra koncepcijas saskaņošanas procesā ir izteikusi iebildumus, uzskatot, ka "nevar liegt tiesības deklarēt savus ienākumus valsts amatpersonai, kurus tā kādu iemeslu dēļ ir aizmirsusi deklarēt ikgadējā amatpersonas deklarācijā. Ja tas tiek ļauts jebkurai fiziskai personai, tad kāpēc diskriminēt un neļaut to darīt valsts amatpersonai? Par valsts amatpersonas deklarēšanas principu degradāciju vispār nav pamata runāt, jo tad jau par visu nodokļu amnestiju būtu jārunā, ka tā degradē gada ienākumu deklarēšanas principus, jo gada ienākumu deklarācija jebkurai fiziskai personai, tai skaitā arī valsts amatpersonai, papildus pie valsts amatpersonas deklarācijas, ja ir likumā noteiktie kritēriji, jāsniedz katru gadu".
"Legalizācijas bonusi var nelabvēlīgi ietekmēt labticīgos nodokļu maksātājus."
Savukārt FM šo prokuratūras iebildumu noraidījusi ar pamatojumu, ka valsts amatpersonu deklarācijas nav nodokļu deklarācijas, tām ir cits mērķis: "Ja fiziskā persona, nedeklarējot ienākumus, pārkāpj tikai nodokļu tiesības, tad valsts amatpersona, nedeklarējot ienākumus, pārkāpj virkni citu pienākumu, un faktiski nodokļu nenomaksāšanas pārkāpums valsts amatpersonas darbībā ir tikai viens no pārkāpumiem. Svarīgākais attiecībā uz valsts amatpersonu, kāpēc tai ir pienākums deklarēt savus ienākumus, ir novērst interešu konfliktu, korupciju utt. Ja valsts amatpersona iepriekšējā laika periodā ir slēpusi informāciju par ienākumiem, ienākumu slēpšana var būt saistīta gan ar interešu konfliktu, gan ar koruptīviem nodarījumiem. Turklāt, ienākumu legalizācija attiecas uz iepriekš nedeklarētiem ienākumiem, kas gūti laika periodā līdz 2007. gada 31. decembrim. Attiecīgi valsts amatpersonām no 2008. gada 1. janvāra ir bijusi iespēja saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" nosacījumiem precizēt iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas."
Gaidāmie ieguvumi
FM nodoms ir atgūt valstī naudu, ko tās iedzīvotāji glabā zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai ar ko veic darījumus citās valstīs; atgūt reģistrētā uzņēmējdarbībā naudu, kas šobrīd tiek izmantota nereģistrētu darījumu veikšanai, t.i., darījumi ēnu ekonomikas sektorā; palielināt nodokļu ieņēmumus valsts budžetā; dot iespēju nodokļu maksātājiem nokārtot saistības pret valsti, konkrētos gadījumos nesaucot nodokļu maksātāju pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
FM norāda, ka ir vairākas pazīmes, kas liecina par nepieciešamību īstenot šo pasākumu: lieli skaidras naudas uzkrājumi un pieaugošais skaidras naudas apgrozījums, lieli naudas līdzekļu uzkrājumi ārvalstu banku kontos, ar kurām nav noslēgti vai nav spēkā līgumi par automātisko informācijas apmaiņu, fizisko personu darījumi ar nekustamo īpašumu ārvalstīs, ēnu ekonomikas augstais īpatsvars.
No 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim Latvijā apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 19 procentiem. 2010. gadā bankomātos skaidras naudas iemaksu apjoms pret 2009. gadu pieaudzis par 40,3 procentiem. Savukārt kredītiestāžu klientu veikto skaidrās naudas transakciju apjoms kasēs 2010. gadā pret 2009. gadu kopumā ir samazinājies par 23,1 procentu. Valsts ieņēmumu dienesta pārbaužu rezultātu statistika liecina, ka pastāv tendence veikt darījumus skaidrā naudā tieši lielos apjomos un nedeklarēt tos saskaņā ar normatīvo aktu normām.
Papildinās iesniegto likumprojektu
Pamatojoties uz valdības akceptēto koncepcijas variantu par iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanu, Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju jāsagatavo un līdz 2011. gada 1. jūlijam jāiesniedz attiecīgie priekšlikumi Saeimā likumprojekta "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums" otrajam vai trešajam lasījumam.
