FOTO: Evija Trifanova, LETA.
No 2025. gada 1. septembra plānots ieviest jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā” ar mērķi nodrošināt taisnīgāku atalgojumu skolotājiem un veicināt izglītības kvalitātes uzlabošanu. LV portāla uzrunātie skolu direktori norāda: par jauno finansēšanas modeli joprojām ir daudz jautājumu un neskaidrību, tāpēc pagaidām neesot pārliecības, ka izmaiņas pedagogu situāciju uzlabos. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija cenšas kliedēt pedagogu bažas, publicējot skaidrojumu par sešiem izplatītākajiem kritiskajiem viedokļiem attiecībā uz reformu.
LV portāls jau vēstīja, ka modelī “Programma skolā” ietverts finansējuma aprēķins skolām, ņemot vērā tajās realizētās programmas un klašu skaitu.
Viena no būtiskākajām jaunā modeļa izmaiņām ir tā, ka finansējums uzreiz nonāks skolās, tādējādi piešķirot tām lielāku autonomiju sava darba plānošanā.
Savukārt pašvaldības turpinās saņemt speciālistiem un skolu direktoriem paredzēto finansējumu, kas ļaus organizēt atbalsta speciālistu darbu pašvaldībā.
Saskaņā ar jauno modeli finansējumu paredzēts piešķirt tikai tām skolām, kas atbildīs valstī noteiktajiem kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā tas veicinās optimālu klašu veidošanu.
Galvenās problēmas, ko saskata LV portāla uzrunātie skolu direktori, saistītas ar skaidrības trūkumu par to, kādas izmaiņas jaunais finansēšanas modelis viesīs.
“Esam modelējuši situāciju, bet vēlētos saņemt provizoriskus aprēķinus arī no ministrijas, kas viestu lielāku skaidrību un radītu drošības izjūtu par nākotni,” LV portālam norāda Baldones vidusskolas direktore Indra Šmite.
Viņa stāsta, ka IZM prezentācijās visi minētie piemēri ir pozitīvi – finansējums skolām pieaugs. Taču nav saprotams, kā var būt pieaugums, neparedzot valsts budžetā papildu finansējumu.
Turpretī Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule uzskata, ka IZM prezentētā naudas aprēķina formula ir pārāk sarežģīta ne tikai sabiedrībai, bet arī skolotājiem.
“Pedagogiem nav svarīgi, kādu formulu algas aprēķināšanai izmanto. Skolotājam ir būtiski, kāda summa tiek ieskaitīta viņa kontā,” uzsver G. Pudule.
Tāpat, kā piebilst G. Pudule, nav skaidrs, vai līdz ar jaunā modeļa ieviešanu pašvaldība savu līdzfinansējumu saglabās un, ja saglabās, kāds būs tā apmērs.
“Domāju, direktori labprāt tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem, lai apspriestu riskus dažāda tipa un lieluma skolām. Būtu mierīgāks prāts. Klusums, neskaidrība un neziņa mulsina, dara mūs ne vien piesardzīgus, bet arī bažīgus,” klāsta Rīgas Teikas vidusskolas direktore.
IZM vēsta, ka jaunā modeļa mērķis ir mazināt demogrāfisko izmaiņu raisīto netaisnību, ka skolotāji reģionos ar mazāku izglītojamo skaitu saņem mazāku atalgojumu.
Rīgas Juglas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Simona Zicāne LV portālam norāda: kaut arī šķietami ir mainījies akcents un nauda sekos nevis skolēnam, bet programmai, tās pamatā tāpat ir skolēnu skaits, un no tā ir atkarīgs finansējums.
“Manuprāt, piecu septiņu gadu laikā būsim atpakaļ turpat, kur esam šobrīd, jo skolēnu skaits demogrāfijas ietekmē krītas,” komentē S. Zicāne.
Viņa uzskata, ka atalgojuma stabilitāti ilgtermiņā nodrošinātu konkurētspējīga likme par slodzi, kas visiem pedagogiem būtu vienāda, paredzot papildu finansējumu atkarībā no skolas specifikas un citiem faktoriem.
“Jau sen zināms –, ja nav normālas likmes, skolotāji atalgojuma ziņā būs izteikti atšķirīgās pozīcijās,” akcentē S. Zicāne.
Arī Rīgas Teikas vidusskolas direktore G. Pudule, kura ir arī Latvijas Skolotāju asociācijas valdes sastāvā, uzsver, ka pedagogu atalgojums jāveido atbilstoši ieguldītajam darbam. Viņa norāda: asociācijas ieskatā pedagogu algu aprēķina pamatā vajadzētu būt nevis skolēnu, programmu un paralēlklašu skaitam, bet kontaktstundu daudzumam.
“Kaut arī tiek apgalvots, ka modelis mazinās nevienlīdzību starp skolām, es tā neuzskatu,” viedokli pauž Rīgas Teikas vidusskolas direktore G. Pudule.
Ņemot vērā, ka atbilstoši jaunajam modelim iecerēts veidot klases ar optimālu bērnu skaitu, ne visas lielās skolas telpu pieejamības dēļ spēs nodrošināt vairākas paralēlklases, līdz ar to radīsies situācijas, ka ar vienādu skolēnu skaitu vienā skolā būs, piemēram, pieci paralēlklašu komplekti, bet otrā – trīs.
Pieņemot, ka skolotāju slodzes un stundu skaits minētajās divās skolās neatšķirsies, alga tomēr būs dažāda, jo skolās, kurās būs vairāk klašu komplektu vienā paralēlē, saskaņā ar jauno modeli algas būs lielākas, uzsver G. Pudule.
Tādējādi, kā secina G. Pudule, skolotājam joprojām izdevīgāk būs strādāt lielajās skolās, kuras arī attiecībā uz telpām var atļauties uzņemt vairāk skolēnu, lai veidotu lielāku skaitu paralēlklašu.
Sarunā ar LV portālu direktore atklāj, ka atbilstoši jaunajam finansējuma modelim Rīgas Teikas vidusskola būs spiesta uzņemt mazāk skolēnu vienā klasē, jo vairs nebūs izdevīgi uzturēt lielas klases.
“Teorētiski lielās klases ar trim paralēlklasēm varētu dalīt četrās paralēlklasēs, taču tas nav iespējams skolas telpu dēļ. Pieprasījums mācīties mūsu skolā ir ļoti liels – jau šobrīd to nevaram apmierināt. Tomēr saskaņā ar jauno modeli uzņemsim vēl mazāk skolēnu. Pašvaldībai būs jāmeklē risinājums, ko darīt ar tiem, kuri paliks aiz svītras,” stāsta G. Pudule.
Reaģējot uz diskusijām par jauno finansēšanas modeli, Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar skaidrojumu par populārākajiem mītiem.
Tā, piemēram, atspēkojot mītu, ka saskaņā ar jauno finansējumu nauda lielajām skolām tiks atņemta, lai to novirzītu mazajām, IZM norāda, ka jaunajā modelī ieguvējas būs visas skolas, vienlaikus lielāks ieguvums būs skolām, kur mācās 100 un mazāk bērnu, kā arī izglītības iestādēm galvaspilsētā. Nedaudz mazāks finansējuma pieaugums aprēķināts skolām ar lielāku skolēnu skaitu klasē.
Savukārt attiecībā uz pedagogu algām IZM akcentē: tas, ka visi pedagogi saņems vienādi, ir pieņēmums. Proti, jaunajā modelī nodrošināts princips kopējā skolai piešķiramā finansējuma aprēķinam, bet nav aprēķināta katra pedagoga individuālā alga. Modelī paredzēta lielāka rīcības brīvība skolas vadītājam, tādējādi ļaujot direktoram administrēt skolai piešķirto naudu, kā arī noteikt pedagogu slodzes un to sastāvu, pamatojoties uz izglītības iestādē izstrādāto un ar dibinātāju saskaņoto kārtību.
|
Izglītības un zinātnes ministrijas atbilde uz neskaidrajiem jautājumiem par jauno skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”
Jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” ir daļa no plašākas stratēģijas Latvijas izglītības sistēmas modernizēšanai. Proti, taisnīgākas darba samaksas nodrošināšana pedagogiem ir tikai daļa no izmaiņām, kas modelī paredzētas. Tāpat ar jauno finansēšanas kārtību tiks veicināta skolu un to vadītāju autonomija, ļaujot direktoriem administrēt un rīkoties ar skolai piešķirto finansējumu. Pastāv maldīgs uzskats, ka, piemēram, pamatskolas posmam aprēķināto finansējumu nepieciešamības gadījumā nedrīkstēs pārdalīt vidusskolas posmam vai otrādi, tomēr tā nav. Direktoram būs tiesības pārdalīt finansējumu izglītības posmos atbilstoši reālajiem apstākļiem un skolas definētajiem mērķiem. Turklāt modelī paredzēta iespēja vajadzības gadījumā pārdalīt finansējumu arī starp pedagogiem, atbalsta personālu un administrāciju.
