FOTO: Freepik.
Ja skolēnu mācību uzņēmuma ieņēmumi gadā sasniegs 3000 eiro un tas savu darbību turpinās, tad skolēniem būs pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā un maksāt nodokļus.
To nosaka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, kas stājas spēkā 16. maijā.
Likuma 9. pants (“Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi”) papildināts ar 1.1 daļu šādā redakcijā: “Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti maksātāja – izglītojamā – saimnieciskās darbības ieņēmumi līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros.”
Vienlaikus likuma 11. pants (“No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana”) papildināts ar 13.1 daļu, nosakot: “Maksātājs – izglītojamais, kurš gūst ieņēmumus līdz 3000 euro gadā no saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotas pamatizglītības un vidējās izglītības programmas ietvaros, – var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Lai noteiktu dienu, kad šajā daļā minētie taksācijas gada ieņēmumi sasniedz 3000 euro, maksātājs rakstveidā veic savu ieņēmumu uzskaiti brīvi izraudzītā vai izglītības iestādes noteiktā formā, tos summējot.”
Ja ieņēmumi taksācijas gadā sasniegs 3000 eiro, tad jaunajam uzņēmējam piecu darba dienu laikā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Reģistrējoties ir jāizvēlas, vai darboties kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam vai kā nodokļa maksātājam vispārējā kārtībā.
Informācija par to, kā reģistrēt saimniecisko darbību, kas ir vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība un kā maksājams mikrouzņēmumu nodoklis, ir pieejama VID tīmekļvietnes norādē “Saimnieciskās darbības veicēji”.
Likuma grozījumu pamatojumā paskaidrots to mērķis:
Šobrīd valsts izglītības standarti paredz, ka skolēnam jāgūst praktiska uzņēmējdarbības pieredze, veidojot savu mācību uzņēmumu, norādīts grozījumu anotācijā.
Taču nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti līdz šim nenoteica skolēna rīcību situācijās, kurās tiek gūti ienākumi no mācību uzņēmuma jeb saimnieciskās darbības, kas veikta izglītības iestādes īstenotā izglītības programmā vispārējā vai profesionālajā izglītībā.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” definēts, ka taksācijas periods ir laika posms (gads, mēnesis u. c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis.
Jaunā nodokļu regulējuma kārtība skolēnu uzņēmumiem attieksies uz visiem 2025. gada ieņēmumiem, sākot ar 1. janvāri.
Pieņemot grozījumus, Saeimas plenārsēdē tika minēts, ka pagājušajā gadā darbojās 1500 mācību uzņēmumi, šogad – apmēram 1000.
Ministru kabineta (MK) 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 5. punkts paredz, ka pamatizglītības obligāto saturu veido vairākas caurviju prasmes, tostarp jaunrade un uzņēmējspēja (skolēns ir atvērts jaunai pieredzei un izaicinājumiem, meklē un saskata daudzveidīgas iespējas uzlabot pašreizējo situāciju, uzņemas iniciatīvu un ir neatlaidīgs, lai ideju pārvērstu noderīgā risinājumā vai produktā).
MK noteikumu Nr. 747 3. pielikumā kā sasniedzamais rezultāts sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, beidzot 9. klasi, norādīts: “Vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos gūst praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, analizē sava MU darbību, nosakot tā peļņu, ražīgumu, kā arī izstrādā priekšlikumus uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanai. Analizē cenu veidojošos faktorus.”
MK 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 3. punktā paredzēts, ka viens no profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt profesionālās un pētnieciskās prasmes, kas veicina inovatīvu biznesa ideju rašanos un atbalsta pāreju uz ilgtspējīgo ekonomiku.
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 332 1. pielikuma 5. tabulai viens no mūžizglītības kompetenču moduļiem ir “Iniciatīva un uzņēmējdarbība”.
