FOTO: Andriy Popov, Scanpix.
Stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas apgūšanas skolā.
Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” paredz, ka pirmā svešvaloda izglītības iestādēs apgūstama no 1. klases. Tiesiskais regulējums līdz šim noteica, ka izglītības iestādes nodrošina apgūt vienu no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas izvēlēta saskaņā ar skolas nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus. Savukārt otrās svešvalodas izvēlē varēja ņemt vērā pedagoģisko darbinieku un mācību līdzekļu resursu pieejamību. Otro svešvalodu saskaņā ar noteikumiem sāk apgūt no 4. klases.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, lai gan sabiedrībā palielinājies pieprasījums pēc ES valodām, samazinoties krievu valodas nozīmei un lietojumam, gandrīz pusē Latvijas skolu kā otro svešvalodu māca tikai krievu valodu: 2020./2021. mācību gadā – 315 no 685 skolām, 2021./2022. mācību gadā – 320 no 668 skolām, 2022./2023. mācību gadā – 282 no 647 skolām.
Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Valsts izglītības satura centrā (VISC) tiek saņemti vecāku iesniegumi ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām. Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā Latvijā 2023. gada 8. februārī vērsa IZM un VISC uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, iekļaujot arī valodas jautājumu, pausts grozījumu anotācijā.
Lai mainītu skolās apgūstamo svešvalodu tradīciju, MK noteikumu grozījumos ietverts nosacījums, ka izglītības iestādes kā otro apgūstamo svešvalodu nodrošina kādu no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām vai citu svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.
Šīs izmaiņas izglītības iestādēm piemērojamas no 2026. gada 1. septembra, skolēniem uzsākot mācības 5. klasē.
Grozījumi arī paredz par vienu gadu pārcelt otrās svešvalodas apguves uzsākšanu tiem bērniem, kas 4. klasē sāks iet 2025. gada 1. septembrī. Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai ir svešvaloda, kuras apguvi neregulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, tiks nodrošināta uzsāktās otrās svešvalodas apguve līdz pamatizglītības pabeigšanai.
IZM vēsta, ka, reaģējot uz Krievijas Federācijas uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā, izglītības iestādes saņem vecāku iesniegumus par atteikšanos no iepriekš uzsāktās krievu valodas apguves.
Lai ņemtu vērā vecāku nostāju, grozītajos MK noteikumos iestrādāts, ka jau šajā mācību gadā, vecākiem iesniedzot skolā iesniegumu par atteikšanos no turpmākas krievu valodas kā otras svešvalodas apgūšanas, 9. klases skolēnu liecībā tiks norādīts iepriekšējos mācību gados iegūtais mācību snieguma vērtējums krievu valodā.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
