Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iesniedzot dokumentus kādā augstākās izglītības iestādes studiju programmā, ir svarīgi pārbaudīt visu sniegto informāciju, lai vēlāk nenāktos meklēt vainīgos.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Studentus jaunā programmā augstskola ir tiesīga uzņemt tikai tad, kad tā ir saņēmusi licenci. Ja studiju programmai licences nav, tā ir nelikumīga. Savukārt akreditācija ir valsts garantēta kvalitāte studijām.
Fakts, ka studiju programma ir licencēta, vēl negarantē to, ka, šādu studiju programmu pabeidzot, students saņems arī valsts atzītu izglītības dokumentu. Divu gadu laikā no programmas licences izsniegšanas, augstskolai jāiesniedz dokumenti Akadēmiskās informācijas kvalitātes novērtēšanas centrā (AIKNC) programmas akreditācijai. Lai saņemtu valsts atzītu izglītības dokumentu, augstākajai mācību iestādei un studiju programmai ir jābūt akreditētai.
Licence un akreditācija
Licence ir obligāts priekšnoteikums, lai mācību iestāde varētu sākt īstenot izglītības programmu. Lēmumu par licences izsniegšanu, atteikumu vai anulēšanu pieņem Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolu darbības licencēšanas komisija. Licenci izsniedz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uz trim gadiem. Licence ir valsts izsniegta atļauja uzņemt un apmācīt studentus. Ja šīs atļaujas nav, tad augstskola un tās studiju programmas ir nelikumīgas.
Licencei jāpievērš uzmanība, plānojot studijas ne tikai kādā no Latvijas augstskolām vai to filiālēm, bet arī izvēloties studijas ārvalstu augstskolu filiālēs Latvijā. Ar pagaidām nenoteiktu beigu termiņu ir licencētas tās valsts augstskolu studiju programmas, kuras uzsāktas pirms 2000. gada 26. decembra.
Akreditācija ir augstskolas, koledžas vai studiju programmas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā iestādei piešķir valsts atzītas augstskolas statusu. Augstskola vai koledža ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomu par attiecīgās studiju programmas apguvi tikai tad, ja ir izpildīti nosacījumi – attiecīgā augstskola vai koledža ir akreditēta, attiecīgā studiju programma ir akreditēta un augstskolas satversme vai koledžas nolikums ir apstiprināts Saeimā vai attiecīgi Ministru kabinetā (MK). Atzinumu par akreditāciju izsniedz Augstākās izglītības padome (AIP), savukārt Izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu.
Akreditācija notiek saskaņā ar MK apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, un to organizē IZM. Lēmumu par studiju programmu akreditāciju pieņem ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu izveidota Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija (AIPAK), bet lēmumu par augstskolas akreditāciju – Saeimas apstiprināta Augstākās izglītības padome (AIP).
"Lai saņemtu valsts atzītu izglītības dokumentu, augstākajai mācību iestādei un studiju programmai ir jābūt akreditētai. "
Akreditācijai var pieteikt izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas augstskolas un koledžas un to studiju programmas, kurām ir IZM piešķirtas licences - atļaujas sākt īstenot atbilstošo studiju programmu. Akreditācija ietver studiju programmas satura, kā arī akadēmiskā personāla, darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaudi.
Pēc akreditācijas valsts uzņemas atbildību par studentiem. Studiju programmu var akreditēt uz diviem vai uz sešiem gadiem. Pēc šī termiņa beigām augstskola iesniedz jaunu pieteikumu akreditācijai.
Saskaņā ar Augstskolu likuma 9. panta 4. punktu Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā AIKNC katra mācību gada beigās laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicē to augstskolu sarakstu, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās akreditēto studiju programmu nosaukumus.
Licencēta, bet nav akreditēta
Ja students izvēlas studēt licencētā, bet neakreditētā studiju programmā, tad pats uzņemas risku, jo neviens negarantē, ka līdz mācību beigām studiju programma tiks akreditēta. Tomēr nav tā, ka tikai studentam ir jāuzņemas atbildība par savu lēmumu studēt licencētā, bet neakreditētā studiju programmā – daļa atbildības gulstas arī uz augstskolu.
AIKNC valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme skaidro, ka saskaņā ar Augstskolu likuma 55. panta 8. punktu studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas augstskolas studiju programmā. Papildus atbildība var būt paredzēta līgumā ar augstskolu, bet tas ir jāskatās katrā līgumā atsevišķi.
„Kad valsts 2009. gadā likvidēja Policijas akadēmiju, studentiem bija lielas problēmas, neraugoties uz šīm garantijām. Arī citos līdzīgos gadījumos agrāk un tagad (RAU, RPIVA, KIK, LU iespējams arī KVK, ISMA) studentiem rodas problēmas,” informē J. Dzelme. Latvijas studentu apvienības akadēmiskā virziena vadītāja Asnate Kažoka piebilst, ka atbildība nekādā gadījumā negulstas tikai uz studenta pleciem. „Augstskolai, uzsākot studiju programmas īstenošanu, ir jābūt noslēgtam līgumam ar vismaz vienu citu augstskolu par to, ka gadījumā, ja šo programmu neakreditēs, studentiem būs iespēja pāriet uz šīs citas augstskolas programmu. Tas, ar kādām programmām tiek noslēgts līgums, tiek ļoti kontrolēts, lai panāktu to, ka iegūstamais grāds, studiju saturs, kvalitāte un kursi maksimāli sakrīt.”
Vēl svarīgi ir zināt, ka, studējot licencētā, bet neakreditētā studiju programmā, students nevar saņemt studiju vai studējošā kredītu.
Svarīgi ir pārbaudīt
Nedrīkst paļauties tikai uz augstskolas vai koledžas sniegto informāciju par akreditāciju vai licencēšanu. Tā var būt neprecīza vai pat nepatiesa, tādēļ tā noteikti jāpārbauda. Aktuālākā informācija par akreditāciju ir atrodama nodibinājuma „Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs” mājaslapā. AIKNC galvenais uzdevums ir akreditācijai nepieciešamās augstskolu, koledžu un to studiju programmu novērtēšanas organizēšana.
"Licence ir valsts izsniegta atļauja uzņemt un apmācīt studentus."
AIKNIC mājaslapā (www.aiknc.lv) tiek apkopota informācija par katru studiju programmu, to licencēšanas un akreditācijas termiņu. Tā kā gandrīz katru nedēļu tiek akreditētas un licencētas jaunas studiju programmas un informācija tiek papildināta katru dienu, informācijai ir jāseko līdzi regulāri. AIKNC mājaslapā ir iespējams lejupielādēt failus un izlasīt gan augstskolas pašas novērtējumu par sevi, gan arī ekspertu rakstītās atsauksmes par studiju programmu pēc tās novērtēšanas.
Svarīgi ir pārbaudīt, vai arī tad, kad mācības augstskolā vai koledžā būs beigušās, izvēlētā studiju programma būs akreditēta. Lai saņemtu valsts atzītu izglītības dokumentu, izglītības programmai un/vai izglītības iestādei mācību studiju beigšanas brīdī ir jābūt akreditētai. Ja izvēlētā studiju programma nav akreditēta, nedrīkst paļauties uz izglītības iestādes darbinieku solījumiem, ka tā tiks akreditēta līdz studiju beigām, jo to garantēt neviens nevar.
Kā uz to raugās studenti
Rīgas Stradiņa universitātes Multimediju komunikācijas programmas 1. kursa students Mikus Geidāns skaidro, ka studiju programmā nolēma iestāties tāpēc, ka patika piedāvātā programma, kas Latvijā ir kas jauns un nebijis. Jaunietis nenoliedz, ka viņam bija zināms – studiju programma nav akreditēta un tuvākajos divos gados arī nebūs, tomēr viņš saredz profesijas nākotni.
„Protams, dažreiz uznāk nelielas bailes par to, vai tiks akreditēta, tomēr es uzticos programmas veidotājiem, pasniedzējiem, kā arī vadībai, kas solīja, ka noteikti tiks akreditēta. Es zinu, ka neesmu lietas kursā par visām akreditācijām un citām lietām, tomēr es neredzu iemeslu, lai programmu neakreditētu. Godīgi sakot, pārāk par to neuztraucos. Zinu arī to, ka ārzemēs šī programma kļūst arvien populārāka un biežāk sastopama.”
Rīgas Tehniskās universitātes Intelektuālas robotizētas sistēmas programmas 1. kursa students Didzis Stivriņš izvēlējās studēt šajā programmā, jo redzēja tajā daudz ko sev saistošu. „Zināšanas, ko iegūšu nākotnē, noteikti noderēs, vienalga, ar vai bez valstiski atzīta diploma. Es mācos vairāk sev, nevis diploma dēļ.” Jaunietis atzīst, ka viņu tomēr nedaudz biedē tas, ka studiju programma nav akreditēta, jo, viņaprāt, darbu tādējādi atrast būs grūtāk.
„RTU līgumā ir punkts: ja studiju programma netiek akreditēta, augstskolai jādod iespēja pāriet uz citu. Tas savukārt nedaudz mazina manus uztraukumus. Mani nākotnes mērķi ir uzsākt savu biznesu šajā jomā. Lai to izdarītu, diplomu, es uzskatu, man nevajag – pietiks ar zināšanām.”
"Studējot licencētā, bet neakreditētā studiju programmā, students nevar saņemt studiju vai studējošā kredītu. "
Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas programmas 2. kursa studente Līva Krieķe atzīst, ka ļoti vēlējās studēt antropoloģiju, bet tobrīd Latvijā vēl tādas bakalaura programmas nebija – vienīgā iespēja bija maģistra programma Rīgas Stradiņa universitātē. „Biju gatava iet garo ceļu un no sākuma RSU pabeigt socioloģiju, lai pēc tam varētu tikt uz tik ļoti kāroto antropoloģiju. Biju jau pieņemta RSU, kad pēdējā brīdī izdzirdēju par iespēju studēt antropoloģiju bakalaura studiju programmā Latvijas Universitātē.”
Jauniete iesniedza dokumentus un sāka studēt sen iecerēto. „Es biju patiesi laimīga, tādēļ tāda lieta kā akreditācija man bija pilnīgi vienaldzīga. Man primārais bija mācīties to, kas man patīk,” stāsta studente. Līva piebilst, ka ir pozitīvi noskaņota un domā, ka programma tiks akreditēta – viņasprāt, tas ir tikai laika jautājums.
Latvijas Universitātes tiesību zinātnes programmas pēdējā kursa students Uldis Čodars atklāj, ka mācījās Latvijas Policijas akadēmijā brīdī, kad to likvidēja. „Likvidējot LPA, mums piedāvāja iespēju tikt pārceltiem uz LU, kur speciāli mums tika adoptēta programma, pēc kuras mācījāmies LPA. Juridiski mēs pārcelti netikām. Mūs piespieda pārslēgt līgumus ar jauniem nosacījumiem – ja tā būtu bijusi pārņemšana, līgumi nebūtu jāpārslēdz.”
Jaunietis atzīst, ka šis likvidācijas process viņu gan ir ietekmējis – viņš apguvis daudz jaunu zināšanu, dzīves izdzīvošanas prasmes un spēju piemēroties jaunā vidē. Puisis uzsver, ka pārdzīvojums bijis milzīgs, jo līdz pat pēdējam brīdim nebija nekādas skaidrības. „Pat bankas mūs biedēja, ka jāsāk apmaksāt kredīts, jo teorētiski pēc papīriem mēs kādu laiku nebijām nevienas augstskolas studenti, kamēr mūs neimatrikulēja LU.” Uldis piebilst, ka nevienam šādā situācijā nebūtu pozitīvas emocijas.
