Vēsturiskā nulles deklarācijas ideja, kas pirmoreiz tika piedāvāta pirms 16 gadiem, lielai daļai sabiedrības saistās ar totalitāru visas mantas un naudas piespiedu deklarēšanu. Finanšu ministrija (FM) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju informēja, ka likums attiektos tikai uz apmēram 70 tūkstošiem fizisku personu, kurām ir uzkrāta skaidra nauda, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, un manta, tostarp nereģistrēti nekustamie īpašumi.
Līdz ar to, ja Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumu pieņems, līdzīgi valsts amatpersonām, deklarācijas iesniegs arī iedzīvotāji, kuru mantas vērtība atbildīs likumā noteiktajiem kritērijiem. Taču, atšķirībā no amatpersonām, sākumdeklarēšana ir vienreizējs pasākums, kas paredzēts konkrētā, salīdzinoši īsā laika nogrieznī – trijos mēnešos (no 2012.gada 1.janvāra līdz 1.aprīlim). Un, atšķirībā no amatpersonām, šai deklarēšanai pakļautajiem būs jāiemaksā bankā skaidras naudas uzkrājumi.
Deklarācijas obligāti būs jāiesniedz iedzīvotājiem, kuri ir Latvijas rezidenti uz 1.janvāri. Tiem, kuri kļūst par Latvijas rezidentiem pēc 1.janvāra un atbildīs likumā noteiktajiem kritērijiem, deklarāciju būs jāiesniedz 30 dienu laikā.
Paredzēta arī brīvprātīga deklarēšana.
Jādeklarē manta, uzkrātā skaidrā nauda jāiemaksā savā kontā
Deklarējamās mantas sarakstā ir vairāk nekā 10 grupas. Vienojošais ir apjoms: ja tās vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, kā arī tas, ka jādeklarē arī ārvalstīs esošā manta. Būs jādeklarē nekustamais īpašums (ārvalstīs, arī Latvijā esošais, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā). Kā paskaidroja FM pārstāve Dace Avotiņa, Valsts ieņēmumu dienestam ir pieeja zemesgrāmatai, tāpēc šie dati ir zināmi un nav jādeklarē. Piemēram, nebūs jādeklarē dzīvoklis, kas ierakstīts zemesgrāmatā. Jādeklarē arī sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļi (ārvalstīs reģistrēti, Latvijā un ārvalstīs nereģistrēti). Arī šeit jāpievērš uzmanība nosacījumam "nereģistrēti", jo VID ir pieejama informācija par Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētajām automašīnām un citiem transportlīdzekļiem.
Deklarējamās mantas uzskaitījumā ir arī akcijas, kapitāla daļa, skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi, privātajos pensiju fondos uzkrātais kapitāls, neatmaksātie aizņēmumi un citas parādsaistības, antikvāri, mākslas un/vai kolekcijas priekšmeti, dārgmetāli, vēl arī citas vērtības.
"Bankām deklarēšanas naudas iemaksa būtu jāpieņem saskaņā ar šo likumu."
Deklarācijas iesniedzējiem jāieskaita skaidrās naudas uzkrājumi savos kontos pēc stāvokļa 2012.gada 1.janvārī pulksten 00:00 pēc Latvijas laika. Šī stunda visiem noteikta, lai nodokļu administrācijai būtu iespēja pārliecināties par šādu līdzekļu esamību un nebūtu iespējamas manipulācijas, lai viena un tā pati nauda neietu pa apli, kad viens iesniedz bankā skaidru naudu, pēc tam izņem, atdod nākamajam utt.
FM speciālistes arī izklāstīja deputātiem iepriekšējā sasaukuma Budžeta komisijā diskutētos problēmjautājumus. Daži no tiem saistīti ar banku darbību, kurām liels daudzums skaidrās naudas iemaksu var izrādīties pretrunā ar bankas iekšējo drošības politiku. Savukārt Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums paredz tiesības bankai atteikties pieņemt naudu, kuras izcelsmi nevar pierādīt
Deputāts Imants Parādnieks ierosināja noteikt, ka bankām saskaņā ar šo likumu šāda naudas iemaksa ir jāpieņem bez jebkādiem paskaidrojumiem – analīzi var veikt arī pēc tam.
Ienākumu legalizācija – nodoklis mazāks, toties rokas brīvas
Pēc FM iniciatīvas iepriekšējā Saeima otrajā lasījumā ietvēra šajā likumprojektā ienākumu legalizāciju. Tā attieksies tikai uz fiziskām personām, kurām bijuši nereģistrēti ienākumi no saimnieciskās darbības.
Projekts paredz, ka būs atļauts legalizēt iepriekš nedeklarētos ienākumus, kas gūti laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim. Ienākumu legalizācija neatbrīvos no kriminālatbildības par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju (gadījumā ja kāds šo iespēju izmantos, piemēram, lai deklarētu narkotiku biznesā iegūtu naudu). Legalizācijā nevarēs piedalīties valsts amatpersonas un personas, pret kurām notiek administratīvā pārkāpuma, administratīvā procesa vai kriminālprocesa lietvedība saistībā ar nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksu.
Fiziskā persona no 2012.gada 1.janvāra līdz 1.aprīlim, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, līdz ar legalizējamā ienākuma summu pati arī norādīs maksājamā nodokļa apmēru. Nodoklis valsts budžetā būs jāiemaksā viena mēneša laikā pēc deklarācijas iesniegšanas.
FM pārstāve Jana Salmiņa uzsvēra, ka pašreiz "legalizācija piedāvā ļoti draudzīgu režīmu". Un valsts ir ieinteresēta, lai nauda, kas šobrīd apgrozās ēnu ekonomikā, nonāktu legālajā uzņēmējdarbībā. Iespējams, daļa cilvēku gribētu uzsākt savu saimniecisko darbību, bet nezina, kā varētu šo līdzekļus ieguldīt. "Ja cilvēks iepriekš ir nedaudz grēkojis, bet vēlas mainīties un darīt labu arī šajā valsī, mēs mēģinājām radīt iespēju šos ienākumus, ko viņš bija guvis un nebija deklarējis, deklarēt un attiecīgi samaksāt nodokļus," skaidro J.Salmiņa.
Iepriekš nedeklarētiem ienākumiem piemēros 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, un cilvēku atbrīvos no atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Jau iepriekš deputāti ir izteikuši bažas, vai šādā gadījumā viens mēnesis nodokļa samaksai nevarētu izrādīties šķērslis, jo, piemēram, kāds vēlēsies legalizēt vienu miljonu latu, bet viņam uzreiz nebūs 150 000 latu, lai samaksātu nodokli mēneša laikā.
Saskatītās neskaidrības
Pašreiz likumprojekts vēl nesniedz atbildes uz daudziem jautājumiem, arī par skaidras naudas iemaksas kārtību un šīs naudas likteni. Piemēram, par garantijām šo naudu saņemt atpakaļ. Jo, ja notiek tiesvedības process, šai naudai var uzlikt arestu.
Uz šo Saeimu no iepriekšējās opozīcijas ir pārceļojusi ideja, ka vajadzētu likt iemaksāt nevis visu skaidrā naudā uzkrāto summu, bet tikai to, kas pārsniedz likumprojektā paredzēto skaidrās naudas limitu (10 000 latu). Tātad, ja kāds deklarē skaidrā naudā 10 500 latu, varētu iemaksāt tikai 500 latu.
Šo priekšlikumu likumprojekta autori noraida, lai šādā veidā nevarētu manipulēt, sadalot skaidrā naudā uzkrāto "uz galviņām".
"Normatīvais akts ir jāsagatavo pienācīgā kvalitātē."
Taču ir respektēts viedoklis, ka humāni būtu gadu mijā cilvēkiem, kuri piedalās sākumdeklarēšanā un iemaksā bankā skaidrās naudas uzkrājumus, atstāt uz rokas 1000 latu jeb piecas minimālās mēnešalgas.
Vēl problēmas varētu rasties tāpēc, ka par skaidras naudas iemaksu un izņemšanu nāksies maksāt komisijas naudu. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs uzskata, ka nav pamatota aizbildināšanās ar izdevumiem, jo, ja cilvēks izšķīries turēt uzkrājumus nevis bankā, kur par 10 000 latu depozītu var saņemt 330 latu gadā papildu ienākumu, tad pusotrs lats par darbībām ar kontu ir samērīgi izdevumi.
J.Reirs arī uzsvēra: "Mēs samērosim tiesību pārkāpumus ar to labumu, ko gūst sabiedrība, jo mūsu valsts vislielākā problēma ir ēnu ekonomika. Viens no ēnu ekonomikas pamatiem ir nedeklarētā nauda, skaidras naudas aprite." Tāpēc jāvērtē, vai ierobežojums ir tik liels pret to labumu visai sabiedrībai, kas tiks gūts no deklarēšanas. Tiek lēsts, ka pašreiz pelēkajā ekonomikā apritē ir 600 miljoni latu.
Likumam jābūt kvalitatīvam un saprotamam
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Anita Kozlovska norādīja, ka šis likumprojekts ir specifisks, jo darbosies kā vienreizēja akcija. Pašreizējā koncepcijā - no 1.janvāra līdz 31.martam. Tātad šo likumprojektu atšķirībā no citiem nebūs iespējams labot un precizēt, ja praksē parādīsies kādas problēmas normu piemērošanā. Tāpēc jau sākotnēji likumprojektā ir jāizslēdz, jāsamazina, cik vien iespējams, jebkuri riski, ka kādu no šīm normām varētu apstrīdēt Satversmes tiesā vai arī norma būtu formulēta tā, ka likumprojekts nesasniedz mērķi.
Juridiskais birojs aicina komisiju, likumprojektu virzot tālāk, uzklausīt likuma piemērotāja –Valsts ieņēmumu dienesta - viedokli par to, cik tas ir gatavs administrēt šīs normas. Vai VID kapacitāte ir tāda, ka līdz noteiktajam datumam, kad personai būs jāiemaksā skaidrā nauda bankā vai arī jāuzsāk deklarācijas iesniegšana, VID vienkāršā, saprotamā valodā būs gatavs nodrošināt jebkurai personai metodisku palīdzību, kā piemērot šī likuma normas. Jo šobrīd jau komisijā deputātu jautājumi liecina par to, ka var būt problēmas konkrētu normu piemērošanā.
VID ir jābūt gatavam sniegt katrai personai šādu informāciju, kas tai jāizdara, lai izpildītu likuma prasības.
A.Kozlovska atgādināja, ka, jau iepriekš skatot likumprojektu, Juridiskais birojs ir vērsis komisijas uzmanību uz iespējamiem riskiem, ka ir normas, kuras varētu tikt apstrīdētas Satversmes tiesā. Viena no tādām situācijām ir skaidras naudas iemaksas regulēšana – tas nepārprotami ir personas īpašumtiesību ierobežojums personai. Tātad varētu būt diskusijas par šo normu atbilstību Satversmes 105.pantam, piebilda juriste.
Juridiskais birojs uzskata, ka likumprojekta virzības gaitā būtu jāuzklausa Latvijas Komercbanku asociācijas viedoklis - vai personas šo pienākumu (skaidras naudas iemaksu kredītiestādē, pasta norēķinu kontā) varēs izdarīt tā, ka tās īpašuma tiesības pēc iespējas būs mazāk ierobežojošas. Vai personas varēs izņemt naudu, kā likums to garantē, ka pie skaidras naudas iemaksas viņi var brīvi rīkoties. Vai nepastāv kaut kādi šķēršļi, ka viņi to nevarēs vai varēs par kaut kādu atlīdzību.
A.Kozlovska arī norādīja, ka otrajā lasījumā [10.Saeimā] likumprojekts konceptuāli mainījās un tajā parādījās jauna lieta – legalizācija, tātad ir nepieciešami arī terminoloģijas un redakcionāli precizējumi, lai starp likuma normām nerastos pretrunas. Turklāt arī likuma nosaukums, šķiet, vairs neatbilst tam, kāda ir likuma koncepcija, jo paredz ne tikai deklarāciju, bet arī nodokļu nomaksas legalizāciju.
Biroja speciāliste ieteica, ka līdz brīdim, kad likums stājas spēkā, personai ir jābūt skaidri saprotamai informācijai, kura ir tā manta, kas pakļauta deklarācijai, kā to var novērtēt.
Kad sākt?
Finanšu ministrija uzskata: ja likumu nepieņems šogad, lai tas stātos spēkā, kā paredzēts, tas varētu būt atliekams uz gadu, jo svarīgs faktors ir taksācijas gada sākums. Deputāti no FM vēl gaidīs argumentāciju, kāpēc likums nevarētu stāties spēkā vēlāk, piemēram, lai šī robeždiena būtu 31.marts, nevis 31.decembris.
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone deputātiem paskaidroja, ka nodokļos 1.janvāris ir svarīgs kā taksācijas gada sākums. Tāpēc ka nodokļu vajadzībām visa informācija ir saistīta ar taksācijas gadu, kalendāro gadu. Tas noteikts arī nodokļu likumos. Ienākumus, izdevumus un arī kapitāla pieaugumu nodokļu vajadzībām fiziskajām personām arī šobrīd VID atbilstoši likumiem vērtē taksācijas gadā. Turklāt VID sadarbojas ar informācijas turētājiem – Valsts zemes dienestu, CSDD, kuri fiksē situāciju uz 1.janvāri. "Nav jēgas ieviest kaut ko, ja pēc tam šī informācija ir uzkrāta, bet nav izmantojama, jo nodokļu administrācija būs viena no tām iestādēm, kas ļoti aktīvi izmantos šo informāciju," uzsvēra VID pārstāve.
Budžeta komisija atbalstīja likuma pārņemšanu un steidzamību – tas nozīmē, ka tas tiks izskatīts jau šodien, 3.novembra plenārsēdē. Ja Saeima to atbalstīs, likumprojekts būs pieņemts pirmajā lasījumā (saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, ja tiek turpināts iepriekšējā Saeimā nepabeigts likumprojekts).
"Nav jēgas ieviest kaut ko, ja šī informācija nav izmantojama."
Ja līdz otrajam lasījumam likumprojekta uzlabošanai precizēti formulējumi netiks sagatavoti un problemātiskās situācijas nebūs novērstas, to skatīs parastajā kārtībā – trijos lasījumos.
Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš komisijai uzsvēra: "Normatīvais akts ir jāsagatavo pienācīgā kvalitātē", piebilstot, ka ir "kategoriski pret kompromisiem uz Satversmes rēķina".
Komisija rosina likumprojektu 2.lasījumā izskatīt 24.novembrī.
Pagaidām domāts, ka likumu pagūs pieņemt. Un, ja Valsts prezidents to izsludinās, jādodas uz banku un ar deklarācijām uz VID būs daudziem lielo uzkrājumu īpašniekiem.
