FOTO: Freepik
Jauns izaicinājums pašvaldībām un valstij – izglītības ekosistēmas attīstīšana pašvaldībās un datos balstīta lēmumu pieņemšana. Šajās savstarpēji saistītajās jomās Latvijā trūkst gan pieredzes, gan skaidra redzējuma par to īstenošanu.
“Izglītības likumā tagad ieviests jauns jēdziens – pašvaldības izglītības ekosistēma –, lielāku atbildību piešķirot pašvaldību izglītības pārvaldēm. Tām turpmāk būs jāuzņemas vadība pār personālu, finansēm, izglītības atbalsta procesa kvalitāti un komunikāciju. Vietējai pašvaldībai realizēt šīs jaunās funkcijas ir milzīgs izaicinājums, jo jāpārkārto novada vai valstspilsētas saimniecība, lai meklētu jaunus instrumentus labākam rezultātam,” norāda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre. 20. oktobrī parlamentā notika šai aktualitātei veltītā konference “Pašvaldību izaicinājumi izglītības ekosistēmas ieviešanā. Datos balstītu lēmumu pieņemšanas pieredze”.
Termins “pašvaldības izglītības ekosistēma” Izglītības likumā iekļauts pērn. Likuma 1. pants “Likumā lietotie termini” papildināts ar 16.1 punktu, kurā tā definēta kā “sistēma, kuru pašvaldība veido, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Pašvaldība attīsta tās vadībā un pārraudzībā mērķtiecīgi strādājošu institūciju kopu, izglītības jomā sadarbojoties ar pašvaldības, privātajām un valsts izglītības iestādēm, darba devējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, citām pašvaldībām un to teritorijās esošām izglītības iestādēm, koordinējot izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs”.
Savukārt datos balstīta lēmumu pieņemšana saistīta ar labākās stratēģijas izvēli kāda mērķa sasniegšanai, balstoties nevis uz pieņēmumiem, bet gan datiem noteiktās jomās. Datos balstītu lēmumu pieņemšana var ievērojami palīdzēt gan izglītības iestādēm, gan to dibinātājiem pārdomāti apkopot spēkus izglītības ekosistēmas attīstīšanai pašvaldības teritorijā. Vienlaikus, kā atzīts konferencē, būtiska loma pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstībā paredzama valstij, galvenokārt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kas būtu procesa virsvadītāja.
Ekosistēma izglītībā ir kopdarbība visos procesos visos izglītības līmeņos no pirmsskolas izglītības līdz mūžizglītībai, jēdzienu īsumā raksturoja Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere, kura doktora grādu sociālajās zinātnēs ieguvusi par tēmu “Ekosistēmas darbības konceptuālās pamatnostādnes izglītības pārvaldības pilnveidē pašvaldībā”. Speciāliste norāda: “Šīs ekosistēmas priekšnosacījumi būtībā ir trīs: jāsaprot vadības stratēģija, jābalstās vērtībās, kuras katrā pašvaldībā vai skolā ir konkrēti noformulētas, un jāzina mērķi, uz kuriem virzīties.”
Kristīne Niedre-Lathere: “Mēs protam izstrādāt dažādas stratēģijas un normatīvos dokumentus, bet mūsu vājais punkts ir rīcībspēja.”
Šādi speciāliste raksturo izaicinājumu, ar ko, ieviešot izglītības ekosistēmas, jārēķinās tajā pārstāvētajām pusēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar nacionālo līmeni.
Starp izglītības ekosistēmas elementiem pašvaldībās ir jāpastāv sadarbības kultūrai un noteiktām attiecībām, kuras Latvijā patlaban vēl ir veidošanās procesā, atzina IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vadītāja Ilze Saleniece.
Viens no būtiskākajiem šīs sistēmas elementiem ir pašvaldību izglītības pārvaldes, uzvēra Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns, norādot: “Iespējams, lielākajai daļai šo pārvalžu vajadzētu būt iestādēm, nevis, teiksim, astoņu cilvēku struktūrvienībām.” Turklāt, lai izglītības ekosistēmas pašvaldībās darbotos efektīvi, efektīviem jābūt visiem tās posmiem, sākot ar skolēnu ģimenēm un skolām un beidzot ar IZM iesaisti, ņemot vērā, ka pašvaldības jau tagad netiek galā ar “likuma nastu” uzskata LIVA vadītājs.
Vispirms būtu jānoskaidro, kāds minimālais tūlītējais atbalsts ir vajadzīgs efektīvai izglītības pārvalžu funkcionēšanai, atzina I. Saleniece: “Tas ir aktuāls jautājums visām iesaistītajām pusēm – aplēst, kādus pakalpojumus un procesus izglītības ekosistēmā vada valsts, bet kādus specifiski veic pašas izglītības pārvaldes.” Savukārt R. Kalvāns norādīja, ka svarīgākie pārvaldības virzieni izglītības ekosistēmā ir finanšu un personāla vadība.
Lai izglītības ekosistēma darbotos efektīvi un nodrošinātu labas izglītības iespējas, jāpieņem datos balstīti lēmumi ne tikai visas sistēmas, bet arī atsevišķi skolu līmenī. Datu ievākšanai ir jābūt pakārtotai izvirzītajiem mērķiem, kas praksē var būt atšķirīgi – saistīti gan ar augstākiem salīdzinošajiem mācību snieguma rādītājiem skolu starpā, gan pievienoto vērtību, ko katrs skolēns iegūst izglītības procesā.
“Izglītībā efektivitāte ir sasniegtais labums, ko skola dod skolēniem un vecākiem; tas nav tikai rezultāts matemātikas eksāmenā,” norādīja Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namniece. Nosakot izglītības īstenošanā sasniedzamo mērķi, seko atbilstošu datu iegūšana un pārvēršana nepieciešamajā informācijā un zināšanās, datos balstītu lēmumu pieņemšanas ciklu mācību procesā raksturoja D. Namniece, uzsverot, ka būtiski tajā ir izpratne arī par rīcību gadījumā, ja mācīšanās nav sniegusi gaidīto rezultātu.
Ieteikumi DBLP ieviešanai izglītības sistēmā:
Vienlaikus sagaidāms, ka datu apkopošana un to interpretācija prasa tādas zināšanas, kādu patlaban lielākajai daļai izglītības iestāžu vadību nav, norādīja R. Kalvāns. Turklāt nav arī vienotas izpratnes par to, kādi dati ir jāiegūst.
“Datu pratība ir izaicinājums, un nevajadzētu būt tik naiviem, domājot, ka ikvienā izglītības iestādē būs šāda mēroga analītiķi, atzina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols, paskaidrojot: jau pagājušā Saeimas sasaukuma laikā izvirzīts, taču nav atrisināts jautājums par to, vai katra pašvaldība būtu jānodrošina ar atbilstošu datu speciālistu un kam šis pakalpojums jāfinansē – valstij vai pašvaldībai. Līdztekus “ir jāsaprot, kuri ir tie dati, kas ir jāiegūst katrā izglītības iestādē,” secināja IKVD pārstāvis, aicinot pašvaldības noformulēt, kuriem datiem ir visbūtiskākā nozīme efektīvā izglītības ekosistēmu darbībā.
D. Namniece informēja, līdz šī gada beigām plānots publicēt kolektīvu monogrāfiju, kurā aplūkota datos balstītu lēmumu pieņemšana.
IZM, kā konferences ievadā norādīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, ir izvirzījusi kvalitātes kritērijus, kuriem jāatbilst izglītības iestādei, lai to varētu saukt par labu skolu, un kurus nāktos ņemt vērā, arī veidojot izglītības ekosistēmas pašvaldībās: plašs un daudzveidīgs izglītības piedāvājums, moderns mācību process un mācību vide, individuālais atbalsts, kvalificēti skolotāji, kvalitatīva infrastruktūra un laba pārvaldība.
