Likumprojektu iesniedza 14 Saeimas deputāti, kas pārstāv opozīcijas partijas – Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ričards Šlesers, Ilze Stobova, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopāns (frakcija “Latvija pirmajā vietā”), Aiva Vīksna, Linda Matisone, (frakcija “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”) un Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore, Jurģis Klotiņš, Nauris Puntulis (frakcija “Nacionālā apvienība”).
Likumprojekta atbalstam pievienojās arī frakcijas “Stabilitātei!” un koalīciju veidojošās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti (ar balsojumu var iepazīties šeit).
Likumprojektam nav pievienotas anotācijas, tādējādi tā izstrādātāji dokumentā nav pamatojuši šāda likuma nepieciešamību.
Taču debates “par” vai “pret” izstāšanos no Stambulas konvencijas caurvija visu 25. septembra Saeimas sēdi, kurā šim jautājumam deputāti pieskārās, izsakoties arī par citām iniciatīvām, piemēram, pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par vardarbības novēršanu skolās” vai pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 2025.gada Fundamentālo un lietišķo projektu konkursu un tā rezultātiem”.
ZZS vēlas konvencijas izvērtējumu
Jāpiebilst, ka Saeima ratificēja Stambulas konvenciju 2023. gada 30. novembrī ar Zaļo un Zemnieku savienības deputātu atbalstu. Frakcijas pārstāvis Didzis Zemmers, pamatojot partijas lēmumu šoreiz konvenciju neatbalstīt, norādīja, ka likumprojekta nodošana Ārlietu komisijai ir vajadzīga, lai izvērtētu, kas ir paveikts kopš tās pieņemšanas. “Komisijā varētu diskutēt par šo jautājumu,” sacīja deputāts.
ZZS oficiālā paziņojumā teikts, ka tā atbalstīja Stambulas konvencijas “nodošanu izvērtēšanai atbildīgajā Saeimas komisijā, lai tā pēc būtības analizētu minētā dokumenta ietekmi uz vardarbības ģimenē izskaušanu un latvisko vērtību saglabāšanu”.
“ZZS uzskata, ka vienošanās nodot Saeimas Ārlietu komisijai Stambulas konvencijas izvērtēšanu, ļaus nevis ar politiskajiem uzstādījumiem, bet pēc būtības analizēt, kas divos gados ir darīts vardarbības ģimenē mazināšanai un sieviešu aizsardzībai un kas, piesedzoties ar konvenciju, tiek iniciēts,” teikts partijas paziņojumā.
Neprecizējot, par kādām iniciatīvām tieši ir radušās bažas, apvienība uzsver: “Lai aizsargātu cilvēkus no vardarbības nekad nav bijusi nepieciešama ne Stambulas, ne cita konvencija, jo tas ir pašsaprotami.” “Divu gadu laikā ir izstrādāti – “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas plāns 2024–2029”, kas apstiprināts 2024. gada 28. decembrī, veiktas arī izmaiņas normatīvajos aktos, lai pasargātu vardarbībā cietušas sievietes un ģimenes. ZZS šos lēmumus virzīja neatkarīgi no Stambulas konvencijas, jo apvienība allaž ir iestājusies par Latvijas ģimeņu un bērnu aizsardzību,” vēstīts partijas paziņojumā.
Aicina pret vardarbību cīnīties ar likumu
Pārējās Saeimas frakcijas, kuras balsoja par likumprojektu, pauda skaidru nostāju, ka Stambulas konvencija ir jāatceļ.
Edmunds Zivtiņš, sniedzot frakcijas “Latvija Pirmajā vietā” viedokli, uzsvēra, ka konvencija “nestrādā”. “Stambulas konvencija sevi nav pierādījusi. Tieši otrādi, vardarbības scēnas vairojas. Tā ir sevi pierādījusi tikai divās lietās. Pirmkārt, tā šķeļ Latvijas sabiedrību. Otrkārt, tā saindē jauniešu smadzenes. Šis likumprojekts ir loģisks solis,” sacīja E. Zivtiņš.
Maija Armaņeva (“Latvija Pirmajā vietā”) akcentēja, ka, viņasprāt, Stambulas konvencija ir ideoloģisks Trojas zirgs. “Stambulas konvencija tiek pasniegta kā vienkāršs un ļoti universāls risinājums vardarbībai. [..] Protams, ka vardarbība ir jāapkaro, bet ar Latvijas likumdošanu, nevis ar svešām ideoloģijām. [..] Šajā Trojas zirgā ir paslēpts jēdziens par sociālo dzimumu, kas neatbilst nedz mūsu Latvijas kultūrai, ne mūsu audzināšanas tradīcijām. [..] Mūsu bērniem ir vajadzīga drošība un skaidrība, nevis apjukums un mākslīgi radītais dzimums vai, vēl trakāk, – bezdzimums. Mums ir jābūt godīgiem ne tikai pašiem pret sevi, bet arī pret Latvijas sabiedrības vairākumu. Šodien šis balsojums nav par juridisku tekstu, papīru, dokumentu. Šis ir pārbaudījums tam, vai mēs spējam aizstāvēt to, kas ir pats svarīgākais – ģimeni kā pamatu, bērnus kā nākotni un tautas vērtības kā spēcīgu fundamentu Latvijas pastāvēšanā.”
Ilze Stobova (“Latvija Pirmajā vietā”) atgādināja, ka vardarbība nedzīvo uz papīra. “Lai cik darba grupas jūs izveidotu, lai cik papīru jūs sarakstītu, policijai, skolotājiem vardarbība ir reāla. [..] Mums pietrūkst policistu. Pašvaldības policija uz notikumu vietām attālos Latvijas reģionos brauc pat stundu. Papīri nerisinās jautājumus, ja valstī nebūs cilvēkam draudzīga vide. Varam ratificēt visus pasaules dokumentus, bet, ja šie lēmumi nepārvērtīsies darbībā, vardarbība nekad netiks pārtraukta. [..] Tikai rīcība un paši cilvēki, zināšanas un attiecību kultūra var novērst vardarbību.”
“Priekšlikumus, kas šo divu gadu laikā bijuši, lai mazinātu vardarbību, nesaistījām ar Stambulas konvenciju,” norādīja Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”). Viņaprāt, risināt problēmas var palīdzēt izmaiņas tiesību aktos, nevis konvencija. Konvencijā esot vairākas lietas, kas tikai rada apjukumu vēlētājos.
Līdzīgu viedokli pauda arī frakcijas “Stabilitātei!” deputāts Amils Saļimovs: “Stambulas konvencijā ietvertās vērtības novirza no mūsu pamatmērķiem un pamatprincipiem. Mums jārūpējas par savām ģimenēm, par tradicionālām vērtībām, par sievietēm, vīriešiem un vairāk jākoncentrējas uz citām problēmām Latvijā.” Deputāta ieskatā vairāk būtu jādomā, kā stiprināt Latvijas ekonomiku.
Ilze Indriksone, paužot frakcijas “Nacionālā apvienība” viedokli, uzsvēra, ka likumprojekts atainojot sabiedrības vairākuma vēlmi, kas iepriekšējās vēlēšanās balsoja par konservatīvām vērtībām. “Ārlietu komisija jau 8. oktobrī iekļaus šo likumprojektu darba kārtībā. Ļoti ceram uz ātru un konstruktīvu šī likumprojekta virzību un atbalstu, kuru ceram sagaidīt arī no vairākuma deputātiem,” tā I. Indriksone.
Konvencija uzliek pienākumu vērsties pret vardarbību
Vairāki deputāti, aicinot neatbalstīt likumprojektu, uzsvēra, ka Stambulas konvencijas denonsēšana būtu “solis atpakaļ”. “Konvencija par vardarbības apkarošanu ģimenē nav tikai papīrs, tas ir mūsu solījums pasargāt upurus, solījums, ka mēs neklusēsim, kad pret kādu paceļ roku, ka mēs neaizgriezīsimies, kad kāds cieš,” uzsvēra Agnese Krasta (“Jaunā Vienotība”). Viņa norādīja, ka Stambulas konvencija nodrošina, ka “vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav politiķu individuālās gribas jautājums, bet pienākums”.
Taču lielākais ieguvums, pēc deputātes domām, ir sabiedrības attieksmes maiņa: “Upuri arvien biežāk meklē palīdzību, cilvēki vairāk runā par vardarbības problēmu. Katrs upuris, kurš meklē palīdzību, tikai tagad ir noticējis, ka viņam ticēs un palīdzēs.” Izstāšanās no Stambulas konvencijas, viņasprāt, būtu “nodevība pret vardarbības upuriem un atgriešanās laikā, kad vardarbība ģimenē tika uzskatīta par privātu lietu, par ģimenes iekšēju problēmu”.
Plašāk par paveikto, kopš Latvija pievienojās Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, lasiet tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres viedokļrakstā.
