FOTO: Freepik.
Mobilo telefonu aizliegums līdz 6. klasei, iespēja pārmeklēt skolēna personīgās mantas, vecāku pienākums informēt par bērna veselības problēmām, kas var ietekmēt mācību procesā iesaistītos. Šādas izmaiņas sagaidāmas jau no nākamā gada.
Minētās izmaiņas paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Izglītības likuma grozījumi.
Izmaiņas likumā bija vajadzīgas, jo izglītības iestādēm līdz šim nebija efektīvu iespēju ierobežot viedierīču un mobilo tālruņu lietošanu mācību laikā. Savukārt iespēja pārmeklēt skolēnu mantas un izglītības iestāžu informēšana par izglītojamo veselības stāvokli ir saistīta ar drošības risku novēršanu.
Vardarbības un citu drošības risku nepieļaušana ir visu bērnu labākajās interesēs, tādēļ jānovērš jebkādas šaubas par izglītības iestāžu tiesībām nekavējoties rīkoties, ja rodas pamatotas aizdomas par apdraudējumu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz: “Pirmsskolas vecuma un 1.– 6. klases izglītojamiem izglītības iestādē ir aizliegts lietot mobilos tālruņus, izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā.” Īstenojot izglītības programmu, kā arī ar to saistītos mācību un audzināšanas pasākumus, izglītības iestāde noteiks tehnisko līdzekļu (tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, iekārtu, robotikas detaļu un programmatūras) izmantošanas nosacījumus un kārtību (Izglītības likuma 36. panta sestā daļa).
Liegums izmantot mobilos tālruņus līdz 6. klasei visās skolās stāsies spēkā 2025. gada 31. maijā. Tātad faktiski tas attieksies uz nākamo mācību gadu. Līdz šim datumam būs jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu.
“Šie grozījumi ir nepieciešami kā skaidrs signāls izglītības iestāžu dibinātajiem ierobežot mobilo tālruņu bezmērķīgu lietošanu, jo pētījumi rāda, ka personīgā mobilā tālruņa (arī izslēgta) klātbūtne negatīvi ietekmē cilvēka kognitīvās spējas, kā arī palielina digitālās emocionālās vardarbības risku,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
UNESCO Globālās izglītības monitoringa 2023. gada ziņojumā “Tehnoloģijas izglītībā” secināts, ka “mobilās ierīces klātbūtne novērš skolēnu uzmanību un negatīvi ietekmē mācības”, un valstis tiek aicinātas izstrādāt nosacījumus šo tehnoloģiju lietošanai izglītības procesā.
Saeimas deputāti atsaucas uz Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2023. gada ziņojumu, kurā rosināta mobilo viedierīču aizliegšana izglītības iestādēs, minēto pamatojot ar zemajiem lasītprasmes rezultātiem sākumskolas posmā, kā arī negatīvo ietekmi uz bērnu spējām koncentrēties mācībām.
Skolām jau patlaban ir tiesības iekšējos kārtības noteikumos aizliegt vai ierobežot mobilo tālruņu lietošanu.
Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz skolēniem pienākumu konkrētos noteikumus ievērot. Tomēr, kā norāda priekšlikuma iesniedzējs, deputāts Česlavs Batņa, “ir skolas, kurās šādi ierobežojumi nav ieviesti, jo skolas vadība kopā ar vecākiem uzskata, ka tie nav vajadzīgi”. Likumā nosakot mobilo tālruņu lietošanas aizliegumu, skolas, kuras to atbalsta, tiks pasargātas no tādu vecāku gribas uztiepšanas, kam ir pretēji uzskati, pauda deputāts.
Izmaiņas Izglītības likumā paredz atļaut skolām pārmeklēt skolēnu mantas gadījumos, kad pastāvēs apdraudējuma risks, piemēram, aizdomas par bīstamu priekšmetu ienešanu izglītības iestādē.
Izglītības likuma 30. panta 3.7 daļā noteikts, ka no 2025. gada 1. februāra “izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības savas, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai izglītojamais uzrāda, un pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos”. Attiecīga kārtība Ministru kabinetam būs jāizstrādā līdz 2025. gada 31. janvārim.
Savukārt skolēniem ir noteikts pienākums minētajā situācijā uzrādīt savas mantas un pildīt skolas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas norādījumus.
Pedagogiem ar grozījumiem likumā paredzētas tiesības “rīkoties tā, lai novērstu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu”.
Likumdevējs noteicis, ka “izglītības iestādei ir tiesības izglītojamo un tajā nodarbināto personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā ierobežot izglītojamiem Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības – tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvību –, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai” (to paredzēs Izglītības likuma 22.1 pants).
Ņemot vērā, ka drošības risku, tostarp vardarbīgu konfliktu, pamatā var būt arī izglītojamo veselības stāvoklis, skolēnu vecākiem vai personām, kas realizē aizgādnību, ar grozījumiem ir precizēts pienākums informēt izglītības iestādes vadītāju “par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām” (Izglītības likuma 58. panta pirmās daļas 4. punkts).
2025. gada 1. februārī stāsies spēkā prasība par šādiem apstākļiem informēt rakstveidā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piesakot bērnu izglītības iestādē, kā arī pēc apstākļu maiņas (Izglītības likuma 58. panta otrā daļa).
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, arī pienācīgas sadarbības trūkums starp vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā tās rīcībā nav bijis visas nepieciešamās informācijas, lai nodrošinātu izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu, ir bijis konfliktsituāciju iemesls skolās.
Izglītības iestāžu vadītājiem paredzēts pienākums izglītības procesa nodrošināšanā ņemt vērā savārīcībā esošo informāciju par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var radīt iepriekšminēto nevēlamo ietekmi.
Turklāt, uzņemot izglītojamo no citas izglītības iestādes, izglītības iestādes vadītājam arī noteikts pienākums pārbaudīt, vai Valsts izglītības informācijas sistēmā ir atzīme par izglītojamā veselības stāvokli minētajā kontekstā, un ņemt to vērā izglītības procesā.
Tāpat izglītības iestādes vadītājam ir noteikts pienākums nodrošināt attiecīgas atzīmes izdarīšanu vai dzēšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā. Ja šāda atzīme ir veikta, tad iepriekšējās izglītības iestādes vadītājam pēc pieprasījuma ir pienākums nodot savā rīcībā esošo aktuālo informāciju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, kā arī par iepriekš īstenotajiem atbalsta pasākumiem.
Ministru kabinetam līdz 2025. gada 31. janvārim ir jānosaka kārtība, kādā izglītības iestādē iesniedzama šāda informācija par izglītojamo, iesniedzamās informācijas apjoms, kā arī nosacījumi atbilstošas atzīmes izdarīšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā un atcelšanai.
2025. gada 1. februārī stāsies spēkā Izglītības likuma 66.1 pants, ar ko tiek noteikta administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu izglītības iestādei. Par apzinātu normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu izglītības iestādei varēs piemērot naudas sodu no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, kas ir 100–700 eiro.
Par kompetento iestādi administratīvā pārkāpuma procesā līdz lietas izskatīšanai pašvaldības administratīvajā komisijā ir noteikta Valsts policija vai pašvaldības policija.
Likumdošanas iniciatīvu par skolēnu mantu pārmeklēšanu un viņu veselības stāvokļa noskaidrošanu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, likumprojekta anotācijā norādot: “Latviju ir satricinājuši vairāki gadījumi, kad šķietami drošā vidē – izglītības iestādē – norisinājušies konflikti, kuros ir cietuši gan bērni, gan pieaugušie. Šādu situāciju cēlonis ir bijis apstāklis, ka izglītojamais ienesis bīstamus priekšmetus, un tas, ka nav notikusi pienācīga sadarbība starp vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā tās rīcībā nav bijis visas nepieciešamās informācijas, lai nodrošinātu izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu.”
