NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Sarmis Mikuda
speciāli LV portālam
21. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Izglītība
18
18

Kur paliek skolotāja profesiju ieguvušie augstskolu absolventi

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Vietnē “Esi skolotājs” šobrīd ir reģistrētas vairāk nekā 1030 skolotāja amata vakances, un to skaits ar katru nedēļu nedaudz pieaug. Situācija ar pedagogu nodrošinājumu daudzās skolās ir kritiska un ļauj prognozēt, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, daudzviet mācību procesa nodrošināšana atsevišķos mācību priekšmetos būs apgrūtināta. Tikmēr statistikas dati liecina, ka Latvijas augstskolās pedagogu izglītību izvēlējušies iegūt gandrīz pieci tūkstoši studentu un skolotāja kvalifikāciju ik gadu iegūst vairāki simti absolventu. Tas nav maz, bet vienlaikus problēma tikai samilst. Laikā, kad jau tuvojas beigām uzņemšana studijām 2022./2023. studiju gadam, analizēsim Latvijas Universitātes un Liepājas universitātes sniegto informāciju par aktuālo situāciju un šo augstskolu speciālistu viedokļus par tās cēloņiem.

īsumā

 

  • Pedagogu izglītību iegūst gandrīz pieci tūkstoši studentu sešās valsts augstskolās.
  • Izglītības likums paredz, ka strādāt par skolotāju var arī studējošais, kurš augstskolā iegūst skolotāja kvalifikāciju.
  • Universitātēm nav datu par skolotāja kvalifikāciju ieguvušo darba gaitām pēc studiju beigām.
  • Ne visi studenti, kas izvēlējušies skolotāja specialitātes apguvi, ir piemēroti darbam skolā.
  • Pie skolotāju deficīta skolās nav vainojamas augstskolas, bet darba vide, uzskata augstskolu pārstāvji.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) oficiālā statistika liecina, ka 2021./2022. mācību gadā:

  • vispārizglītojošajās dienas skolās strādāja 20 988 skolotāji, no tiem:
    • darba gaitas uzsāka 221 skolotājs. Tikai 40 no tiem pēc kvalifikācijas iegūšanas (pēdējo 10 gadu laikā tas ir mazākais skaits), bet 181 vēl turpināja studijas;
    • pensijas vecumu sasnieguši 2622 skolotāji (12,49%), kuri tuvākajā laikā pārtrauks savas darba gaitas (17 pēdējos gados tas ir visaugstākais pensionēto skolotāju īpatsvars, kā arī lielākais viņu absolūtais skaits);
    • 8921 skolotājam bija nepilna slodze.
  • vakara un neklātienes skolās strādāja 261 skolotājs un citi pedagogi, no tiem 52 – nepilnu slodzi;
  • pirmsskolas izglītības iestādēs mācību gada sākumā bija 8709 pirmsskolas skolotāji, no tiem 823 pensijas vecumā (kopā pirmsskolas izglītības iestādēs strādāja 12 010 pedagoģiskie darbinieki).

Augstskolu piedāvājums skolotāja kvalifikācijas ieguvei

IZM regulāri apkopo informāciju par studijām izglītības tematiskajā grupā. Pārskatā par Latvijas augstāko izglītību 2020. gadā redzams, ka absolventi izglītības tematiskajā grupā ir 7% no visiem augstskolu beidzējiem, t. sk. 459 absolvējuši bakalaura, 225 – koledžas līmeņa, bet 321 – maģistra līmeņa studiju programmas. Te gan jāpiebilst, ka izglītības tematiskajā grupā ietilpst gan pedagogu izglītības, gan izglītības zinātnes studiju programmas. Tādēļ skolotāja kvalifikācijas ieguvēju ir nedaudz mazāk.

Latvijas augstskolas piedāvā plašas iespējas iegūt pedagogu izglītību. Statistikas apkopojums par studijām izglītības tematiskajā grupā (01.06.2021. dati) savukārt vēsta, ka pedagogu izglītību iegūst gandrīz pieci tūkstoši studentu sešās valsts augstskolās: Latvijas Universitātē (LU), Daugavpils universitātē (DU), Liepājas universitātē (LiepU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) un Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA). Absolūti lielākais studējošo skaits ir LU.

Kopumā augstskolu devums skolotāju profesionālajā sagatavošanā ir ievērojams un var būtiski palīdzēt skolotāju kadru atjaunotnei, tostarp pensijas vecumu sasniegušo pedagogu nomaiņai ar jauniem kvalificētiem speciālistiem. Tiesa gan, IZM vēl nav publiskojusi aktuālākos datus par 2021./2022. studiju gada rezultātiem, jo statistiskās informācijas apkopošana un analīze tiešām prasa diezgan ilgu laiku.

Lai gūtu ieskatu situācijā pagājušā studiju gada beigās, LV portāls lūdza trim universitātēm, kurās ir visvairāk studentu skolotāju augstākās profesionālās izglītības programmās, sniegt aktuālāko informāciju par skolotāja kvalifikācijas ieguvi, tostarp savus komentārus un skaidrojumus par problēmām. Atsaucās LU un LiepU, bet informāciju tā arī nesaņēmām no DU.

Skolotāju kvalifikācijas ieguve LU un LiepU

Abas augstskolas reflektantiem piedāvā:

  • profesionālā bakalaura studiju programmu “Sākumizglītības skolotājs”;
  • profesionālā bakalaura studiju programmu “Skolotājs” studējošā izvēlētajās mācību jomās darbam pamatskolā un vidusskolā;
  • pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs”;
  • otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Skolotājs” (izstrādāta un līdz šim īstenota sadarbībā ar nodibinājumu “Iespējamā misija”). Studiju programma tiek īstenota darba vidē balstītu studiju formā. Tās mērķis – dot iespēju studējošajiem ar bakalaura vai maģistra grādu kādā zinātņu nozarē (vai tai pielīdzināmā nozarē augstākajā izglītībā), kas nav pedagoģija, bet ir atbilstoša apgūstamajai mācību jomai, attīstīt pedagoģiskajai darbībai nepieciešamo kompetenci un iegūt skolotāja kvalifikāciju atbilstīgi profesijas standartam “Skolotājs” vienā no mācību jomu moduļiem.     

Visas skolotāju augstākās izglītības studiju programmas ir jaunas vai būtiski atjaunotas. Tās atbilst kompetencēs balstītās izglītības standartu prasībām. Kaut gan studiju programmas abās augstskolās ir analogas, atšķiras studiju saturs un iegūstamās specializācijas.

LV portāla infografika

Kopējais studējošo skaits skolotāja kvalifikācijas ieguvei LU pēdējo trīs gadu laikā ir nedaudz samazinājies (2019./2020. studiju gadā – 3329, 2020./2021. studiju gadā – 3236, 2021./2022. studiju gadā – 3105), toties pieaudzis pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju iegūstošo studentu skaits.

Savukārt LiepU kopējais studējošo skaits skolotāja kvalifikācijas ieguvei pēdējo trīs gadu laikā ir samērā stabils. Samazinās otrā līmeņa augstākās izglītības programmās studējošo skaits, toties pieaug pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju iegūstošo studentu skaits.

Skolotāja kvalifikāciju ieguvušie LU un LiepU

LV portāla infografika

Pieņemot, ka visi LU un LiepU skolotāja kvalifikāciju ieguvušie pēc studiju beigām dotos strādāt uz izglītības iestādēm atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai, šogad ar abu universitāšu absolventu spēkiem vien skolu pedagogu skaits palielinātos par 493 pedagogiem, bet pirmsskolas skolotāju skaits pieaugtu par 447. Tas nav maz.

Taču tā ir tikai un vienīgi spekulācija, kurai ir maz sakara ar reālo dzīvi. Pirmkārt, ne jau visi augstskolu beidzēji dodas strādāt atbilstoši kvalifikācijai. Skolotāji nav izņēmums. Otrkārt, daudzi studenti uzsāk darba gaitas jau paralēli studijām, tādēļ nebūtu korekti arī viņus uzskatīt par jauno papildinājumu skolu un pirmsskolu pedagogiem.

Kurp augstskolu absolventus aizved darba gaitas

Taču izrādās, nav zināms nekas. Ne LU, ne LiepU nesniedza atbildes uz LV portāla uzdotajiem jautājumiem par skolotāja kvalifikāciju ieguvušo absolventu darba gaitām pēc studiju beigšanas.

LU profesionālā bakalaura studiju programmas “Skolotājs” direktore Indra Odiņa atbildēja īsi: “LU neapkopo datus par absolventu darba gaitām pēc studiju pabeigšanas.” Savukārt LiepU studiju prorektore Māra Zeltiņa no tiešas atbildes izvairījās: “Par absolventu iesaisti skolu dzīvē nav precīzas informācijas. Dati par absolventiem ir pieejami IZM mājaslapā sadaļā “Statistika par augstāko izglītību”.”