Nulles deklarāciju jeb Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekts Saeimā ir atbalstīts pirmajā lasījumā 19. maijā. Tā spēkā stāšanās termiņš ir noteikts 2012. gada 1. janvāris. Daudzus gadus gaidītais normatīvais akts paredz, ka sākumdeklarācijas būs jāiesniedz no 2012. gada 1. janvāra līdz 1. aprīlim personām, kurām pieder īpašums vai finanšu līdzekļi vairāk nekā 50 minimālo mēnešalgu jeb 10 000 latu apmērā.
"Gada laikā Latvijā apgrozībā skaidrās naudas apjoms palielinājies par 19%."
Par nodokļu amnestiju tiek dēvēts vēl viens normatīvais akts – Nodokļa atbalsta pasākuma likums, kurā noteiks, kam, kādā termiņā, ar kādiem nosacījumiem dzēsīs nodokļu nokavējuma naudu un lielāko daļu soda naudas, ja tiks samaksāti nodokļu parādi, kas būs fiksēti līdz 2010. gada 1. septembrim. Saeima 16. jūnijā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja šo valdības sagatavoto likumprojektu.
Pagājušovasar Finanšu ministrija rosināja, ka nulles deklarācijas varētu ieviest un nodokļu amnestija varētu sākties 2011. gada vidū. Kā redzams, pašreiz šiem smagajiem nodokļu naudas iespējamās atgriešanas likumiem termiņš ir nākamā gada sākums.
Amnestija ārzemēs
Ņemot vērā ārvalstu pieredzi līdzīgu pasākumu ieviešanā, Finanšu ministrija prognozē, ka paredzama pozitīva ietekme uz valsts budžetu, tas ir, papildu nodokļu ieņēmumi.
Pasaulē nodokļu amnestija īpaši aktīvi ir īstenota šajos globālās krīzes gados. 2009. gadā par tādiem paziņoja virkne valstu. Argentīnas valdība, radot legalizācijas nosacījumus, lai nauda strādā valsts labā, tai deva pusgadu laika, plānojot legalizēt vismaz miljardu ASV dolāru. Varas iestādes uzsvēra, ka kapitālu atgriešana un ienākumu deklarēšana notiks "atbilstoši starptautiskajai praksei", kas nepieļauj noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu "atmazgāšanu". Pilsoņi (izņemot ierēdņus), kas izlēma legalizēt ārzemēs nobēdzināto vai mājās paslēpto naudu, varēja to izdarīt vairākos veidos: deklarējot kontu ārvalsts bankā (samaksājot 8% summas), iegādājoties valsts obligācijas (samaksājot 3% nodokli) vai piedaloties investīcijās.
Nodokļu amnestija Itālijas budžetu papildināja par vairākiem miljardiem eiro. Fiziskās personas varēja legalizēt savus slēptos ienākumus, sākotnējā periodā nomaksājot 6 procentus no savu aktīvu apmēra, pēc tam likme tika paaugstināta. Amnestijas panākumus sekmēja lielāka ofšoru informācijas pieejamība.
FM koncepcijā minējusi desmit valstu ienākumu legalizācijas pieredzi (nodokļu amnestiju).
To izvēlējusies arī krīzes smagi skartā Portugāle, kurā līdz 2009. gada beigām piedāvāja nodokļu maksātājiem slēgt kontus zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un pārcelt aktīvus uz Portugāli. Ja tas tiek izdarīts, aktīvu kopsummai piemērotais nodokļu apmērs ir 5% un netiek aprēķināta nokavējuma nauda. Nodokļa maksājums bija jāveic vienlaikus ar aktīvu pārcelšanu un deklarēšanu vai arī 10 darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
Savukārt Meksikas valdība 2009. gadā piedāvāja nodokļu amnestiju par ienākumiem, kas gūti laika periodā līdz 2009. gadam (ieskaitot). Meksikā atgūtais kapitāls tika aplikts ar 4% nodokļu likmi attiecībā uz fiziskām personām un 7% nodokļu likmi attiecībā uz juridiskām personām.
FM apkopojusi arī starptautisko nodokļu amnestijas pieredzi iepriekšējos gados.
