SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Sarmis Mikuda
speciāli LV portālam
18. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Izglītība
8
8

Grozījumi Izglītības likumā – ceļā uz galīgo lasījumu

FOTO: Freepik.

Grozījumu Izglītības likumā, kas sākotnēji tika izstrādāti, lai piedāvātu tiesisku risinājumu emocionālās un fiziskās vardarbības problēmai pret pedagogiem, saturs ceļā uz trešo lasījumu ir ievērojami paplašināts. Galīgajam lasījumam virzītās izmaiņas izglītības regulējumā, cita starpā, precīzāk nosaka pašvaldības kompetenci, kā arī ievieš jaunu, līdz šim nebijušu terminu – “pašvaldības izglītības ekosistēma”.

īsumā
  • Ar likumprojektu plānots noteikt, ka izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret pedagogu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju.
  • Plānots, ka pedagogam būs tiesības vardarbības gadījumā saņemt vadības atbalstu un, sadarbojoties ar izglītojamajiem un vecākiem, rīkoties atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai.
  • Likumprojekta apspriešanā deputātiem neizdevās rast optimālus tiesiskos risinājumus visām ar vardarbības mazināšanu skolās saistītajām problēmām.
  • Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2023. gada 14. februārim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē.
  • Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par nepieciešamajiem grozījumiem vardarbības izskaušanai un nepieļaušanai izglītības iestādē.
  • Likumprojektā precīzi noteikta pašvaldības izveidotās izglītības pārvaldes iestādes kompetence, tajā iekļaujot daļu no tām kompetencēm, kuras līdz šim ir tiešā pašvaldības atbildībā.
  • Pašvaldībai turpmāk būs ne vien jāsniedz konsultatīva palīdzība bērnu audzināšanā, bet arī jānodrošina atbalsta pasākumi izglītojamajiem un viņu ģimenēm.
  • Pašvaldības izglītības pārvaldes iestādei būs jāizstrādā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija četriem gadiem, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā.

7. aprīlī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Tā anotācijā likumprojekta aktualitāte un ietekme uz sabiedrību raksturota šādi: “Emocionālās un fiziskās vardarbības pret pedagogu problēma ir jārisina steidzami, Izglītības likumā stiprinot pedagogu tiesības, iekļaujot izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja pienākumu ziņot par vardarbību, kā arī pastiprinot izglītojamo un vecāku atbildību. [..] Grozījumi stiprina pedagoga iespējas iestāties par savām tiesībām, vardarbības gadījumā uzliek pienākumu pedagogu tiesību aizsardzībā iesaistīties izglītības iestādes dibinātājam un vadītājam, kā arī palielina izglītojamo un izglītojamo vecāku pienākumu pret izglītības procesā iesaistītajām personām izturēties ar godu un cieņu, tādējādi ilgtermiņā stiprinot pedagoga profesijas prestižu.”

Uzzini vairāk >>

6. oktobrī Saeima likumprojektu atbalstīja otrajā lasījumā. Savukārt 12. oktobrī par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izvērtēja trešajam lasījumam saņemtos priekšlikumus un nolēma virzīt likumprojektu uz trešo lasījumu. Plānots, ka likumprojekts galīgajā lasījumā tiks skatīts 20. oktobra Saeimas sēdē.

Likumprojekta tapšanā tā saturs ir ievērojami mainījies un paplašināts.

Likumprojekta tapšanā tā saturs ir ievērojami mainījies un paplašināts, jo grozījumi izglītības tiesiskajā regulējumā nepieciešami ne tikai pedagogu aizsardzībai no emocionālās un fiziskās vardarbības, bet arī citu izglītības sistēmai aktuālu jautājumu tiesiskā regulējuma pilnveidei.

Rakstā ietverts pārskats par Saeimas trešajam – galīgajam lasījumam likumprojektā iekļautajiem grozījumiem, kuri būtiski papildina tiesisko regulējumu, palīdzot rast tiesiskos risinājumus gan izglītības sistēmai, gan sabiedrībai aktuālām problēmām.

Pilnveidots regulējums vardarbības nepieļaušanai un izskaušanai izglītības iestādēs

Gadu no gada vardarbība izglītības iestādēs nemazinās. Izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi ir pamanījuši pat tās pieaugumu. Cietēji ir gan izglītojamie, gan pedagogi un citi izglītības iestādes personāla darbinieki. Vislielākos zaudējumus vardarbība nodara izglītības procesam, tā kvalitātei. Likumprojektā vardarbības problēmas risinājumi skatīti kompleksi, nosakot pašvaldību, izglītības iestāžu dibinātāju un vadītāju, kā arī ministriju pienākumus un atbildību, tostarp paplašinot pedagogu tiesības.

Ar likumprojektu plānots noteikt, ka Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē (Izglītības likuma (IL) 30. pants “Izglītības iestādes vadītājs” papildināts ar 3.6 daļu).

