Stājušās spēkā normas par pāreju uz mācībām latviešu valodā

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Paredzēts valsts un pašvaldību atbalsts

Grozījumi Izglītības likumā paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts anotācijā. 

Pāreja uz mācībām latviešu valodā notiks šādā secībā:

• 2023. gada 1. septembrī – attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē;
• 2024. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē;
• 2025. gada 1. septembrī – attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.

Pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā skolēniem būs tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas būs nepieciešams, paredz grozījumi Vispārējās izglītības likumā. 

Izglītības likums papildināts ar normu, kas paredz pašvaldības pienākumu nodrošināt iespēju mazākumtautību bērniem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamajiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai.

Šāda programma pakāpeniski jānodrošina:

• pirmsskolas izglītības programmas un vispārējās izglītības pamatizglītības programmas 1., 4. un 7. klases izglītojamajiem – ar 2023. gada septembri;
• 2., 5. un 8. klases izglītojamajiem – ar 2024. gada 1. septembri;
• 3., 6. un 9. klases izglītojamajiem – ar 2025. gada 1. septembri.

Stingrāks regulējums skolu direktoriem un pedagogiem

Izglītības likumā pilnveidots regulējums par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu. Ja Valsts valodas centrs konstatēs, ka skolas direktora vai pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nekavējoties tiks izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā.

Gadījumos, kad nepietiekamas valsts valodas prasmes tiks konstatētas izglītības iestādes vadītājam, viņa darba devējam būs jānodrošina, ka attiecīgais izglītības iestādes vadītājs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Savukārt izglītības iestādes vadītājam būs jānodrošina, ka pedagogs, kura valsts valodas prasmes neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim, tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Ja pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs, kuram konstatētas nepietiekamas valsts valodas prasmes, triju mēnešu laikā nebūs nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ar viņu tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Valsts valodas centra konstatējuma pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.