Kā primārais mērķis jaunā modeļa izstrādē tika noteikta taisnīgāka atalgojuma nodrošināšana skolotājiem un izglītības kvalitātes uzlabošana Latvijā. “Programma skolā” ir komplekss risinājums, kas nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pedagogiem neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, tādējādi mazinot plaisu starp izglītības iestādēm. Tomēr pastāv maldīgs uzskats, ka vienām skolām naudu atņems par labu citām, izlīdzinot finansējumu. Tas neatbilst patiesībai. Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu tā vai citādi iegūs visas izglītības iestādes, jo modeļa izveidē ņemtas vērā dažādu tipu skolu un klašu vajadzības. Lielāks ieguvums būs skolām, kur mācās 100 un mazāk bērnu un kas ir aptuveni 20% no visām skolām Latvijā, kā arī izglītības iestādēm galvaspilsētā. Nedaudz mazāks finansējuma pieaugums aprēķināts skolām ar lielāku skolēnu skaitu klasē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka taisnīgāka atalgojuma nodrošināšanai pedagogiem visā Latvijā ilgtermiņā ir potenciāls sekmēt arī pedagoga profesijas prestižu. Respektīvi, jaunie skolotāji varēs rēķināties, ka par ieguldīto darbu turpmāk saņems taisnīgu atalgojumu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Tādējādi, ieviešot konkrēto modeli, tiks risināti izaicinājumi, ar kuriem izglītības nozare saskaras, tostarp augsti kvalificētu pedagogu pieejamība reģionos, esošo pedagogu noturēšana un jaunu piesaiste.
“Programma skolā” paredz, ka skolai jānodrošina izglītības process atbilstoši izglītojamā labākajām interesēm nākotnē, nevis, pielāgojot izglītības iestādes iespējām. Tādēļ būtiski apskatīt jaunā modeļa ieviešanas ietekmi ne vien uz pedagogiem, bet arī izglītojamajiem. Modelī plānots būtisks finansējuma pieaugums atbalsta personālam, kā arī finansējums atbalsta pasākumiem, kas līdz šim no valsts budžeta netika finansēti (piemēram, sociālajam pedagogam, karjeras konsultantam). Tas nodrošinās iespēju laikus un pienācīgā apmērā sniegt skolēniem izglītības procesā nepieciešamo atbalstu. Tāpat būs plašākas iespējas un papildu finansējums darbam ar talantīgajiem skolēniem, kā arī atbalsta pasākumiem iekļaujamajiem bērniem.
Izglītības iestāžu interesēs, ieviešot “Programma skolā”, būs izvērtēt iespējas formēt nevis ļoti lielas, bet optimāla izmēra klases ar 20–24 skolēniem. No vienas puses, tas sniegs iespēju garantēt papildu finansējumu un ļaus efektīvāk un kvalitatīvāk organizēt mācību procesu, kas savukārt pozitīvi ietekmēs skolēnus. No otras puses, optimālu klašu veidošana ir viens no IZM mērķiem izglītības procesa kvalitātes paaugstināšanai. Vajadzīgais finansējums modelī “Programma skolā” tiks aprēķināts individuāli katrai skolai, bet to piešķirs tikai tām, kas atbilst valstī noteiktajiem kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi. Tas nozīmē, ka ar jauno modeli tiks sekmēta optimālu klašu veidošana, jo izglītības iestāžu, kuras noteiktajiem kritērijiem neatbildīs, dibinātājiem būs jānodrošina līdzfinansējums.
Modeļa “Programma skolā” ieviešana būs vērienīgākās izmaiņas pedagogu darba samaksas finansēšanā pēdējās desmitgadēs. Tā mērķis ir mazināt demogrāfisko izmaiņu raisīto netaisnību, ka skolotāji reģionos ar mazāku izglītojamo skaitu saņem mazāku atalgojumu. Taču tas nenozīmē, ka no nākamā mācību gada pedagogu atalgojums ikvienā skolā Latvijā būs identisks. Svarīgi saprast, ka ar jauno modeli tiek nodrošināts princips kopējā skolai piešķiramā finansējuma aprēķinam, bet netiek aprēķināta katra pedagoga individuālā alga. Finansēšanas modelis paredz izglītības iestādes autonomiju darba samaksas noteikšanai skolotājiem, ņemot vērā katra pedagoga profesionālo pieredzi, kvalifikāciju, sasniegtos rezultātus un individuālo ieguldījumu.
Jākliedē arī mīts attiecībā uz prasībām par izglītības procesa rezultātiem. Pastāv nepamatotas bažas, ka līdz ar modeļa ieviešanu turpmāk tiks padziļināti izvērtēti izglītības iestāžu skolēnu sniegumi eksāmenos un gadījumā, ja tie būs slikti, finansējums skolai tiks samazināts. Tiesa, modelī iekļautas trīs kvalitātes prasības, ko ministrija uzraudzīs: skolēnu labbūtība, skolēnu sniegums eksāmenos un diagnostikas darbos, kā arī skolēnu tālākizglītība. Tomēr tas nenozīmē, ka situācijās, kur nav sasniegti noteikti mērķi vai rezultāti, skolai piešķiramais finansējums saruks. Gluži otrādi – minēto aspektu novērošana palīdzēs laikus konstatēt papildu atbalsta nepieciešamību konkrētajā skolā, sniegs iespēju noteikt, vai skolēnu sniegums ilgtermiņā uzlabojas, un ko var darīt citādi. Izglītības un zinātnes ministrija ir publiskojusi arī vairākus viedokļus par gaidāmo finansējuma modeļa maiņu >>
|
