FOTO: Freepik.
Stājas spēkā kārtība, kādā organizējama skolēna mantu pārbaude, ja pastāv aizdomas, ka izglītības iestādē ienestas bīstamas vielas vai priekšmeti, un kārtība, kādā Valsts izglītības informācijas sistēmā iesniedzama informācija par skolēna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var ietekmēt mācību procesu.
Kārtību paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, kas stājas spēkā 2025. gada 19. martā.
Grozījumi MK noteikumos paredz: ja izglītības iestādes darbiniekam vai izglītojamajam ir informācija vai pamatotas aizdomas, ka cits izglītojamais ienesis izglītības iestādē, tās teritorijā vai izglītības iestādes organizētajos vai atbalstītajos pasākumos bīstamas vielas vai priekšmetus, tad par to nekavējoties jāinformē izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarotā persona. Steidzamības gadījumā MK noteikumi pieļauj arī iespēju informēt jebkuru izglītības iestādes darbinieku, un attiecīgais darbinieks par to informēs vadītāju vai viņa pilnvarotu personu.
Saņemot informāciju par to, ka izglītojamais, iespējams, ienesis bīstamas vielas vai priekšmetus, iestādes vadītājs vai pilnvarotā persona informāciju izvērtē un pieņem lēmumu ierobežot izglītojamā pārvietošanos, kā arī pieprasīt uzrādīt un pārbaudīt viņa personīgās mantas. Minēto lēmumu paziņo izglītojamajam un nepilngadīgā izglītojamā vecākiem, izskaidrojot pārvietošanās ierobežojuma un personīgo mantu pārbaudes būtību.
Grozījumi paredz, ka izglītojamā mantas, nodrošinot privātumu, pārbauda izglītības iestādes vadītājs vai pilnvarota persona.
Klāt jābūt arī vēl vismaz vienam izglītības iestādes darbiniekam. Iepriekš brīdinot izglītojamo, mantu pārbaudi iespējams dokumentēt ar video vai skaņas fiksācijas ierīci.
Ja izglītojamā personīgo mantu pārbaudes laikā tiek atrastas bīstamas vielas vai priekšmeti, tad par to jāinformē pašvaldības policija vai Valsts policija un nepilngadīgā izglītojamā vecāki, kā arī, ja nepieciešams, pašvaldības sociālais dienests un izglītības iestādes dibinātājs (izņemot valsts dibinātu izglītības iestādi). Līdz policijas ierašanās brīdim jānodrošina pie izglītojamā atrasto bīstamo vielu un priekšmetu izņemšana un uzglabāšana, kā arī izglītojamā uzraudzība.
Savukārt, ja izglītojamais nepiekrīt savu personīgo mantu uzrādīšanai un pārbaudei, tad par to nekavējoties jāinformē izglītojamā vecāki un pašvaldības policija vai Valsts policija un jānodrošina izglītojamā uzraudzība līdz policijas ierašanās brīdim.
Par izglītojamā uzrādīto personīgo mantu pārbaudes rezultātu jāsastāda akts.
MK noteikumos iekļauta arī kārtība, kādā izglītības iestādē iesniedzama informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, un nosacījumi atbilstošas atzīmes par saņemto informāciju izdarīšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).
Grozījumi paredz, ka izglītojamajam vai nepilngadīga izglītojamā vecākiem ir pienākums nekavējoties rakstveidā informēt izglītības iestādes noteikto pilnvaroto personu, pievienojot atbilstošu pamatojumu, par šādiem ar skolēnu saistītiem apstākļiem:
Noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs, saņemot informāciju, to izvērtē un pieņem lēmumu, vai iekļaut vai neiekļaut atzīmi VIIS par izglītības iestādes rīcībā esošo informāciju. Ja tiek pieņemts lēmums iekļaut šādu atzīmi, tad jānorāda arī laikposms, kurā šī atzīme ir spēkā. Savukārt, ja apstākļi mainās, tad VIIS sistēmā iekļautā atzīme nekavējoties jāaktualizē vai jāatceļ.
Saskaņā ar MK noteikumu grozījumiem izglītības iestādes vadītājam līdz 2025. gada 30. aprīlim jāizvērtē jau viņa rīcībā esošā informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, un jāpieņem lēmums, vai iekļaut vai neiekļaut par to atzīmi VIIS.
Jāatgādina, ka 2025. gada 1. februārī stājās spēkā Izglītības likuma 66.1 pants, ar ko tiek noteikta administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu izglītības iestādei. Par apzinātu normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu izglītības iestādei varēs piemērot naudas sodu no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, kas ir 100–700 eiro.