IZM tīmekļa vietnē tiešām ir publiskoti monitoringa dati par izglītības tematiskajā grupā studējušo augstākās izglītības iestāžu absolventu darba gaitām pirmajā un otrajā gadā pēc augstākās izglītības iestādes absolvēšanas, no kuriem izriet, ka 2019. gadā augstāko kvalifikāciju izglītības nozarē ieguvušo koriģētā nodarbinātība (nodarbināto absolventu īpatsvars no visiem absolventiem, pārrēķinot uz to absolventu kopu, par kuru darba gaitām ir informācija) bija 92,1%. Izglītības nozarē strādāja vidēji 83,1% absolventu, tostarp 86,6% LU absolventu un 82,9% LiepU absolventu.

Šie monitoringa dati kopumā vērtējami kā pietiekami labi. Tie lieti noder izglītības politikas plānotājiem un īstenotājiem, kā arī augstskolām studiju virziena atdeves darba tirgum izvērtēšanai. Taču tie maz palīdz konkrētu studiju programmu īstenošanas efektivitātes izvērtēšanai. Tā vismaz vajadzētu būt, ka profesionālās augstākās izglītības studiju programmām, tostarp programmām skolotāja kvalifikācijas ieguvei, absolventu darbs atbilstoši specialitātei ir svarīgākais programmu īstenošanas lietderības kritērijs.

Kā redzams, realitāte atšķiras, jo vismaz divām universitātēm nekādu pārliecinošu datu nav. Visdrīzāk, situācija citās augstskolās ir, ja ne tāda pati, tad līdzīga. Protams, šādus datus iegūt nav tik vienkārši, bet nav neiespējami. Cita starpā profesionālās izglītības iestādes jau vairākus gadus apkopo datus par saviem absolventiem. Monitoringu, piemēram, varētu veikt studenti, izstrādājot savus kursa vai studiju noslēguma darbus. Longitudinālie (ilglaika) pētījumi dotu ne vien mirkļa fiksāciju, bet arī ieskatu dinamikā.

Mūsdienās nevajadzētu būt problēmām ar lielu varbūtības pakāpi noteikt, kur strādā skolotāja kvalifikāciju ieguvušais.

Tomēr šķiet, ka tas visdrīzāk ir valsts un pašvaldību institūciju, pirmkārt jau IZM, uzdevums. Mūsdienās nevajadzētu būt problēmām ar lielu varbūtības pakāpi noteikt, kur strādā skolotāja kvalifikāciju ieguvušais, un ne tikai pirmo vai pāris gadus pēc tās ieguves. Īpaši tad, ja varētu izmantot VID datubāzes. Ne pārāk sarežģīti informāciju būtu apkopot arī pašvaldību izglītības pārvaldēm (tiesa gan, tikai par laika posmu, kad skolotāja kvalifikāciju ieguvušais strādā valsts vai pašvaldību sektorā).

Tikai tad, kad valsts rīcībā būs iespējami precīzāka statistika, varēs iegūt atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem par to, kā skolotāju izglītošana augstskolās korelē ar skolotāja darbu skolā, kādēļ skolotājus sagatavo daudz, bet vakanču skaits skolās arvien pieaug. Rezultātā būs iespējams pieņemt pārdomātus lēmumus, tostarp par valsts budžeta līdzekļu izmantošanas lietderību.

Daudzi skolotāja kvalifikāciju iegūstošie paralēli studijām strādā

Runājot par LU profesionālā bakalaura studiju programmas “Skolotājs” studējošo darba gaitām, Indra Odiņa atsaucas uz studentu 2020. gada decembra anketēšanas rezultātiem, kas liecināja: paralēli studijām 36,2% strādā ar studijām saistītā jomā, 15,9% strādā ar studijām nesaistītā jomā, 15,9% strādā ar studijām gan saistītā, gan nesaistītā jomā, un tikai 31,9% nestrādā.

LV portāla infografika

Studējošo skaits, kas paralēli studijām strādā skolā, ar katru gadu pieaug. Pagājušajā studiju gadā paralēli studijām LU strādā skolā jau gandrīz puse studējošo. Proporcionāli studentu skaitam visvairāk strādājošo ir vēstures un sociālo zinību skolotāja, dabaszinātņu skolotāja un dizaina un tehnoloģiju skolotāja kvalifikāciju iegūstošie. Kopskaitā 1. kursā tas bija 61 students, 2. kursā – 39 studenti un 3. kursā 39 studenti.

Studējošo skaits, kas paralēli studijām strādā skolā, ar katru gadu pieaug.

