FOTO: Ints Kalniņš, REUTERS/ScanPix.
22. maijā stājas spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, jau šogad rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Izglītības likuma pārejas noteikumi papildināti ar 116. punktu, kurā noteikts, ka pamatskolas skolēns tiesības atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves var izmantot līdz 2024. gada 21. jūnijam un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam. Ja izglītojamais 2023./2024. mācību gadā mācās 8. klasē, lēmums par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves jāpieņem līdz 2024. gada 21. jūnijam.
Iesniegums par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolēna vecākiem jāiesniedz izglītības iestādei rakstveidā, informē Saeima.
Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu izglītības iestādes dibinātājam (parasti tā ir pašvaldība) sadarbībā ar izglītības iestādi jānodrošina skolēnam iespēja apgūt citu svešvalodu.
Tiem bērniem, kuri šogad absolvēs 9. klasi un būs atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, pamatizglītības pakāpes noslēgumā izsniedzamās apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā, mācību priekšmetā “Svešvaloda 2”, tiks norādīts vērtējums, kas noteikts pēc iepriekšējos mācību gados attiecīgajā priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem.
4., 5., 6., 7. vai 8. klases skolēnus, kuri atteiksies no krievu valodas apguves, pārcels nākamajā klasē bez vērtējuma mācību priekšmetā “Svešvaloda 2”.
Pārējiem skolēniem, kuri ir uzsākuši un vēlas turpināt apgūt krievu valodas kā otrās svešvalodas zināšanas, šāda iespēja būs jānodrošina līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.
Statistikas dati par trim iepriekšējiem mācību gadiem rāda, ka gandrīz pusē Latvijas izglītības iestāžu kā otro svešvalodu īsteno tikai krievu valodu: 2020./2021. mācību gadā – 315 no 685, 2021./2022. m. g. – 320 no 668 un 2022./2023. m. g. – 282 no 647 izglītības iestādēm. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei. Esošo situāciju izglītības iestāžu vadītāji skaidro ar citu valodu pedagogu trūkumu, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Izvērtējot aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību, kā viens no risinājumiem konkrētās situācijas uzlabošanai paredzēta tiesību nodrošināšana izglītības iestādēm slēgt savstarpējos līgumus par mācību priekšmetu (tostarp otrās svešvalodas) vai to daļu īstenošanu arī pamatizglītības programmā, 4.–9. klašu posmā. Tāpēc jaunā redakcijā izteikta Izglītības likuma 36. panta otrā daļa.
26. aprīlī stājās spēkā saistītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas apgūšanas skolā. Līdz šim pamatizglītības standarts noteica, ka otrās svešvalodas piedāvājuma izvēlē izglītības iestāde varēja ņemt vērā pedagoģisko darbinieku un mācību līdzekļu resursu pieejamību. Turpmāk izglītības iestādēm kā otrā apgūstamā svešvaloda būs jānodrošina kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām vai cita svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Minētās izmaiņas izglītības iestādēm piemērojamas no 2026. gada 1. septembra, skolēniem uzsākot mācības 5. klasē.
Plašāk par tēmu >>
No 22. maija Izglītības likuma 36. pants papildināts ar piekto daļu, paredzot valsts aizsardzības mācības iekļaušanu vidējās izglītības programmās un nosakot, ka to var īstenot arī ārpus izglītojamajam noteiktās mācību stundu slodzes.
Likumā noteikts, ka skolēna mācību sniegumu valsts aizsardzības mācībā vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.
Valsts aizsardzības mācība ir obligāti apgūstama vidējās izglītības programmās no 2024. gada 1. septembra.
Grozījumi Izglītības likumā un atbilstošie grozījumi valsts vispārējās vidējās izglītības standartā piedāvā izglītības iestādēm divus variantus valsts aizsardzības mācības iekļaušanai mācību stundu plānā 112 stundu apjomā. Pirmais variants noteic, ka valsts aizsardzības mācība tiek īstenota ārpus izglītojamo slodzes, bet otrais paredz mācību stundu samazinājuma iespējas citos kursos par 20 procentiem, iekļaujot valsts aizsardzības mācību noteiktajā izglītojamo mācību slodzē.
“Izglītības iestādēm, izvēloties valsts aizsardzības mācības īstenošanu ārpus izglītojamajam noteiktās slodzes, svarīgi izvērtēt vairāku apstākļu kopumu, izglītojamo vajadzības un intereses. Izglītības programmas īstenošanā samērīgi ņemt vērā izglītojamo garīgo un fizisko slodzi, kas veidojas un arī līdzsvarojas no izglītības programmas apguves specifikas izglītības iestādē, papildu mācībām mājās un citiem ārpusskolas pasākumiem. Tikpat būtiska ir izglītības iestāžu komunikācija ar izglītojamajiem un viņu vecākiem, jau sākotnēji informējot par izglītības programmas īstenošanu, paredzamo slodzi, kā arī alternatīvām, tādējādi dodot iespēju izglītojamajiem izvērtēt, vai nav samazināmas citas aktivitātes ārpus izglītības iestādes. Valsts aizsardzības mācības apguve galvenokārt ir paredzēta kā daudzveidīgas aktivitātes gan iekštelpās, gan ārtelpās, nodrošinot vides maiņu un mazinot laiku, kas tiek pavadīts, atrodoties sēdus klases solā,” vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai norāda Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.
