Tiesībpratība kā neredzams vairogs pret manipulācijām
Runājot par demokrātisko kultūru un sabiedrības noturību pret dezinformāciju, arvien biežāk izskan jēdziens “tiesībpratība”. Vienā vārdā tā raksturo iedzīvotāju izpratni par savām un līdzcilvēku tiesībām, kā arī spēju tās izmantot reālās dzīves situācijās.
Raugoties plašāk, pamatzināšanas par tiesībām ir turpinājums medijpratībai, jo tās ne vien dod pārliecību aizstāvēt savas intereses, kad tas ir nepieciešams, bet arī palīdz labāk izprast norises valsts pārvaldē un kritiski vērtēt dažādos avotos pieejamo informāciju par tām.
Vairums karstāko diskusiju sociālajos medijos ir saistītas tieši ar tiesību jautājumiem, kas kļuvuši par pateicīgu vielu maldinošiem vēstījumiem. Ir viegli piemest puspatiesības pagali sašutuma ugunskuram par tēmām, kurās daudzi no mums neorientējas. Vēl vairāk, ja tiesību normas un, kas ne mazāk svarīgi, to jēga nav saprotama, agrāk vai vēlāk cilvēks, kurš ar to saskarsies, secinās, ka “sistēma” nestrādā viņa labā.
Skeptiskie teicamnieki
Tiesībpratīga un pilsoniski aktīva sabiedrība ir spēcīgas demokrātijas pamats. Līdzās tādām vērtībām kā tiesiskums un likuma vara, brīvi un kvalitatīvi mediji tā ir piekšnosacījums valstij, kurā katrs cilvēks var īstenot savu potenciālu un sapņus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šiem jautājumiem padziļināta uzmanība veltīta vairākos starptautiskos pētījumos. Latvijai, starp citu, tajos veicas itin labi.
Piemēram, pērn septembrī publiskotajā ziņojumā par demokrātijas stāvokli pasaulē (The Global State of Democracy 2025) tiesību jomā 173 valstu konkurencē Latvija ieņem 13. vietu, likuma varas jomā – 12. vietu, bet līdzdalības novērtējumā – 34. vietu pasaulē. Savukārt jaunākajā World Justice Project tiesiskuma indeksā (Rule of Law Index) Latvija 2025. gadā ierindojusies 21. vietā 143 valstu konkurencē.
Tomēr sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei Latvijā pārsvarā ir zemāka nekā citur. Piemēram, uzmanības vērts ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījums (Trust Survey), kurā secināts, – tikai 12% Latvijas iedzīvotāju tic, ka politiskā sistēma viņiem nodrošina iespēju ietekmēt politiskos lēmumus.
Šie un citi lielie starptautiskie pētījumi, kopā ņemti, iezīmē “lielo bildi” un ļauj saskatīt aprises tendencēm, kas vērotājam no malas var radīt neatbilstības izjūtu jeb šaubas. Proti, demokrātiskās institūcijas un uzticēšanās tām neiet roku rokā. Kāpēc tā?
Pētījumi un realitāte – publiskā sektora disonanse
Jau pieminētajā OECD pētījumā vērsta uzmanība datos apstiprinātai ciešai saiknei starp uzticēšanos valdībai un tās spējai saprotami izskaidrot pieņemtos lēmumus un īstenotās reformas. Tā ietvaros 2023. gada nogalē veiktajā aptaujā mazāk nekā trešdaļa jeb 28% respondentu Latvijā uzskatīja, ka valdības skaidri komunicē par to, kāpēc nepieciešamas un kā cilvēkus ietekmēs reformas. Tā ir ļoti līdzīga iedzīvotāju daļa tai, kura tobrīd uzticējās valdības darbam (28,7%).
Tas savukārt vedina domāt, ka nozīme ir izpratnei par procesiem, kas mūsdienu ģeopolitiskajā un sociālekonomiskajā situācijā kļūst arvien sarežģītāki. Cilvēkiem ir grūti uzticēties un pieņemt kārtību, kuras jēga, iespējams, līdz galam nav saprotama, pat ja tā ir labāka par iepriekšējo.
Taču konkrētākas atbildes, kādas ir Latvijas cilvēku zināšanas par demokrātijas pamatprincipiem un tiesībām, lielie starptautiskie pētījumi nesniedz. Turklāt tiesību aizsardzība sākas nevis ar prasību tiesā, bet personīgu iniciatīvu saprast savas tiesības un tās īstenot. Tā nereti sākas ar jautājumu interneta meklētājā.
Tādēļ Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījumā, kas pirmo reizi tika veikts 2025. gadā, galvenais fokuss tika vērsts uz cilvēku praktisko pieredzi: kādu informāciju par tiesībām cilvēki meklē Latvijā? Vai tā ir viegli pieejama un uztverama? Kādiem informācijas avotiem tiesību jautājumos viņi uzticas?
Valsts iestāžu informācija – grūti uztverama
Tiesībpratības mērījuma mērķis nav novērtēt, cik pareizas ir iedzīvotāju zināšanas par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu ikdienas situācijās. Aptauja ir veidota, lai uzzinātu, cik droši Latvijas cilvēki jūtas par to, ka vajadzības gadījumā spēs atrast nepieciešamo informāciju savu interešu aizsardzībai jautājumos, kas saistīti ar īpašumu, bērniem, darbu, personas datiem, sociālo atbalstu u. c. Citiem vārdiem –, vai cilvēki, risinot savas problēmas, saprot, kas un kāpēc viņiem būtu jādara?
Rezultāti, no vienas puses, nav iepriecinoši. Lai gan 61% aptaujas dalībnieku uzskata, ka ir labi informēti par savām tiesībām, tikai nedaudz vairāk par pusi respondentu (53%) norāda, ka informāciju par tiesībām ir viegli atrast. 52% respondentu vērtējumā valsts iestāžu sniegto informāciju par tiesību jautājumiem ir grūti vai pat ļoti grūti izprast.
No otras puses, tas nozīmē, ka risinājums nav “Ķīnas ābece”, – vienkārši jācenšas vairāk, lai skaidrotu pieņemtos lēmumus un to ietekmi uz cilvēku dzīvi, sniedzot arī pamatojumu, kāpēc tie ir nepieciešami, proti, kādi būs individuālie vai sabiedrības kopējie ieguvumi un kādi gaidāmie zaudējumi, ja attiecīgie soļi netiks veikti. Protams, ja šādi argumenti ir.
No naktsmiera līdz valsts drošībai
Tiesībpratība nozīmē zināt savus pienākumus un tos ievērot, lai katrs no mums var dzīvot drošā un patīkamā vidē. Vienkāršiem vārdiem – tā ir spēja izvērtēt, kā mana rīcība ietekmēs citus. To varētu salīdzināt ar Ceļu satiksmes noteikumiem. Mēs paļaujamies, ka citi satiksmes dalībnieki tos ievēros, lai pārvietošanās būtu droša un ikviens varētu bez liekām problēmām nonākt galamērķī.
Ar tiesībpratību ir tāpat, tikai tā ietekmē daudz plašāku jautājumu loku, ar kuriem saskaramies ikdienā: sākot ar attiecībām ģimenē, darba tiesībām, pirkuma vai pakalpojuma līguma slēgšanu un beidzot ar paļaušanos, ka kaimiņš ievēros tavas tiesības uz naktsmieru.
Katrs pats var sev godīgi atbildēt: vai zini, kā apstrīdēt, iespējams, nepamatoti piemērotu administratīvo sodu? Vai zini, kā rīkoties, ja tavs darba devējs neizmaksā darba algu? Vai kādreiz esi piedalījies savu interešu aizstāvībā pašvaldībā vai Saeimā?
Cilvēkus, kuri nezina un neinteresējas par savām tiesībām un valsts pārvaldes pamatprincipiem, ir vieglāk apkrāpt, diskriminēt un ignorēt, kas savukārt mazina uzticēšanos “sistēmai”, jo tā ir sveša un nesaprotama. Ilgtermiņā nevērība pret šādu noskaņojumu sabiedrībā rada auglīgu augsni populismam un dezinformācijai, kas var izvērsties nopietnā drošības apdraudējumā.
Cilvēki vēlas saprast savas tiesības
Ko darīt? Mantra “sabiedrība jāizglīto par [ievietojiet jebkuru aktuālu tēmu…]” jau ir kļuvusi par nogurdinošu klišeju, kas drīzāk atsvešina, nevis piesaista. (Kam gan patīk, ja nemitīgi atgādina: “Jūs atkal kaut ko nezināt!”) Tiesībpratības mērījuma rezultāti ataino pretējo: cilvēkus Latvijā ļoti interesē viņu tiesības. Tikai 1,6% mērījuma dalībnieku nekad nebija meklējuši informāciju par savām tiesībām. Diemžēl 31% respondenta vērtējumā vajadzīgo informāciju bija grūti vai ļoti grūti atrast.
Turklāt cilvēkiem ikdienā bez vajadzības nebūtu jādomā par to, kā orientēties “likumu džungļos”, bet jāveido ģimene, karjera – jādzīvo pilnvērtīga dzīve. Valsts uzdevums būtu to maksimāli atvieglot, ievērojot, ka spējai nemitīgi apgūt jaunu informāciju un zināšanas ir limiti.
Tiesību tēmas ir daudzveidīgas, un tām ikdienā ir gadījuma raksturs. Laulības šķiršanas tiesiskie aspekti maz interesēs cilvēku, kurš neatrodas laulībā vai ir laimīgi precējies. Tāpat arī parāda piedziņas jautājumi vairumam Latvijas iedzīvotāju dzīves laikā nekļūs aktuāli. Tāpēc sporādiskas informatīvās kampaņas spēs sasniegt tikai to auditoriju, kurai konkrētajā brīdī kāda tēma ir kļuvusi aktuāla, bet lielākajai daļai mūsdienu informācijas pārbagātībā, visticamāk, tās paslīdēs garām.
Tiesībpratības mērījuma un oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” uzturētā LV portāla, kuru ik mēnesi apmeklē ap 280 tūkstošiem unikālo interneta lietotāju Latvijā (GemiusAudience), veidotāju pieredze liecina, ka informācija par tiesībām ir pieprasīta un tai ir jābūt pastāvīgi pieejamai, viegli atrodamai, neuzbāzīgai, uzticamai un vienkārši saprotamai. Tas nav luksuss, bet gan nepieciešamība, lai ikviens spētu vajadzības gadījumā atrast un pārbaudīt informāciju par sarežģītiem likumdošanas un tiesību jautājumiem, kas ietekmē mūsu ikdienu.
“Latvijas Vēstnesis” ir Latvijas Republikas oficiālais izdevējs, kas īsteno valsts politiku oficiālās publikācijas un tās sistematizācijas jomā un, izpildot Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas likumā noteiktos uzdevumus, veicina privātpersonu izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām un pienākumiem un sabiedrības līdzdalību, nodrošinot vienotu valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu – vestnesis.lv, likumi.lv, lvportals.lv, žurnāls “Jurista Vārds”/juristavards.lv.
* Par pētījumu
2025. gada vasarā oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “BergResearch” veica iedzīvotāju kvantitatīvo aptauju, lai noskaidrotu, kā sabiedrība vērtē savas zināšanas un informācijas pieejamību par dažādiem tiesību jautājumiem. Pētījumā piedalījās 1012 respondentu, kas pārstāv iedzīvotāju kopu dažādos vecuma, ienākumu, izglītības u. c. segmentos, vecumā no 16 līdz 75 gadiem.
Šāds iedzīvotāju tiesībpratības mērījums Latvijā tika veikts pirmo reizi. Tā mērķis bija iegūt kvalitatīvus un salīdzināmus datus, kas atspoguļo iedzīvotāju pašnovērtējumu zināšanām par savām tiesībām un spējai izprast valsts pieņemtos likumus, noteikumus u. c.
Pilns pētījuma rezultātu apkopojums un pasākuma prezentācija pieejami LV portāla sadaļā “Tiesībpratība”.
