FOTO: Freepik.
Aizsteigusies vasara – izglītojamo brīvlaiks –, un 1. septembrī izglītības iestādes vērs durvis jaunajam mācību gadam. Tas noslēgs būtisku posmu Latvijas izglītības sistēmā: pāreju uz vienotu skolu jeb mācībām latviešu valodā. Mācību procesa organizāciju šajā mācību gadā ietekmēs arī pāreja uz otras svešvalodas apguvi, kas ir kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām. Vēl šogad ir paredzēts uzsākt jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Plašāk šīs un citas izmaiņas 2025./2026. mācību gadā skaidrojam LV portāla apkopojumā.
2025. gada 31. maijā stājās spēkā grozījumu Izglītības likumā pārejas noteikumi, kas paredz aizliegumu pirmsskolas vecuma un 1.–6. klases izglītojamajiem izglītības iestādē lietot mobilos tālruņus, izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā. Līdz ar to šis būs pirmais mācību gads, kad aizliegums ir pilnībā spēkā.
|
Vairāk par tēmu >> |
Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā un grozījumiem Vispārējās izglītības likumā 2025. gada 1. septembrī noslēgsies pāreja uz vienotu skolu jeb mācībām tikai latviešu valodā. Šajā mācību gadā izglītības procesu tikai valsts valodā uzsāks īstenot pēdējās mazākumtautību izglītības programmu klašu grupas – 3., 6. un 9. klases.
|
Vairāk par tēmu >> |
Skolēni, kuri 2025. gada 1. septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otro svešvalodu šajā mācību gadā neapgūs.
Šāda kārtība noteikta saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā un saistošajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.
No 2026. gada 1. septembra paredzēts pilnībā ieviest normu, kas nosaka izglītības iestādes pienākumu kā otru apgūstamo svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām vai citu svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Līdz ar to skolēni, kuri šoruden uzsāks mācības 4. klasē, kad ierasti tiek uzsākta otrās svešvalodas apguve, to atbilstoši jaunajiem nosacījumiem sāks apgūt gadu vēlāk – no 2026. gada 1. septembra.
|
Vairāk par tēmu >> |
Grozījumi Izglītības likumā paredz, ka vidusskolēniem (vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu audzēkņiem) vēl līdz 2025. gada 15. septembrim ir iespēja rakstveidā atteikties no krievu valodas apguves šādos kursos, moduļos vai mācību priekšmetos: otrās svešvalodas pamatkursā “Svešvaloda (B1)”, profesionālo kompetenču modulī, mūžizglītības kompetenču moduļa daļā vai profesionālajā mācību priekšmetā.
Pēc izglītojamā atteikuma saņemšanas izglītības iestādei jau no šī mācību gada jānodrošina izglītojamajam iespēja apgūt citu svešvalodu.
Savukārt izglītojamajiem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas apguvi minētajos kursos, modeļos vai mācību priekšmetos, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz vidējās izglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām vispārējās vidējās izglītības un arodizglītības programmās un 2028./2029. mācību gada beigām profesionālās vidējās izglītības programmās.
Savukārt pamatskolēniem vairs nav iespējas rakstiski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā izglītojamajiem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestāde nodrošina iespēju turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.
|
Vairāk par tēmu >> |
No 2025. gada 1. septembra stājas spēkā norma, kas nosaka izglītības iestādes tiesības atsevišķus mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īstenot kādā no ES oficiālajām valodām.
|
Vairāk par tēmu >> |
Šajā mācību gadā stāsies spēkā norma, kas nosaka: pamatizglītības līmenī valsts noteiktajā pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15%. Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.
Jāpiebilst, ka šo prasību bija paredzēts ieviest jau 2024./2025. mācību gadā, taču to atcēla, ņemot vērā lielo skaitu skolēnu, kuri vēl gadu iepriekš valsts pārbaudes darbos nesasniedza 10% vērtējuma slieksni.
|
Vairāk par tēmu >> |
Saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” vidusskolēniem jaunā mācību gada izskaņā būs jākārto centralizētais eksāmens bioloģijā, fizikā vai ķīmijā optimālajā mācību satura apguves līmenī vai dabaszinībās vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.
Valsts pārbaudes darbi šajos mācību priekšmetos tiek organizēti jau no 2023./2024. mācību gada, taču līdz šim tie tika organizēti kā monitoringa darbi.
|
Vairāk par tēmu >> |
Šajā mācību gadā sāks ieviest jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”. Proti, saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 376 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” jau no šī mācību gada pašvaldībām tiks piešķirts papildu finansējums atbalsta personāla darba samaksai izglītības iestādēs.
Tāpat turpināsies darbs pie skolu tīkla sakārtošanas, Izglītības likuma grozījumiem un saistošo Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādes un apstiprināšanas.
Jaunais finansēšanas modelis pilnībā varētu tikt ieviests no 2026. gada 1. septembra.
|
Vairāk par tēmu >> |
Sākoties jaunajam mācību gadam, no Vispārējās izglītības likuma izslēgta norma, kas noteic speciālās izglītības apguvi audzēkņiem ar somatiskajām saslimšanām. Vienlaikus noteikts: ja izglītības iestādes līdz 2025. gada 31. augustam uzsākušas īstenot speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskajām saslimšanām, minēto izglītības programmu varēs turpināt īstenot, taču ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.
|
Vairāk par tēmu >> |
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz, ka no 2025. gada 1. septembra izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārizglītojošajās mācību iestādēs varēs uzņemt vienīgi attiecīgajās speciālās izglītības programmās.
Izglītības iestādes, kuras līdz 2025. gada 31. augustam uzsākušas izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem izglītošanu vispārējās izglītības programmās, kas nav speciālās izglītības programmas, tiesīgas turpināt audzēkņu izglītošanu minētajās izglītības programmās ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. augustam.
|
Vairāk par tēmu >> |
Pagājušā gada 19. decembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 818 “Noteikumi par stipendijām”. Citastarp tie paredz, ka no 2025. gada 1. septembra sociālās stipendijas “Studētgods” saņēmēju loks paplašināts, iekļaujot jaunu kategoriju – studējošos no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām. Jāpiebilst, ka no 2025. gada 1. janvāra nedaudz pacelts stipendijas apmērs, proti, 180 eiro mēnesī līdzšinējo 175 eiro vietā.
|
Vairāk par tēmu >> |
Lai celtu doktorantūru skolu kvalitāti, no 2026. gada 1. janvāra doktorantūras skolu varēs veidot akreditētas augstskolas, kuras īsteno maģistra studiju programmas un kuras zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma vērtējamā vienība, kas saturiski saistīta ar doktora studiju programmu, iepriekšējā zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā ir novērtēta ar vismaz trim ballēm no piecām. Izmaiņas paredz grozījumi Augstskolu likumā.
|
Vairāk par tēmu >> |
