Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs plenārsēdē atzina, ka bijis daudz jautājumu par to, vai Saeima pieņems šo likumu. Viņš uzsvēra: komisijā nevienu brīdi nav radies iespaids, ka kāds no deputātiem grib torpedēt šo likumprojektu. 11.Saeimas 85 deputāti nobalsoja “par” jauno likumu, deviņi deputāti nebalsoja.
FOTO: Saeima
Sākumdeklarēšanas likums ievērojami atšķirsies no 20 gadus apspriestās vispārējās nulles deklarācijas ieceres, jo paredz pienākumu deklarēt mantu un naudu salīdzinoši nelielai daļai iedzīvotāju, kā arī nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestiju. Jauninājums ir prasība apliecināt deklarētās skaidrās naudas uzkrājumus, tos iemaksājot kredītiestādes kontā. Ne visi diskutablie jautājumi likumprojektā tika atbildēti, tāpēc atsevišķu problēmu atrisināšana ir pārcelta uz nākamo gadu.
Saeima 1.decembrī kā steidzamu ar 85 balsīm "par" pieņēma Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu. Salīdzinot ar valdības pērn iesniegto likumprojektu, nosaukums paplašināts sakarā ar to, ka tajā 10.Saeima šoruden iekļāva vēl vienu sadaļu – kopš 1991.gada gūto nedeklarēto ienākumu uzrādīšanu.
Tādējādi likuma mērķis ir sekmēt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas, kā arī dot iespēju fiziskām personām deklarēt iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, izņemot tos, kurus personai bija tiesības nedeklarēt.
Mantiskā stāvokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā būs jāiesniedz no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 1.jūnijam. Deklarācijā būs jānorāda ziņas pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembrī pulksten 24. Mantiskā stāvokļa deklarācija ir likuma pielikums.
Sākumdeklarēšana attieksies uz tiem iedzīvotājiem, kuru manta, naudas uzkrājumi, neatmaksātie aizņēmumi pārsniedz 10 tūkstošus latu, taču ne vienmēr. Piemēram, atšķiras nosacījumi par īpašumiem ārzemēs.
Kam jādeklarē manta un nauda
Deklarācija būs jāsniedz tiem, kuri 2011.gada 31.decembrī pulksten 24 būs Latvijas rezidenti (likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē), - gan Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, gan ārzemniekiem.
Iedzīvotājiem deklarācija nebūs jāsniedz, ja viņu īpašumā ir tikai tādi īpašumi, kas ir reģistrēti Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā un Integrētajā Latvijas kuģu datubāzē. Šī informācija valstij (un nodokļu administrācijai) jau ir zināma.
Likumdevēji arī definējuši tiesības, bet ne obligātu pienākumu deklarāciju iesniegt vairākos citos gadījumos.
Kāda manta un nauda jādeklarē
Paredzēts, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz persona, kas atbildīs vismaz vienam no daudzajiem kritērijiem, kas uzskaitīti likumā:
Skaidrās naudas esamība būs jāapliecina
Amatpersonām, kurām būs pienākums deklarēt mantu un naudu 2012.gadā kārtējā gada deklarācijā atbilstoši likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", jaunais likums paredz tiesības neiesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju. Taču amatpersonām jaunais likums nosaka pienākumu apliecināt skaidrās naudas uzkrājumus virs 4000 latu. Pārējiem rezidentiem šis slieksnis ir augstāks: ja viņi deklarācijā norādīs skaidrās naudas uzkrājumus virs 10 000 latu, kredītiestādes kontā būs jāiemaksā tā daļa, kas pārsniedz 10 000 latu.
Tieši ar skaidrās naudas iemaksu saistītie jautājumi likumprojektā ir bijuši visstrīdīgākie. Un šī ir viena no normām, kuras ieviešanai dzīvē atstāts pārdomu un sagatavošanās laiks. Kārtību, kā tam jānotiek un kad, jāizstrādā Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim.
"Bankas kontā jāiemaksā skaidra nauda, kas pārsniedz 10 000 latus."
Argumenti, kāpēc skaidrās naudas iemaksa kredītiestādes kontā varētu sagādāt grūtības, ir bijuši daždažādi: cilvēks nespēs noteiktajā laikā tikt līdz bankai (neviens gan nav teicis, ka visiem uz banku jādodas vienā stundā, bet gan tikai to, ka naudai kontā jābūt fiksētai vienā konkrētā stundā, lai nebūtu iespējams manipulēt un laist pa draudzīgu apli vienu un to pašu summu); kāds var nezināt, ka viņam vecmāmiņa atstājusi bankā koferīti ar skaidru naudu; kādam var būt bažas, ka tieši viņa banka bankrotēs; citam – ka banka atnesto naudu iesaldēs kādu neizpildītu saistību dēļ.
Arī skaidrās naudas uzkrājumi būs jādeklarē par stāvokli uz 2011.gada 31.decembri. Diskusijās jau ir pārspriests jautājums par to, ka no skaidrās naudas deklarēšanas brīža līdz iemaksas datumam, kurš vēl tiks noteikts, šī summa varētu mainīties. Iepriekš pārrunāts, ka gan sākotnēji (2011.gada 31.decembrī) deklarētās skaidrās naudas samazinājums, gan palielinājums būs jāpamato.
Likumprojekta izskatīšanā tika atzīts, ka laika trūkums likuma pieņemšanai ir viens no riska faktoriem, lai skaidrās naudas iemaksas pienākumu noteiktu, kā bija iecerēts, jau tuvākajā gadu mijā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs, plenārsēdē paskaidrojot Ministru kabinetam noteikto pienākumu, norādīja: Satversmes 90.pants prasa, lai šī kārtība, arī naudas iemaksāšanas termiņš kredītiestādē indivīdam būtu zināma savlaicīgi un vienlaikus arī skaidri un saprotami formulēta, lai persona varētu regulēt savu uzvedību, tostarp rīcību ar finanšu līdzekļiem. Savukārt Satversmes 105.pants prasa, lai ar šo procedūru saistītie īpašuma tiesību ierobežojumi būtu pēc iespējas personai saudzējošāki.
Tāpēc Ministru kabinetam, izstrādājot un izdodot attiecīgos noteikumus, būs jānodrošina to atbilstība Satversmē noteiktajām personas tiesībām. Komisija lēmusi, ka pirms šo noteikumu izsludināšanas tai būs iespējas ar tiem iepazīties.
"Skaidrā nauda ir ļoti augsta riska pazīme."
Bezskaidras naudas pārskaitījumi ir kritērijs, lai starptautiskajos vērtējumos valsti atzītu par zema riska valsti. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns likumprojekta apspriešanā Budžeta komisiju informēja, ka skaidrā nauda ir ļoti augsta riska pazīme, tāpēc ļoti augstu tiek vērtētas tās valstis, kur skaidrās naudas apgrozījums ir minimāls. Mūsu kaimiņiem igauņiem bezskaidras naudas norēķini ir virs 90 procentiem.
Cerība uz amnestiju
Pat aptuveni nav zināms, cik varētu būt fizisko personu, kuras vēlēsies izmantot likuma piedāvāto iespēju – deklarēt no 1991.gada līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos ienākumus, no kuriem nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Deklarējot šos ienākumus, būs jāsamaksā 15% IIN likme. Piedāvājot iespēju legalizēt uzņēmējdarbību, tiek saskatīta varbūtība samazināt ēnu ekonomiku, cerot, ka saimnieciskās darbības veicēji to nepalaidīs garām.
Likums nepieļaus deklarēt noteiktajā periodā gūtos ienākumus, ja tie saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem.
Ministru kabinets noteiks kārtību, VID skaidros
Sākotnēji likumprojektā nebija paredzēta iespēja izdot Ministru kabineta noteikumus, tāpēc juristi prasīja likumprojektu sagatavot tā, lai tajā uzreiz ir precīzi definēti visi pienākumi, visas nepieciešamās darbības katram, uz ko likums attieksies.
Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji iepriekš Budžeta komisiju informēja, ka tiks izstrādāti metodiskie norādījumi ar piemēriem, kā kura norma ir jāsaprot, kā deklarācija aizpildāma, lai cilvēki saprastu, ko valsts no viņiem vēlas. Arī likums nodokļu administrācijai šādu pienākumu paredz.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