Izglītības likuma 48. panta 1. punktā noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Tātad strādāt par skolotāju var katrs, kurš augstskolā iegūst skolotāja kvalifikāciju. Protams, tiem citu augstāko izglītību ieguvušajiem, kuri skolotāja kvalifikāciju iegūst darba vidē balstītajās studijās, darbs skolā paralēli studijām ir pat obligāta prasība studiju programmas apguvē. Tomēr statistika par skolās nodarbinātajiem pedagogiem liecina, ka skolotāja darbu veic tikko no skolas sola nākušais.

Problēmu analizē Indra Odiņa: “Pieņemt darbā tikko studijas uzsākušos studentus, protams, ir risinājums skolām, tomēr tā ir krīzes situācijas vadība, jo reāli šiem speciālistiem netiek dots laiks, lai kļūtu par profesionāliem skolotājiem, kā arī skolās netiek nodrošināts mentora atbalsts, bieži vien tiek uzlikta pārāk liela slodze. Tā vietā topošie skolotāji kaut kā iemācās tikt galā ar situāciju, kavē nodarbības, lai strādātu, un nesekmē jauno prasmju apguvi darbam skolā.

Otrs uztraucošs aspekts ir pārāk lielā slodze, pie kuras, beidzot studijas, jaunais speciālists jau ir izdedzis un ne spēj, ne vēlas turpināt darbu skolā. Trešais aspekts ir alga, kas bija kā papildu bonuss studiju laikā, bet vairs nav pietiekama, strādājot pamatdarbā.

Daļa jauno speciālistu izglītības iestādi kā savu darbavietu neizvēlas.

Neraugoties uz to, ka katru gadu izglītības jomā augstskolu absolvē vairāki simti absolventu, daļa jauno speciālistu izglītības iestādi kā savu darbavietu neizvēlas. Tas ir saistīts gan ar skolotāja amata prestižu un statusu, gan neatbilstošo atalgojumu un profesionālā atbalsta trūkumu izglītības iestādē. Tendenci par darba neuzsākšanu skolā pēc studiju programmas absolvēšanas var mainīt tikai valstiski pārdomātas atbalsta programmas izveide – indukcijas gads ar mentora atbalstu un valsts piemaksām jaunajiem speciālistiem.”

Lasi vairāk >>

Ne visi pedagoģiju studējošie ir piemēroti darbam skolā

Abās universitātēs uzņemšanas prasības nu paredz ne tikai centralizēto eksāmenu rezultātu izvērtējumu, bet arī rakstiskus un mutiskus iestājpārbaudījumus. Māra Zeltiņa atzīst: “Pilnveidotās uzņemšanas prasības un iestājpārbaudījumi, kā arī pedagoģisko prakšu pilnveidotie uzdevumi un secīgums ļauj minimalizēt neatbilstību skaitu.” Savukārt Indra Odiņa ir kritiskāk noskaņota: “Kamēr būs tik liels skolotāju trūkums, augstskola neko nevar izdarīt. Veids risku minimizēšanai ir iestājpārbaudījums, bet principā jau arī nav lielas izvēles iespēju – nāk vai nu ļoti pārliecināti un spēcīgi studenti vai nepietiekami piemēroti, tādu pa vidu nemaz nav.”

Izskan arī viedoklis, ka pie skolotāju trūkuma skolās vainojamas arī augstskolas. Izplatīts esot arī mēģinājums apelēt pie ekstensīva risinājuma: jo vairāk sagatavos skolotāju, jo lielāka iespēja, ka skolas būs nodrošinātas ar atbilstošiem speciālistiem. Jāpiebilst, ka tas būtu risinājums ar apšaubāmu rezultativitāti, turklāt – finansiāli ļoti ietilpīgs. Jāņem vērā, ka reflektanti nebūt nestāv garās rindās, lai varētu kļūt par kvalificētu skolotāju.

Pilnībā jāpiekrīt Indras Odiņas atbildei uz jautājumu, kāpēc vēl arvien ir liels to personu īpatsvars, kuri ieguvuši skolotāja kvalifikāciju, bet nestrādā skolā (vai pirmsskolā), un kā to mazināt: “IZM dati liecina, ka izglītības zinātņu absolventiem ir vislabākā nodarbinātības tendence. Ļoti daudzi pēc studiju beigšanas strādā nozarē, bet aiziet no darba skolā 3–5 gadu laikā pēc studiju beigšanas. Pieļaujam, ka tas ir darba, nevis studiju vides jautājums.”

 

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI