FOTO: Freepik.
2025. gadā tiks paplašinātas skolu tiesības drošības pasākumu īstenošanai, pieaugs atalgojums, plānots ieviest jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli. Savukārt augstākajā izglītībā tiks paplašināts sociālās stipendijas “Studētgods” saņēmēju loks, darbu uzsāks Tieslietu akadēmija un stāsies spēkā jaunā doktorantūras studiju finansēšanas sistēma. Par šīm un citām būtiskākajām izmaiņām izglītības jomā – LV portāla apkopojumā.
No 2025. gada 1. februāra Izglītības likumā stājas spēkā norma, kas izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotajai personai paredz tiesības savas, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā pieprasīt, lai izglītojamais uzrāda savas personīgās mantas, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos.
Ministru kabinetam (MK) līdz 2025. gada 31. janvārim jānosaka kārtība, kā īstenojama audzēkņu mantu pārmeklēšana un pārvietošanās ierobežošana.
Izmaiņas paredz:
No 1. februāra spēkā stājas arī norma, kas nosaka vecāku pienākumu, piesakot izglītojamo uzņemšanai izglītības iestādē, kā arī pēc apstākļu maiņas rakstveidā informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.
Līdz ar šo pienākumu spēkā stājas arī norma, kas paredz piemērot naudas sodu no 100 līdz 700 eiro par informācijas nesniegšanu izglītības iestādei.
Izmaiņas paredz:
No 1. februāra izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izglītības procesa nodrošināšanā ņemt vērā savā rīcībā esošo informāciju par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, un nodrošināt attiecīgas atzīmes izdarīšanu un atcelšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā.
Turpmāk izglītības iestādes vadītājam, uzņemot izglītojamo, tostarp no citas izglītības iestādes, jāpārbauda, vai Valsts izglītības informācijas sistēmā ir atzīme par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām. Ja šāda atzīme ir, tad uzņemošās izglītības iestādes vadītājam jāpieprasa un iepriekšējai izglītības iestādei jānodod pieprasītājam attiecīgā tās rīcībā esošā aktuālā informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām, kā arī informācija par izglītības iestādes īstenotajiem atbalsta pasākumiem.
Izmaiņas paredz:
No 2025. gada 31. maija Izglītības likumā stājas spēkā norma, kas noteic, ka pirmsskolas vecuma un 1.–6. klases izglītojamajiem izglītības iestādē ir aizliegts lietot mobilos tālruņus, izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā.
Izmaiņas paredz:
|
Plašāk par tēmu >> |
Līdz 2025. gada 31. maijam pamatskolas skolēniem saglabājas tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Savukārt skolēni, kuri mācības 4. klasē uzsāks 2025. gada 1. septembrī, otro svešvalodu 2025./2026. mācību gadā neapgūs. Šāda kārtība noteikta, jo no 2026. gada 1. septembra paredzēts pilnībā ieviest normu, kas nosaka izglītības iestādes pienākumu kā otru apgūstamo svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām vai citu svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Līdz ar to skolēni, kuri mācības 4. klasē uzsāks 2025. gadā, otro svešvalodu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem sāks apgūt no 2026. gada 1. septembra.
Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai ir svešvaloda, kuras apguvi neregulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, jānodrošina uzsāktās otrās svešvalodas apguve līdz pamatizglītības ieguvei.
Izglītības iestādei noteiktas arī tiesības atsevišķus mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īstenot kādā no ES oficiālajām valodām.
Izmaiņas paredz:
|
Plašāk par tēmu >> |
2025. gada 1. septembrī noslēdzas pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, izglītības procesu tikai valsts valodā uzsākot īstenot pēdējām klašu grupām – 3., 6. un 9. klasei.
Līdz ar to vairākos tiesību aktos no 2025. gada 1. septembra tiek izslēgtas normas, kas attiecas uz mazākumtautību programmām.
Izmaiņas paredz:
|
Plašāk par tēmu >> |
No nākamā mācību gada stājas spēkā norma, kas paredz, ka pamatizglītības līmenī valsts noteiktajā pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20% (līdzšinējo 15% vietā).
Izmaiņas paredz:
No 2025. gada 1. janvāra par 2,6% palielināsies minimālā atalgojuma likme visu jomu pedagogiem. Līdz ar to pedagogu zemākā vienas darba stundas likme no 1. janvāra pieaugs no 9,54 eiro līdz 9,79 eiro, sasniedzot atalgojumu 1566 eiro mēnesī par slodzi 40 stundas nedēļā.
Kopumā pedagogu darba samaksas palielināšanai 2025. gada valsts budžetā papildus paredzēti 30 miljoni eiro, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Izglītība ir vienīgā joma, kurai 2025. gadā ārpus valsts drošības finansējuma tika piešķirts papildu finansējums.
Izmaiņas paredz:
|
Plašāk par tēmu >> |
Jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” nomainīs pašreizējo kārtību – “Nauda seko skolēnam” – un nodrošinās taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas Latvijā vai skolēnu skaita konkrētajā skolā, norāda IZM. Jauno modeli plānots ieviest no 2025. gada 1. septembra.
Viena no būtiskākajām jaunā modeļa izmaiņām ir tā, ka finansējums uzreiz nonāks skolās, tādējādi skolām būs lielāka autonomija sava darba plānošanā. Savukārt pašvaldības turpinās saņemt speciālistiem un skolu direktoriem paredzēto finansējumu, kas ļaus organizēt atbalsta speciālistu darbu pašvaldībā kopumā.
|
Plašāk par tēmu >> |
No 1. janvāra stājas spēkā jauna kārtība, kā Latvijas augstskolas varēs iegūt tiesības patstāvīgi veikt ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi.
Līdz šim šo funkciju – ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu, kā arī vidējo izglītību apliecinošu dokumentu ekspertīzi – veica tikai Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Taču, ieviešot jauno kārtību, augstskolas, kas izpildīs nepieciešamās prasības, varēs patstāvīgi veikt izglītības dokumentu ekspertīzi. Tajā pašā laikā augstākās izglītības iestādēm, kas nevēlēsies veikt ekspertīzi, saglabāsies iespēja izmantot AIC pakalpojumus.
Izmaiņas paredz:
2025. gada 1. janvārī darbu uzsāks Tieslietu akadēmija – vienots tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu tālākizglītības mācību centrs, kas nodrošinās arī kvalifikācijas pilnveides pasākumus izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos.
Paredzēts, ka Tieslietu akadēmija īstenos kompleksu pieeju tiesu varas profesionālo kompetenču attīstībai, attīstot gan sākotnējās mācības (tajā skaitā mācības tiesneša amata kandidātiem), gan kvalifikācijas pilnveides programmas, gan inovāciju, pētniecības un starptautiskās sadarbības kompetenci.
Izmaiņas paredz:
|
Plašāk par tēmu >> |
2024. gada 6. decembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, kuros noteikts, ka turpmāk valsts finansētās doktorantūras studiju vietas tiks piešķirtas, ņemot vērā augstskolu sniegumu pētniecībā konkrētajā zinātnes nozarē. Finansēšanas pamatprincipi būs balstīti uz jaunākajiem starptautiskajiem zinātnisko institūciju darbības novērtējumiem, kā arī augstākās izglītības iestādes sagatavoto doktorantu skaitu pēdējo trīs gadu laikā.
No 2025. gada pavasara semestra sociālās stipendijas “Studētgods” apmērs būs 180 eiro līdzšinējo 175 eiro vietā.
Savukārt no 2025. gada 1. septembra stipendijas saņēmēju loks tiks paplašināts, iekļaujot jaunu kategoriju – studējošos no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām.
Izmaiņas paredz:
|
Plašāk par tēmu >> |
