Freepik
Pedagoga profesija tiek reglamentēta. To, kam ir tiesības strādāt par vispārējās izglītības pedagogu, nosaka normatīvie akti, kuros nereti ir grūti orientēties. Tātad – ne katrs, kam ir šāda vēlme un ir iegūta augstākā izglītība un šķietami tuva profesionālā kvalifikācija, varēs doties uz skolu, lai pieteiktos darbā pat tad, ja skolā attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju meklē jau ilgstoši. LV portāla e-konsultācijās bieži tiek jautāts par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un par pedagogu pārkvalifikācijas iespējām. Skaidrojam, kas noteikts normatīvajos aktos.
Pārkvalifikācijas situācijas:
Izglītības likums noteic, ka vispārējā izglītība ir viens no trim izglītības veidiem līdzās profesionālajai un akadēmiskajai izglītībai. Tā tiek īstenota pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
Izglītības likumā pedagogs ir definēts kā fiziskā persona, kurai ir šajā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē (1. panta 16.2 punkts). Vispārējās izglītības pedagogs piedalās vispārējās izglītības programmas īstenošanā.
Pedagoga profesija tiek reglamentēta. Izglītības likums noteic, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām (48. panta pirmā daļa).
Prasības pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka MK noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”.
Prasības vispārējās izglītības pedagogam (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu) ir noteiktas MK noteikumu Nr. 569 2. punktā, savukārt prasības vispārējās izglītības pirmsskolas pedagogam – 5. punktā. Uz vispārējās izglītības pedagogiem attiecas arī MK noteikumu Nr. 569 3., 4., 7., 8. un 14.1 punktā noteiktais regulējums.
Par vispārējās izglītības pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu) ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:
Papildus paskaidrojams, ka MK noteikumu Nr. 569 2.3. apakšpunktā norādītās “mācību priekšmetam atbilstošās zinātnes nozares” noteikšanai piemērojami nevis Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”, bet gan Ministru kabineta noteikumu Nr. 595 “Noteikumi par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm” pielikumā noteiktais (skatīt tabulas kolonu “Zinātnes nozares”).
Par vispārējās izglītības pirmsskolas pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:
Par vispārējās izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt arī persona, kura ieguvusi augstāko izglītību un studiju programmas ietvaros apguvusi mācību priekšmetam atbilstošu studiju programmas daļu sešu kredītpunktu (jeb 240 stundu) apjomā un kura apguvusi profesionālās kompetences pilnveides programmu vai ir apguvusi (vai apgūst) izglītības programmu pedagoģijā, ja tās apjoms nav mazāks par 650 stundām un tā tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam. Šāda izglītības programma pedagoģijā ir pielīdzināma profesionālās kompetences pilnveides programmai pedagoģijā (MK noteikumu Nr. 569 7. punkts).
Par vispārējās izglītības pedagogu ir tiesīgs strādāt arī augstskolu un koledžu akadēmiskais personāls, kas ir ieguvis mācību priekšmetam atbilstošu vismaz divu gadu pedagoģisko vai praktisko pieredzi (MK noteikumu Nr. 569 14.1 punkts).
Izglītības likums paredz, ka pedagoga darbam nepieciešamo izglītību iegūst akreditētas izglītības iestādes īstenotā licencētā studiju programmā.
Pedagoga profesionālo kvalifikāciju apliecina diploms par augstāko pedagoģisko izglītību vai attiecīgs sertifikāts (49. panta pirmā un otrā daļa).
Arī vispārējās izglītības pedagoga darbam vajadzīga augstākā pedagoģiskā izglītība, kuru iegūst atbilstošā studiju programmā augstskolā, un diploms vai sertifikāts, kas apliecina darbam nepieciešamo profesionālo kvalifikāciju.
Strādāt par pedagogu var arī tad, ja uzsāktas un tiek turpinātas studijas darbam atbilstošas augstākās pedagoģiskās izglītības studiju programmās.
Nereti objektīva nepieciešamība vai subjektīva personas vēlme rada apstākļus, kad ar līdzšinējo pedagoga kvalifikāciju nepietiek. Var, protams, atgriezties augstskolā un studēt tādā pedagoģisko studiju programmā, kas nodrošina atbilstošo kvalifikāciju. Studijas, neapšaubāmi, nodrošina iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Taču tas ir laikietilpīgi pat tad, ja liela vai ne tik liela daļa iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu tiks atzīti, tātad noteiktus studiju kursus vairs atkārtoti nevajadzēs apgūt.
Pedagogu pārkvalifikācija ir iespēja paātrināti iegūt jaunu pedagoga specialitāti, pamatojoties uz jau esošo izglītību un profesionālo kvalifikāciju.
