FOTO: Evija Trifanova, LETA.
No nākamā mācību gada plānots ieviest jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”. Lai skaidrotu tā pamatprincipus, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli “Programma skolā””, ar ko aicina saistītās institūcijas un sadarbības partnerus līdz 22. novembrim sniegt oficiālus atzinumus.
Skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” aizstās līdzšinējo – 2009. gadā ieviesto – modeli “Nauda seko skolēnam”, kas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā ir sevi izsmēlis.
Modeli “Programma skolā” plānots piemērot visām pašvaldību, fizisko un juridisko personu dibinātajām vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības vai vidējās izglītības programmu, kā arī Tieslietu ministrijas dibinātajām vispārējās izglītības iestādēm.
Modelis netiks piemērots Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas dibinātajām izglītības iestādēm.
IZM vēsta, ka jaunais modelis nodrošinās taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita, savukārt skolēniem visā Latvijā būs pieejama kvalitatīvāka izglītība.
“Jaunajā programmā ir minimizēta demogrāfijas ietekme uz skolu finansējumu,” tā preses konferencē, iepazīstinot ar plānotajām izmaiņām, norādīja IZM pārstāve Edīte Kanaviņa.
Pašreizējais modelis “Nauda seko skolēnam” paredz, ka pašvaldībām mērķdotāciju pedagogu atlalgojumam aprēķina pēc bērnu skaita pašvaldībā. Savukārt jaunajā modelī, kas neoficiāli tiek saukts arī par “Nauda seko programmai” modeli, finansējums tiks piešķirts, ņemot vērā skolas realizētās programmas un klašu skaitu.
Turklāt finansējums tiks aprēķināts un novirzīts katrai konkrētajai izglītības iestādei atkarībā no tās īstenotās programmas, nevis centralizēti pašvaldībai, kā tas ir šobrīd. Vienlaikus modelis paredz finansējuma aprēķinu, bet ne finansējuma sadali izglītības iestādē, skaidrots informatīvā ziņojuma pielikumā.
“Klašu skaitam izglītības iestādēs tiks piemērots finansējuma apjoms, kas konkrētajā klasē ir nepieciešams, lai kvalitatīvi īstenotu izglītības programmu,” preses konferencē norādīja E. Kanaviņa.
Paredzēts, ka klases izglītības iestādēs tiks sadalītas četrās grupās: ļoti maza klase (5–8 skolēni), maza klase (9–16 skolēni), vidēja klase (17–24 skolēni) un liela klase (25 vai vairāk skolēnu).
Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka jaunā finansēšanas modeļa pamatā ir aprēķins par mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo pedagogu likmju skaitu, kas attiecīgi tiks aprēķināts katrai klašu grupai, ņemot vērā mācību plānā noteiktās stundas un atbilstoši piemērojot normatīvo regulējumu par slodzes sastāvu, tostarp paredzot samaksu pedagogiem citu pienākumu pildīšanai, kā tas noteikts jau šobrīd.
Tāpat tiks piešķirts finansējums atbalsta un administratīvā personāla atalgojumam. Aprēķini par atbalsta un administratīvā personāla likmju skaitu definēti katrai izglītības iestādei, saglabājot principu, ka izglītības iestādei būs autonomija veidot atbalsta un administratīvā personāla komandu atbilstoši savām vajadzībām piešķirtā finansējuma ietvaros, vēstīts ziņojumā.
Modelī arī paredzēts papildu finansējums katrai izglītības iestādei 2% apmērā no kopējā algu fonda, kas izmantojams piemaksām pedagogiem, lai izglītojamajiem nodrošinātu individuālu pieeju, kā arī vērtējot pedagogu profesionālās darbības kvalitāti.
Arī turpmāk paredzēts piešķirt papildu finansējumu valsts ģimnāzijām. Tas noteikts 15% apmērā 10.–12. klašu posmā metodiskās funkcijas nodrošināšanai.
Informatīvajā ziņojumā paskaidrots, ka papildu finansējums metodiskās funkcijas īstenošanai vērtēts kontekstā ar IZM uzsākto darbu pie efektīvas metodiskās funkcijas pārvaldības nodrošināšanas, tādējādi papildu finansējums valsts ģimnāzijām ar laiku varētu tikt pārveidots par snieguma finansējumu, uz kuru varētu pretendēt jebkura vispārējās izglītības iestāde, kas īstenos vidējās izglītības programmu un atbildīs valstī noteiktajiem snieguma rezultatīvajiem rādītājiem.
Tāpat papildu finansējums tiks piešķirts speciālās izglītības programmas īstenošanai.
Kā jau norādīts, viena no būtiskākajām jaunā modeļa izmaiņām ir tā, ka finansējums nonāks uzreiz skolās, tādējādi skolām būs lielāka autonomija sava darba plānošanā.
Savukārt pašvaldības turpinās saņemt speciālistu un skolu direktoru atbalstam paredzēto finansējumu.
“Atbalsta speciālistu resurss ir ierobežots, tāpēc jādomā, kā efektīvāk to izmantot. Izglītības iestādes cita no citas atšķiras. Vienā iestādē logopēda, psihologa un sociālā pedagoga pakalpojums ir vajadzīgs mazāk, bet citā – vairāk, nekā spētu nodrošināt finansējuma sadale. Tāpēc šis finansējums nonāks pašvaldībā, kura varēs pašvaldībai kopumā piesaistīt speciālistus, tādējādi optimāli organizējot šo speciālistu darbu. Vienlaikus pašvaldība varēs šo finansējumu sadalīt katrai izglītības iestādei,” paskaidroja E. Kanaviņa.
Skolu direktoru atalgojumu pašvaldības varēs turpināt noteikt pašas, ņemot vērā iestādes vadītāja veikumu un sasniegtos rezultātus, norādīts informatīvajā ziņojumā.
Ziņojumā arī skaidrots, ka pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas finansējums neietver atalgojumu izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, pedagogu profesionālās pilnveides izmaksas un finansējumu mācību līdzekļiem, kas tiks piešķirts pēc līdzšinējā principa ārpus pedagogu darba samaksas mērķdotācijas.
Pēc pakāpeniskas modeļa ieviešanas plānots turpināt pedagogu darba samaksas finansēšanas principu izstrādi arī pirmsskolas, profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmās.
Tiesību aktu projektu publiskajā portālā iespējams detalizētāk iepazīsties ar informatīvā ziņojuma “Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli “Programma skolā”” saturu.
IZM ir iecerējusi, ka jaunais modelis palīdzēs sakārtot izglītības sistēmu un tādējādi nesīs vairākus ieguvumus:
“Programma skolā” sniegs priekšrocības skolēniem un viņu vecākiem, veicinot kvalitatīvākas izglītības pieejamību Latvijā. To nodrošinās augstvērtīgāks izglītības piedāvājums visās skolās neatkarīgi no demogrāfiskās situācijas konkrētā pašvaldībā, kā arī papildu resursi skolēnu individuālajām vajadzībām un atbalstam mācību procesā, rezumē IZM.
