Sākumdeklarēšanā bez VID padoma neiztikt

Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums ir izsludināts pagājušā gada 14.decembrī un ir spēkā no 15.decembra.

Mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) no 1.marta līdz 1.jūnijam. Deklarācijas veidlapa, kas ir likuma pielikums, ir pieejama VID mājaslapā internetā. VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā uzsver: likums ir noteicis Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu sniegt visām personām metodoloģisku palīdzību, lai katrs cilvēks varētu saprast, vai uz viņu attiecas deklarēšanas pienākums, kā arī palīdzēt aizpildīt mantiskā stāvokļa deklarāciju.

Viens no sākumdeklarēšanas posmiem jau ir aiz muguras. Proti, jāatceras savs mantas un naudas stāvoklis uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24.

Kam deklarācija nav jāsniedz

No iedzīvotāju jautājumiem secināms, ka pašreiz uztraukto, iespējams, ir vairāk, nekā patiesībā būs cilvēku, kam sākumdeklarācija ir jāiesniedz. Likumā ir noteikts precīzs uzskaitījums, kas, kam un kādos gadījumos ir jādeklarē.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna uzsver: sākumdeklarācijas nav jāiesniedz amatpersonām. Un cilvēkiem nav jādeklarē tas, kas ir reģistrēts Latvijas piecos publiskajos reģistros (Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā; Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā; Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;

Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā;

Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē). Šīs ziņas VID ir pieejamas.

Savukārt deklarējamais attiecas uz nosacīti diviem lieliem blokiem: deklarācija jāiesniedz, ja personai 31.decembrī pulksten 24.00 ārzemēs piederēja nekustamie īpašumi, kapitāla daļas, finanšu instrumenti, transportlīdzekļi. Savukārt īpašumam Latvijā ir noteikta 10 000 latu robeža, no kuras iestājas pienākums sniegt sākumdeklarāciju.

Deklarācijas jāiesniedz no 1.marta līdz 1.jūnijam. Tātad vēl ir laiks apdomāt, vai tas, kas bija īpašumā gadu mijā, ir jādeklarē. Cilvēks varēs aizpildīt deklarāciju arī ar VID speciālista palīdzību, taču galvenās lietas par savu situāciju katram pašam tomēr jāzina. Jo, iespējams, nodokļu administrācijas speciālistiem būs jautājumi, lai precīzi noteiktu deklarācijas iesniedzēja situāciju. Sākumdeklarēšanas likuma normas tiek skatītas arī kontekstā ar citos nodokļu likumos noteikto.

Mantas kopība – gleznu kolekcija, bibliotēka

Viens no visbiežāk līdz šim apspriestajiem piemēriem ir par iespējamo pienākumu deklarēt gleznu kolekciju, ja cilvēks pēc saviem ieskatiem novērtē, ka to vērtība pārsniedz 10 000 latu. Likumā tas ir paskaidrots, un arī VID ir sniedzis skaidrojumu, vai un kā gleznu kolekcija ir deklarējama.

Šādam īpašumam ir paredzēta deklarācijas 8.daļa "Īpašums (lieta vai lietu kopība)".

Šajā daļā var norādīt arī personīgo bibliotēku, antikvāro priekšmetu kolekciju, mantoto sudraba trauku krājumu.

"Saimnieciskajā darbībā izmantotā manta ir jānošķir no fiziskās personas mantas."

Ir jau nācies dzirdēt – kāds atmet ar roku: kam man tas. "Tas var izrādīties lietderīgi, ja pēc kāda laika būsit pārdevis, piemēram, senu grāmatu kolekciju un par iegūto naudu iegādājies kādu īpašumu. Ja nekustamā īpašuma iegādei izdotās naudas izcelsme nebūs saprotama, tātad netika deklarēta vērtīgā kolekcija, tad, iespējams, VID pavaicās, no kurienes ir radušies šādi līdzekļi," skaidro D.Pelēkā.

Šie piemēri bieži bija dzirdami likuma izstrādes un diskusiju laikā Saeimā, un, visticamāk, par tiem nopietni domās Latvijā pazīstami gleznu kolekcionāri, kam tādas mantas ir daudz.

Taču ir arī jautājumi, kas radušies cilvēkiem ārpus galvaspilsētas.

Vai ir jādeklarē briežu ganāmpulks?

Jautājums par briežu ganāmpulku tika uzdots kādā no VID semināriem. Tāpēc kā analogs tam varētu būt arī jautājums par šķirnes lopu ganāmpulku, ja gadījumā tāds ir naturālajā saimniecībā (jo liellops var maksāt arī 1500 latu). Un vēl – ja privātpersonai ir bariņš izcilas šķirnes suņu (pēc paša domām, vērtībā, kas pārsniedz 10 000 latu), vai tie būtu jādeklarē?

Kā skaidro VID, ievērojot Civillikuma 841., 842.pantā noteikto, lietas ir ķermeniskas vai bezķermeniskas. Tādējādi arī dzīvnieki ir īpašums. Attiecīgi, ja personai īpašumā ir bariņš izcilu šķirnes suņu, kuru kopējā vērtība varētu pārsniegt 10 000 latu, tad tie ir jādeklarē.

D.Pelēkā gan bilst: jautājumi ir specifiski, tāpēc nodokļu speciālistiem būtu nepieciešama papildinformācija, lai varētu sniegt korektu atbildi. Jo, ja cilvēkam ir šķirnes lopu ganāmpulks, tad diez vai ir tā, ka nav reģistrēta saimnieciskā darbība. Jo saimnieciskajā darbībā izmantotā manta ir jānošķir no fiziskās personas mantas.

Jautājumi par "dzīvo radību" nav bez pamata. Arī VID metodiskajos materiālos ir paskaidrots piemērs, kā aizpildīt deklarācijas 8.daļu, ja fiziskās personas īpašumā ir Ganāmpulku reģistrā reģistrētas 19 Šarolē šķirnes teles vecumā no 13 līdz 17 mēnešiem, kuru tirgus cena svārstās no 700 līdz 1000 latiem. Jānorāda lopiņu skaits (19), iegādes vērtība, var izmantot vidējo iegādes vērtību (850 latu). Kopējā summa 16 150 latu.

Ja saimnieciskās darbības veicējam nauda ir vienā kontā

Mantiskās deklarēšanas likums attiecas uz fiziskām personām. Un tās var būt arī uzņēmēji jeb saimnieciskās darbības veicēji, kuriem visa nauda atrodas vienā kontā. Saimnieciskās darbības veicējiem (kuru Latvijā ir daudz) ik gadu ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tātad šī informācija VID ir zināma. Taču fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji – likumā neatrod atbildi, kādā mērā uz viņiem attiecas deklarēšanas pienākums.

LV portāls ir saņēmis šādu jautājumu: "Vai fiziskai personai, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, naudas uzkrājumus sākumdeklarācijā norādot, jāņem vērā naudas līdzekļi bankas norēķinu kontā, kas tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, ja šis konts tiek izmantots arī darījumos ārpus saimnieciskās darbības? Jo Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" minēts norēķinu konts, kas tiek izmantots arī ārpus saimnieciskās darbības.

Noteikumu 9.punkts nosaka: "Personas skaidrās naudas atlikums kasē un bezskaidrās naudas atlikums kredītiestāžu (banku) kontos, kā arī saņemtās un izsniegtās naudas summas, kuras norāda žurnālā, ir nošķirtas no personiskajām vajadzībām izlietojamām naudas summām. Ja kredītiestādes (bankas) kontu izmanto ne tikai norēķiniem saimniecisko darījumu nodrošināšanai, žurnālā norāda visas šajā kontā saņemtās un no tā izsniegtās naudas summas. Naudas summas, kas gūtas ārpus saimnieciskās darbības un izlietotas personiskajām vajadzībām, ja tās ir nošķirtas no saimnieciskajā darbībā iegūtajām un izlietotajām naudas summām, žurnālā neieraksta."

D.Pelēkā uzsver: mantiskā stāvokļa deklarācija attiecas uz fiziskajām personām, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi, ārzemnieki (kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) un vienlaikus arī rezidenti un kuriem izpildās kritērijs, ka viņiem skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi kopā pārsniedz 10 000 latu. Šajā jautājumā pieminētā fiziskā persona, saimnieciskās darbības veicējs, noteikti ir Latvijas rezidents.

Likumdošana, kas attiecas uz saimnieciskās darbības regulējumu, nosaka, ka ir jānošķir tā manta, ko persona izmanto saimnieciskajā darbībā, no tās mantas, kas ir viņas personiskie līdzekļi. Ja šī persona lieto vienu kontu, kurā tai ir visa nauda – gan saimnieciskās darbības, gan arī personīgajām vajadzībām, tad personai būtu šī nauda jādeklarē – visa kopējā, kas ir kontā.

Jādeklarē dividendes, ja aprēķinātas

Vēl neskaidrs ir jautājums par dividendēm. Ja tās ir aprēķinātas, bet līdz 2011.gada 31.decembrim nebija izmaksātas. Vai šī summa cilvēkam ir jādeklarē?

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 16.¹ panta "Ienākuma gūšanas diena" 8.punkts nosaka: par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas. (Dividendēm par publiskajā apgrozījumā esošām akcijām kārtība ir cita.)

"Rezidenta definīcija ir noteikta likumā „Par nodokļiem un nodevām”."

Savukārt saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nodokļu maksātājam – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) – nav jādeklarē dividenžu izmaksa skaidrā naudā sabiedrības dalībniekam – fiziskajai personai, kura nav individuālais komersants un nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja.

Vai tas nozīmē, ka atbilstoši sākumdeklarēšanas likuma prasībai, ja fiziskajai personai SIA būs aprēķinājis dividendes, bet nebūs izmaksājis, tās skaitīsies kā izmaksātas un būs jādeklarē?

VID paskaidro: neizmaksātās dividendes ir uzskatāmas par fiziskās personas prasījumu pret SIA. Tās deklarēt rodas pienākums tikai tajā gadījumā, ja fiziskās personas izsniegto aizdevumu un prasījumu (t.sk. minēto dividenžu) kopējā summa ir virs 10 000 latu.

Varētu būt vairāk par prognozētajiem 70 000 deklarāciju iesniedzēju

Likuma apspriešanas laikā prognozēts, ka sākumdeklarācijas būs jāiesniedz apmēram 70 tūkstošiem fizisko personu. Iespējams, iesniedzēju tomēr būs ievērojami vairāk, ņemot vērā likuma prasību deklarēt arī visas (parād)saistības, kas ir lielākas par 10 000 latu.

Kā liecina Latvijas Bankas Kredītu reģistrs, ļoti daudziem rezidentiem ir lieli hipotekāro kredītu atlikumi. Taču vēl jau ir arī citi parādi (ātro kredītu firmām, privātpersonām, uzņēmumiem). Piemēram, ja uzturlīdzekļu parāds sakrājies lielāks par 10 000 latu, arī tas ir jādeklarē.

Rezidenta raksturojums - nodokļu jumta likumā

Sākumdeklarēšanas likumā ir minēts rezidences statuss, kas ne visiem ir saprotams, kaut gan ar šo terminu daudzi Latvijas nodokļu maksātāji sastopas ļoti bieži situācijās, ja ilgstoši strādā un dzīvo ārzemēs.

D.Pelēkā atgādina: rezidenta definīcija ir saskaņota ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 14.pantā noteikto. Latvijas rezidents ir fiziskā persona    kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā,            kura uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, kura ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība. (Piemēri ar datumiem atrodami jau minētajā VID metodiskajā materiālā "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība".) VID speciālisti arī katram cilvēkam, kurš interesējas par šo jautājumu, visu detalizēti paskaidro, ņemot vērā viņa konkrēto situāciju.