Savukārt izglītības iestādes dibinātājs pēc tam, kad no izglītības iestādes vadītāja saņemta informācija par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, nodrošina šīs informācijas izvērtēšanu un, ja nepieciešams, iesniegšanu tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī sniedz atbalstu situācijas risināšanai izglītības iestādē (IL 29. pants “Izglītības iestādes dibinātāja kompetence” papildināts ar 6. punktu).

Pedagogam vardarbības gadījumā ir tiesības saņemt izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja atbalstu, sadarbojoties ar izglītojamajiem un vecākiem (personām, kuras realizē aizgādību), rīkoties atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai (IL 52. panta “Pedagoga tiesības” pirmā daļa papildināta ar 8. un 9. punktu).

Vardarbīgu skolēnu problēmas risinājuma meklējumos

Likumprojekta apspriešanā deputātiem neizdevās rast optimālus tiesiskos risinājumus visām ar vardarbības mazināšanu skolās saistītajām problēmām.

Plašu sabiedrības rezonansi izraisīja likumprojekta otrajā lasījumā Saeimas atbalstītais priekšlikums, kas paredzēja gadījumos, kad atkārtoti konstatēta bērnu emocionālā un fiziskā vardarbība pret citām personām, viņus nošķirt no izglītības iegūšanas skolā. Saprotams, ka izglītības iestādēm nav nepieciešamo resursu, lai varētu tikt galā ar “hroniskiem vardarbjiem”. Tomēr, uzklausot nevalstisko organizāciju, Valsts prezidenta, Tiesībsarga, atsevišķu deputātu, kā arī citu profesionāļu viedokli, Saeimas atbildīgā komisija nolēma šo priekšlikumu izslēgt no likumprojekta.

Uzzini vairāk >>

Tā vietā tika iestrādāti grozījumi, kas paredz, ka risinājumi jāatrod saprātīgā termiņā. Proti, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju jāizstrādā un līdz 2023. gada 14. februārim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu attiecīgu atbalsta pasākumu sistēmu izglītojamajiem, viņu ģimenēm un pedagogiem (IL Pārejas noteikumu jauns 110. punkts). Savukārt Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par nepieciešamajiem grozījumiem vardarbības izskaušanai un nepieļaušanai izglītības iestādē (IL Pārejas noteikumu jauns 114. punkts).

Jāpiebilst, ka līdz nākamā gada beigām izstrādājamajā likumprojektā jāietver arī tādi grozījumi, kas nepieciešami iekļaujošas izglītības attīstībai, pirms tam līdz 2023. gada 14. aprīlim iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par iekļaujošas izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs (IL Pārejas noteikumu jauns 111. punkts).

Lai piedalītos balsojumā, personai platformā Open2Vote.eu ir jāreģistrējas ar internetbanku vai e-parakstu un e-pastu. Pēc reģistrēšanās visi personas balsojumi saglabājas viņa profilā. Ar balsojuma rezultātu var iepazīties Open2Vote mājaslapā. Plašāk par balsošanas noteikumiem un personas datu drošību: https://open2vote.eu/latvija/bills. 

Paplašināta izglītojamo vecāku atbildība, pienākumi un tiesības

Izglītojamo vecāki ne vienmēr ieinteresēti un godprātīgi sadarbojas ar izglītības iestādi jautājumos, kas saistīti ar viņu bērnu izglītības ieguvi, tostarp bērnu uzvedību, kā arī nezina vai neievēro viņiem saistošos izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus. Dažu vecāku attieksme pret pedagogiem un citiem izglītības iestādes personāla darbiniekiem nav ētiska.

Tādēļ ir precizēts un papildināts gan vecāku atbildības un pienākumu, gan viņu tiesību regulējums.

Vecāki ir atbildīgi, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, ar pašvaldību bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos, kā arī savlaicīgas informācijas sniegšanu par bērna veselības stāvokli un jebkuriem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas (mainīta IL 58. panta “Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākumi” otrās daļas redakcija). 

Vecākiem ir pienākums sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, tai skaitā ar pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos – ar pašvaldību, ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, vispārējās uzvedības un ētikas normas, informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkuriem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas (mainīta IL 58. panta pirmās daļas 2. un 4. punkta redakcija).

Vecākiem ir tiesības iepazīties ar izglītības iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, un tos ievērot, sadarbojoties ar izglītības iestādi, pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī uzturoties izglītības iestādes teritorijā un piedaloties izglītības iestādes organizētajos pasākumos (IL 57. pants “Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā” papildināts ar jaunu 7. punktu).

Izglītības likumā papildināta tikumiskās audzināšanas izpratne

Likumprojekta izskatīšanā atbildīgā komisija saņēma, taču neatbalstīja vairāku deputātu priekšlikumus izslēgt no Izglītības likuma 2015. gadā iekļauto savulaik plašas diskusijas raisījušo 10.1 pantu “Izglītība un tikumība”. Šeit jāpiebilst, ka saskaņā ar vienlaikus pieņemto Izglītības likuma 14. panta 38. un 39. punktā noteikto regulējumu izstrādātajos MK noteikumos Nr. 480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” iekļautas tiesiskās normas, kas saturiski atbilst plašākai audzināšanas izpratnei un neaprobežojas vienīgi ar tikumisko audzināšanu.

Pirms likumprojekta virzīšanas trešajam lasījumam atbildīgajai komisijai tika iesniegts priekšlikums mainīt 10.1 panta nosaukumu, kuru komisija noraidīja. Tomēr minētā panta saturs ir redakcionāli grozīts, tā pirmajā daļā ietverot norādes uz audzināšanas pamatvērtībām un otro daļu izsakot viennozīmīgi saprotamā redakcijā: “(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. (2) Informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai un tās izvērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.”

Precīzāk noteikta pašvaldības kompetence izglītībā

Vairāki grozījumi attiecas uz pašvaldības kompetenci izglītībā. Ievērojami mainīts Izglītības likuma 17. pantā “Pašvaldību kompetence izglītībā” noteiktais regulējums. Lielākoties tā grozījumi saistīti ar to, ka likumprojektā precīzi noteikta pašvaldības izveidotās izglītības pārvaldes iestādes kompetence, tajā iekļaujot daļu no tām kompetencēm, kuras līdz šim ir tiešā pašvaldības atbildībā. Jaunā redakcijā būtiski grozīts ne vien IL 18. panta saturs, bet arī tā nosaukums “Pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde”.

Veiktie grozījumi ļauj novērst liekos birokrātiskos šķēršļus un paātrināt ar izglītību saistīto lēmumu pieņemšanas procesu pašvaldībās.

Jāpiemin, ka pašvaldības funkcijas vai to daļas var veikt ne tikai pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde, bet arī cita pašvaldības iestāde vai struktūrvienība, kā arī privātais pakalpojumu sniedzējs, ja pašvaldība ir noteikusi minēto funkciju īstenošanu (Izglītības likuma 17. pants papildināts ar sesto daļu). 

Pašvaldībai turpmāk būs jāsniedz konsultatīva palīdzība bērnu audzināšanā un jānodrošina atbalsta pasākumi izglītojamajiem un viņu ģimenēm (Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 18. punktam jauna redakcija). Savukārt pašvaldības izglītības pārvaldei sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām jāveido atbalsta pasākumu sistēma pašvaldības izglītojamajiem un viņu ģimenēm (Izglītības likuma 18. panta jaunās redakcijas 14. punkts).

Jauns termins – “pašvaldības izglītības ekosistēma”

Izglītības likumdošanā ieviests jauns termins “pašvaldības izglītības ekosistēma”. Izglītības likuma 1. pants “Likumā lietotie termini” papildināts ar jaunu 16.1 punktu, kurā tā definēta kā “sistēma, kuru pašvaldība veido, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, citām pašvaldībām un to teritorijās esošām izglītības iestādēm, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs”.

Pašvaldības izglītības pārvaldes iestādei jāizstrādā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija turpmākajiem četriem gadiem (Izglītības likuma 18. panta jaunās redakcijas otrās daļas 1. punkts). Izstrādāto stratēģiju apstiprina pašvaldība (IL 17. panta trešās daļas 1.1 punkts). Izglītības iestādes dibinātājam ir noteikts pienākums sekmēt izglītības iestādes darbību pašvaldības izglītības ekosistēmā (papildināts IL 29. panta 1. punkts). Savukārt izglītības iestādes vadītājam jānodrošina izglītības iestādes darbība pašvaldības izglītības ekosistēmā (papildināts IL 29. panta 1. punkts).

Termins “pašvaldības izglītības ekosistēma” un tajā ietvertais saturs, iespējams, sākotnēji radīs neizpratni, jo šāda pieeja kopumā nav raksturīga izglītības regulējumam. Taču grozījumu jēga ir skaidra, turklāt tā atbilst IL saturā un struktūrā izmantotajam sistēmiskuma principam, ir tā būtības un jēgas mūsdienīgs papildinājums. Paredzētā atbildība par pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstību un tās konsekventu stratēģisko virzību var ievērojami palīdzēt gan izglītības iestādēm, gan to dibinātājiem un pašvaldībām pārdomāti un mērķtiecīgi konsolidēt savus spēkus izglītības attīstībai pašvaldības teritorijā.

Precizēta pašvaldību atskaitīšanās kārtība par izglītības kvalitāti. Pašvaldības izglītības pārvalde reizi četros gados sagatavo pārskatu par izglītības kvalitāti attiecīgajā pašvaldībā un minēto pārskatu iesniedz pašvaldībai un Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IL 18. panta jaunās redakcijas otrās daļas 1. punkts). Izglītības kvalitātes valsts dienests analizēs pašvaldību pārskatus par izglītības kvalitāti un sniegs ieteikumus tās uzlabošanai (IL 20. panta “Izglītības kvalitātes valsts dienests” trešā daļa papildināta ar 10. punktu). Pārskata par izglītības kvalitāti struktūru un iesniegšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (papildināts IL 14. panta “Ministru kabineta kompetence izglītībā” 8.1 punkts).

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU