Lai sākumdeklarēšanos nākamgad varētu uzsākt, deklarētās skaidrās naudas fakta apliecināšanu, līdz ar tās iemaksu kontā, pārcels uz vēlāku termiņu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
No Saeimas iepriekšējās plenārsēdes tika izslēgts sākumdeklarēšanas likumprojekts, kas bija noteikts kā steidzams. Budžeta komisija, turpinot priekšlikumu apspriešanu, secināja, ka degošais likumprojekts salabots tā, ka vairs nav tas pats, ko iepriekšējai Saeimai iesniedza valdība, un ar dokumenta tekstu tik un tā apmierināts nav neviens. Nav novērsti riski, kurus te vienā, te otrā normā atkal un atkal atrod juristi, korupcijas apkarotāji, prokurori, nodokļu administratori, paši deputāti. Vienīgais, kas it kā nav mainījies – politiskā griba, no tās atklāti nav norobežojies neviens.
Biežāk sastopamie komentāri pie rakstiem par valsts varā atdzimušajiem centieniem pieņemt sākumdeklarēšanas likumu ir trīs: likums ir novēlots, to vajadzēja pieņemt jau pirms n-tajiem gadiem; ideju 20 gadu viļā un likumu nepieņem tāpēc, ka ir ieinteresētie, lai Latvijā tāda nebūtu nekad; par kādām neskaidrībām gan varētu būt runa, ja visas ar šāda likuma ieviešanu saistītās problēmas ir zināmas gadiem, tad kāpēc tās, projektu gatavojot, nav novērstas?
Viens no iemesliem ir Fizisko personu mantiskās deklarēšanas likumprojekta papildināšana ar jaunu – ienākumu legalizācijas jeb nodokļu amnestijas – sadaļu, kas paredz iespēju paziņot iepriekš nedeklarētos ienākumus, kas gūti no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim. No šīs summas jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 15% apmērā.
Īpaši diskutabla izrādījās arī prasība iemaksāt skaidrās naudas uzkrājumus kontos, lai valstī beidzot var nofiksēt šīs naudas esamību un ierobežot tās klātbūtni un ēnu ekonomikas zelšanu. Likumprojekts "pa ceļam" papildināts ar pienākumu arī amatpersonām iemaksāt skaidrās naudas uzkrājumus kontā, kas apgrūtinātu kukuļošu.
Kāpēc likumprojekts sasteigts?
Likumprojekts 10.Saeimā bija izskatīts divos lasījumos. 11.Saeima to pārņēma kā turpināmu. Līdz ar to laika līdz projektā sākotnēji paredzētajam spēkā stāšanās termiņam (2012.gada 1.janvāris) palika maz. Lai cerētu uz tā izsludināšanu vismaz decembra pirmajā pusē, likumprojektu nolēma skatīt kā steidzamu.
Pat ja pieņem, ka nav jāauklējas ar iepriekš negodprātīgajiem iedzīvotājiem, kuriem pavērsies iespēja kļūt likumpaklausīgiem, tik ātra termiņa noteikšanai sekotu neglaimojošu komentāru plūsma, iespējams, arī prasības Satversmes tiesā. Laiks informācijas iegūšanai cilvēkiem ir nepieciešams. Satversme nenosaka, cik dienas iepriekš jāpaziņo par valsts uzlikto pienākumu. Bet ir jāņem vērā ne tikai likuma burti (ikviena tiesības zināt savas tiesības), bet arī saprātīgas iespējas uzzināt. Turklāt decembrī Saeimā nonāks budžeta likumprojektu pakete, ar daudzo likumu grozījumiem jāstrādā ierēdņiem un deputātiem, arī šo likumu jaunās normas būs jāielāgo un jāievēro iedzīvotājiem. Ziemassvētku nedēļām tā visa būs par daudz.
Likumprojekta otrajam lasījumam bija iesniegti 92 priekšlikumi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gan pagājušonedēļ, gan šonedēļ uzklausīja arī tiesībsargājošo iestāžu un banku pārstāvjus. Jaunie priekšlikumi radīja jaunas problēmas – ne tikai formulējumu neprecizitātes dēļ, bet arī tāpēc, ka ierosinājumi nonāk pretrunā ar citām normām un likumiem. Turklāt jaunie priekšlikumi ir tā sagrozījuši valdībā pērn saskaņoto dokumentu, ka tas vairs ne tuvu neatbilst Saeimā sākotnēji iesniegtajam un divreiz nobalsotajam.
Steidzot likumprojektu, komisija attapa, ka mājasdarbus nav izdarījuši ierēdņi. Likumprojekta sagatavotājai – Finanšu ministrijai – pēc kārtējās apspriešanas ir jāsniedz precizējumi un konkrēto pantu redakcija. Taču vairākos jautājumos saskaņot viedokļus izdodas, vien tikai pēc Budžeta komisijas "tēvišķas" iejaukšanās.
Rūpes par sagādātajām neērtībām
Starp klupšanas akmeņiem ir gan domstarpības par paredzēto iespēju legalizēt no 1991.gada nedeklarētos ienākumus, gan skaidrās naudas iemaksāšanas precīzi nedefinētie mehānismi, kad uz noteiktu brīdi jāiemaksā bankas kontā skaidrā nauda. (Sākotnēji bija paredzēts, ka tas būs 2011.gada 31.decembra plkst. 24.00). Pēc tam naudu atkal varētu izņemt un glabāt, kā kuram labpatīk.
Tātad vienlaikus tiek nofiksēts skaidrās naudas apjoms valsts iedzīvotāju (nodokļu terminoloģijā – rezidentu) krājumos. No tā samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 15% apmērā. Un cilvēks var mierīgi dzīvot, piemēram, likt šo naudu legālā biznesā, neradot VID jautājumus par šīs naudas izcelsmi, jo tādā veidā personu atbrīvos no atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas iepriekšējos gados.
Taču ir satraukums, ka visu uz banku aiznesto naudu, piemēram, iemaksājot vienu miljonu latu, atpakaļ var arī nedabūt. Un tiek meklēta iespēja un garantijas, kā no tā varētu aizsargāties.
Komercbanku pārstāvji norāda: bankai nav nekāda pamata nepildīt tiesu izpildītāja rīkojumu, piemēram, par uzturlīdzekļu piedziņu.
Un patiesi - vai tik ļoti jānopūlas atrisināt šādu problēmu cilvēkam, kurš nav kārtojis savas saistības? Un kas tad būs tas mudinājums viņam skaidro naudu "izgaismot", ja varēs nemaksāt ne alimentus, ne parādus?
Vēl viena rūpe - par skaidrās naudas iemaksu un izņemšanu no bankas konta varētu rasties izdevumi, atkarībā no summas – no padsmit līdz vairākiem desmitiem latu. Ja tas tiek uztverts kā pāridarījums, tad jājautā – vai visiem tiem, kas no ienākumiem maksā nodokļus, kārto maksājumus bankās, nekādu tēriņu nav?
Vēl viens it kā šķērslis - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums liek bankām ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par skaidrās naudas iemaksātājiem, ja summa pārsniedz 40 tūkstošus latu. Bankām uz šādu naudas pienesumu jāreaģē, jāziņo tiesībsargājošam iestādēm. Šis šķērslis nav apejams.
Daudz tiek diskutēts par situācijām, kad personas ir iesaistītas tiesvedībā.
Taču, ja reiz tiek uzskatīts, ka tieši Latvijas likums nu būs pati pilnība, jāvaicā, kā šīs problēmas atrisinātas tajās valstīs, kurās ir bijušas gan nodokļu amnestijas, gan vispārējā deklarēšana? Vai būtu jāsaprot, ka mēs no sirds ticam: savus skaidrās naudas maisus/čemodānus/burkas/skārdenes uz banku nesīs visi, kam šāda nauda ir? Vai patiešām kāds iedomājas, ka tieši šis likums likvidēs visas noziedzīgi iegūtās, nelegālās, ēnu ekonomikā apritē esošas pelēkās naudas sērgu?
Kas kuru neapmierina?
Valsts ieņēmumu dienests vairākas reizes ir skaidrojis, kāpēc tik svarīgs ir likumā noteiktais deklarēšanas datums – 1.janvāris. Tāpēc, ka VID vērtē ienākumus, izdevumus, nodokļu maksājumus, salīdzinot attiecīgos datus kalendārajos gados. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums paredz tieši šādu pārskata periodu. Ja iegūtā informācija nav salīdzināma, tai nav pievienotās vērtības, nodokļu administrācija velti tērēs nodokļu maksātāju naudu, skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja galvenā baža ir: nepieļaut riskus, lai likums nepavērtu ne vismazāko iespēju legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtu naudu (no narkotiku tirdzniecības, kontrabandas, cilvēktirdzniecības utt.).
Tiesa, likumprojektā ir norma, kas liedz attiecināt iepriekšējos gados gūto ienākumu legalizāciju uz noziedzīgā ceļā iegūtu naudu. Taču, kā to būs iespējams pārbaudīt, jo neviens likums neliek privātpersonām glabāt pagātnē gūtu ienākumu apliecinošus dokumentus. Tā ka nevaram būt droši, ka arī ļaunprāši neaizstieps uz banku "slikto" naudu utt.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns, izdzirdis priekšlikumu atteikties no skaidras naudas iemaksas bankas kontā, salīdzināja: tas būtu tāpat, kā vārīt kāpostu zupu bez kāpostiem. Skaidrās naudas deklarēšana, to iemaksājot kontā, ir šī likumprojekta mugurkauls.
Savukārt Ģenerālprokuratūras pārstāve pauda uzskatu: pat ja likums tiktu pieņemts pašreizējā projekta variantā, ar daudzajiem "bet", kas vēl ir novēršami, tas atrisinātu daudzas tiesībsargātāju problēmas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Un tas ir vairāk nekā nekas.
Jaunas un negaidītas iniciatīvas
Sākumdeklarēšanas likumprojekts neparedzēja amatpersonu pienākumu tajā iesaistīties, jo amatpersonām jau ir jādeklarē nauda un manta, amatpersonu deklarācijas iesniedzot. Taču likumprojekts papildināts ar vienu pienākumu arī amatpersonām – iemaksāt skaidru naudu bankā, ja tās uzkrājumā ir vairāk nekā 20 minimālās mēnešalgas (Ls 4000. Tā ir stingrāka prasība, nekā Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekts paredz citiem iedzīvotājiem, kuriem skaidrās naudas uzkrājumu deklarēšanas slieksnis ir 50 minimālās mēnešalgas jeb 10 000 latu.
Katrā komisijas sēdē, kurā labais nodoms ir apspriests, vienojoties par precizēto likumprojekta normu formulējumiem, parādās arvien jauni priekšlikumi. Arī šo pirmdien, 28.novembrī, diskusijā izskanēja divi radikāli ierosinājumi – legalizētajiem ienākumiem piemērot nevis 15% IIN likmi, bet 10 procentus. Un vēl viens. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdz kontā ieskaitāmās skaidrās naudas slieksni visiem noteikt 4000 latu apmērā (tāpat kā amatpersonām).
Kas attiecas uz vēl mazāku nodokļa likmi, tad jau iepriekš ir runāts par to, vai tas ir taisnīgi, ja vieni iedzīvotāji iepriekšējos gados būs maksājuši 25 procentu nodokli, bet tiem, kas valsti ignorējuši, dos atlaidi. Turklāt, kā paskaidroja Finanšu ministrijas speciālisti, sākotnēji FM arī piedāvāja 10% likmi, taču valdība izšķīrās par 15 procentiem. Tas viss neskaitāmas reizes jau ir pārspriests.
Savukārt, prasot iemaksāt kontā skaidro naudu virs 4000 latu, ievērojami palielinātos to iedzīvotāju skaits, kuriem tas būtu jādara. Ja pašreiz lēsts, ka deklarācijas būtu jāiesniedz apmēram 70 tūkstošiem, tad, radikāli mainot summu, šis apgrūtinājums attiektos uz daudz lielāku skaitu. Sākumdeklarēšanas ideja jau ievīta vienos pinekļos, tāpēc diez vai ir laba doma sarežģīt dzīvi vēl vairāk cilvēkiem un gaidīt to pretenzijas un sašutumu. Turklāt likumprojektā 50 minimālās algas jeb 10 000 latu ir robežvērtība, virs kuras jādeklarē, piemēram, īpašumi, transportlīdzekļi u.c., ja tie nav reģistrēti.
Būs vai nebūs?
Vienā no diskusijām Budžeta komisijā tās vadītāja Jāņa Reira vaigs te apmācās, te skaidrojās, salīdzinot topošā likuma izstrādi ar notiekošo desu cehā, kurā apkārt mētājas liemeņi, zarnas, sojas maisi utt., bet beigu beigās kaut kad jau tā desa arī tiks izveidota.
Ja nebūs, ēnas nogulsies pār politiķu galvām. Pat ierēdņi, mezglus kādā likumprojekta normā nespējot atraisīt, pa laikam ir izmetuši: tā ir politiskā griba, politiskā izšķiršanās.
Divās desmitgadēs, kad vien ir apspriestas nulles deklarācijas, likumprojektos ir kritizētas vājās vietas. Un vienmēr oponentu argumentus ir pavadījušas aizdomas par slēptu, bet niknu pretdarbību. Arī šā gada 19.maijā, kad likumprojektu 10.Saeima atbalstīja 1.lasījumā. Acīmredzot iepriekšējās pieredzes vadīta deputāte Ilma Čepāne, aicinot likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, piebilda, ka aicina "arī ikvienu no jums [deputātiem] ar mani saderēt, ka šis likumprojekts, vismaz šajā gadā, netiks pieņemts. (..) Mēs varam šeit nezin cik liekulīgi runāt, bet es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri teica, ka šis likumprojekts neies uz otro lasījumu, jo, neskatoties uz to, vai tā būs koalīcija vai opozīcija, bet šeit atradīsies iebildumi, un šis likumprojekts, manuprāt, netiks šajā gadā pieņemts, lai gan es ļoti vēlētos, lai šis likumprojekts beidzot tiktu pieņemts".
Šonedēļ nu beidzot Budžeta komisija bija noskaņota, ka likums ir jāpieņem.
Iespējams, sākumdeklarēšana sāksies 1.martā, trīs mēnešu laikā (līdz 1.jūnijam) būs jādeklarē manta un nauda uz 2012.gada 1.janvāri, arī iepriekš nedeklarētie ienākumi. Skaidrās naudas esamības fakta apliecināšanai tā būs jāiemaksā kredītiestādes kontā. Iemaksas datums vēl tiks precizēts. Kā iespējamais pēdējā diskusijā minēts 2012.gada 31.decembris.