Turklāt tādējādi tiek iegūts noteiktas formas kvalifikācijas dokuments – sertifikāts (atsevišķos gadījumos pietiek ar apliecību), kas dod tiesības veikt tādu pedagoga darbu, kādu liedza dokumenti, kas apliecina iepriekšējās studijās iegūto izglītību un kvalifikāciju.
MK noteikumi Nr. 569 nosaka arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību un iezīmē pedagogu pārkvalifikācijas ceļus.
Piemēram, ir noteiktas pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas, kuru apguve nodrošina profesionālās kompetences pilnveidi, ko apliecina atbilstošs sertifikāts (tas ir derīgs tikai kopā ar dokumentu par atbilstošās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas ieguvi).
Daudzos gadījumos kvalifikācijas sertifikāta ieguve ir nepieciešams nosacījums pedagoga pārkvalifikācijai:
Šādas programmas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un īsteno augstākās izglītības iestādes, kurās var studēt pedagoģijas programmas.
1. Pedagogs vēlas iegūt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu
Ja pedagogam ir augstākā pedagoģiskā izglītība un mācību priekšmeta (A) skolotāja kvalifikācija, tad, lai iegūtu tiesības mācīt citu mācību priekšmetu (B), viņam ir iespējas apgūt vai gada laikā uzsākt apgūt:
Regulējums nenosaka iespējas iegūt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu (B) pedagogam ar augstāko (nepedagoģisko) izglītību mācību priekšmetam (A) atbilstošā zinātnes nozarē un skolotāja kvalifikāciju.
Taču, interpretējot MK noteikumu Nr. 569 2.3. apakšpunkta formulējumu, gala rezultātā par atbilstošu tajā noteiktajam regulējumam vērtējamas iepriekšminētās pārkvalifikācijas iespējas, bet tikai tad, ja mācību priekšmets A un mācību priekšmets B pieder pie vienas un tās pašas zinātņu nozares (skatīt komentāru MK noteikumu Nr. 569 2.3. apakšpunktam). Šādu variantu gan ir ļoti maz.
Jāņem vērā, ka mācību priekšmeta mācīšanu ir tiesīga īstenot arī persona, kura ieguvusi šo noteikumu 2. punktā minēto izglītību mācību priekšmeta atbilstošajā jomā un:
Mācību jomas un tām atbilstoši mācību priekšmeti noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
2. Vispārējās izglītības pedagogs vai vispārējās pirmsskolas izglītības pedagogs vēlas kvalificēties darbam speciālās izglītības programmā
Par pedagogu, kurš īsteno speciālās izglītības programmas speciālās izglītības iestādēs vai speciālās klasēs vai grupās, ir tiesīga strādāt persona, kurai ir vispārējās izglītības pedagogam vai vispārējās pirmsskolas izglītības pedagogam nepieciešamā izglītība un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma speciālajā izglītībā vismaz 72 stundu apjomā vai iegūta speciālās izglītības skolotāja kvalifikācija. (MK noteikumu Nr. 569. 3.punkts).
Šīs prasības attiecas arī uz pedagogiem, kas strādā vispārējās izglītības klasēs, kurās integrēti izglītojamie ar speciālajām vajadzībām. Papildus jāuzsver, ka pedagogam jāapgūst tāda profesionālās kompetences pilnveides programma speciālajā izglītībā, kas atbilst izglītojamo traucējumu veidam. Tie noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” 3. pielikumā “Sestais klasifikācijas līmenis vispārējā izglītībā (vispārējās izglītības programmu īpašie veidi, mācību valoda un izglītības ieguves forma)”.
3. Vispārējās izglītības pedagogs, kurš strādā pamata vai vidējās vispārējās izglītības programmās, vēlas pārkvalificēties par pirmsskolas pedagogu
Atbilde par pārkvalifikācijas iespējām rodama MK noteikumu Nr. 569 5. punktā noteiktajā regulējumā. Pedagogam, kurš ieguvis sākumizglītības skolotāja kvalifikāciju, nekāda pārkvalifikācija nav nepieciešama, jo viņam jau ir tiesības strādāt par pirmsskolas pedagogu. Ja pedagogs jau ir ieguvis izglītību pedagoģijā, tad viņam papildus jāapgūst profesionālās kompetences programma pirmsskolas saturā un didaktikā vismaz 72 stundu apjomā. Savukārt personai ar augstāko nepedagoģisko izglītību MK noteikumu Nr. 569 pārkvalifikācijas iespējas neparedz.
Informāciju par aktuālo augstākās izglītības studiju programmu un profesionālās kompetence pilnveides programmu piedāvājumu esošie un topošie vispārējās izglītības pedagogi visērtāk var iegūt, apmeklējot nacionālo izglītības iespēju datubāzi niid.lv.