Par skaidro naudu valdība vēl lems

Līdz 1.februārim jābūt Ministru kabineta noteikumiem par skaidrās naudas iemaksu kredītiestādēs. MK noteiks kārtību, kādā skaidrās naudas uzkrājumi virs 10 000 latu būs jāieskaita kredītiestādes kontā. Ja skaidrā naudā mājās uzkrāti 15 000 latu, tad kredītiestādē būs jāiemaksā 5000 latu, bet deklarācijā jānorāda visi 15 000, piebilst K.Korna.

Pagaidām šis konkrētais datums, kad nauda būs jāiemaksā kredītiestādē, nav zināms. Tas būs noteikts MK noteikumos. Skaidrās naudas līdzekļiem būs jābūt kontā uz šo  noteikto datumu. Ja MK noteikumos, pieņemsim, tas būs 1.maijs, tad 2.maijā jūs naudu varēsiet no konta noņemt, skaidro K.Korna.

Nezināšana no atbildības neatbrīvos

Iedzīvotāji nevarēs aizbildināties, ka nav zinājuši par šādu jaunu likumu un varbūtējo pienākumu iesniegt sākumdeklarāciju (ja manta un nauda atbildīs likumā noteiktajiem kritērijiem). K.Korna norāda: "Katru ceturtdienu Saeima pieņem jaunus likumus un grozījumus. Un jauno normu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Par sākumdeklarēšanu esam daudz stāstījuši, vēl pirms likums nebija spēkā. Man šķiet, ka informācijas kampaņa ir bijusi gana liela."

Pašreiz likumi paredz gan administratīvo, gan kriminālatbildību par nodokļu deklarāciju neiesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Tiesa, pašreizējās abu likumu – Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Krimināllikuma – normas līdz 1.martam vēl tiks precizētas, nosakot atbildību tieši par sākumdeklarēšanas likuma neievērošanu.

"Nezināšana no atbildības neatbrīvos."

Ja iesniegtajā deklarācijā atklāsies neprecizitātes, piemēram, iesniedzējs būs kļūdījies, pārrakstījies, iespējams kaut ko piemirsis, trīs mēnešus pēc iesniegšanas katrs savu deklarāciju varēs labot un iesniegt no jauna.

VID darbinieki pēc deklarāciju saņemšanas tās ievadīs VID informācijas sistēmās, un deklarācijas kā viens no informācijas avotiem tiks izmantotas riska analīzē. Deklarācijas atsevišķi netiks kontrolētas. Taču VID ir informācija par personu īpašumiem valsts reģistros, arī par ienākumiem. Šo informāciju vērtēs kopumā; ja riska analīzē uzrādīs paaugstinātu nemaksāšanas risku, ja VID radīsies šaubas par ienākumu un izdevumu atbilstību, visticamāk, cilvēkam vajadzēs paskaidrot nodokļu administrācijai šīs neatbilstības iemeslus.

VID informē, skaidro un atbild uz jautājumiem

Kopš likums stājās spēkā, VID aktīvi uzsācis darbību, lai cilvēkus par to informētu. VID klientu apkalpošanas centros visos rajonos notiek gan informatīvi, gan konsultatīvi semināri. Divās nedēļās 50 semināros piedalījušies aptuveni tūkstotis cilvēku. Kā zina teikt D.Pelēkā, pagaidām lielāko interesi izrādījuši grāmatvežu un nodokļu konsultantu uzņēmumi.

Ja cilvēkam ir jautājumi, var saņemt atbildes, zvanot uz VID informatīvo tālruni 1898 (izvēloties sarunas tēmu "Nodokļi"); vēršoties klātienē pie konsultanta klientu apkalpošanas centros; uzdot jautājumu VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā "Uzdot jautājumu VID, atsauksmes".

VID mājaslapā ir arī plaši metodiskie materiāli:

• Par mantiskā stāvokļa deklarēšanu;
• Jautājumi /atbildes par sākumdeklarēšanu;
• Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtība (tajā ir desmitiem paskaidrotu gadījumu un piemēru).

Informācija iedzīvotājiem pieejama arī Finanšu ministrijas mājaslapā www.fm.gov.lv.