Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai” augstvērtīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai paredz būtiski palielināt pedagogu atalgojumu un nodrošināt optimālu slodzi vienā skolā, ieviest jaunu finansēšanas modeli un labas skolas principus, kā arī īstenot jaunas investīciju un finanšu programmas. Ziņojumu iesniegt valdībā paredzēts 15. augustā.
Prioritāte – pieejamība
Izstrādājot skolu tīkla plānu, par prioritāriem paredzēts noteikt pieejamības kritērijus, informē IZM. 1.–6. klašu grupā paredzēts piemērot principu “Izglītība tuvāk dzīvesvietai”, proti, ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu un no skolas) nav ilgāks par 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu. Savukārt 7.–12. klašu grupā attālums starp skolām nevar būt lielāks par 25 kilometriem.
Tāpat ministrijas piedāvātie kompleksie risinājumi paredz konkrētu kritēriju ieviešanu, kas nosaka labas skolas un optimālas klašu grupas ieviešanu, ņemot vērā skolēnu blīvumu pašvaldībā. 1.–6. klašu grupā kritēriji ir rekomendējoši, tomēr šajā izglītības pakāpē nav atļauts organizēt apvienotās klases. Turpretī 7.–12. klašu grupā kritēriji ir saistoši visām pašvaldībām.
IZM plāns paredz, ka valstspilsētās un administratīvajos centros visās četrās klašu grupās jābūt vismaz 120 skolēniem. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.–3. un 4.–6. klašu grupās jābūt vismaz 30 skolēniem, bet 7.–9. un 10.–12. klašu grupās – 60 skolēniem. Pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībās skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9. klasei jābūt vismaz 30, savukārt vidusskolā – 60. Kā jau LV portāls vēstīja, nozares organizācijas pārstāvji vēlas šos kritērijus noteikt ievērojami zemākus.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
Pašvaldībās, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kritērijus 1.–9. klašu grupā. Tāpat rosināts veidot atsevišķu finanšu programmu, lai atbalstītu pierobežas pašvaldības, kurām tiek noteikts īpašs statuss valsts drošības apsvērumu dēļ.
Atalgojuma pieaugums un investīcijas būvniecībai
Līdztekus plāns paredz ieviest jaunu finansēšanas modeli “Programma skolā”, nosakot, ka finansējums tiek aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā tajā nodrošinātās izglītības programmas apmēru.
Modelis saistīts ar optimālas klases lielumu, un tas paredz līdzvērtīgu finansējumu līdzīgām skolām visā valsts teritorijā, skaidro IZM.
“Izglītības kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešami profesionāli, labi motivēti pedagogi, kuri strādā ar pietiekamu bērnu skaitu, lai nodrošinātu slodzi vienā skolā, vienlaikus neesot pārslogoti. Mūsu mērķis ir radikāls – palielināt skolotāju atalgojumu trijos gados vidēji līdz 2500 eiro. Nosacījums tam ir elastīgi kritēriji skolām, kuru izpilde, ieviešot programmas finansējuma modeli, nodrošinās finansējumu atalgojuma palielināšanai,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Jaunā pieeja lielākajai pedagogu daļai nodrošinās iespēju strādāt vienā skolā ar pietiekamu slodzi un bez pārslodzes. Tomēr ministre uzsver, ka daudzviet Latvijā, lai pielāgotos reģionālajām demogrāfiskajām izmaiņām, pašvaldībām ir jālemj arī par jaunu skolu būvi, nevis reorganizāciju.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu risinājumu ieviešanu augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai, plānots veidot investīciju programmu skolu infrastruktūras attīstībai – jaunu skolu būvniecībai pašvaldībās, kurās pieaug iedzīvotāju un skolēnu skaits. Apzinot pašvaldību vajadzības, investīciju programma paredz desmit jaunu skolu būvniecību un desmit skolu piebūvju būvniecību, lai paplašinātu esošo telpu kapacitāti. Skolu būvniecības investīciju programma paredzēta ne tikai Pierīgas pašvaldību izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, bet arī citviet Latvijā, tostarp Valmierā, Ogrē, Smiltenē, Bauskā, Madonā u. c.
Situācija izglītībā ir pasliktinājusies
Jau vairākus gadus gan starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, gan centralizēto eksāmenu rezultāti uzrāda negatīvas tendences izglītības kvalitātes rādītājos un skolēnu zināšanu sniegumā.
Pēdējo piecu gadu laikā lasīt nespējīgo bērnu īpatsvars pieaudzis sešas reizes. Katrs piektais bērns 5. klases sākumā nevar pilnībā uztvert tekstu.
Divkāršojies bērnu skaits, kuru lasītprasmes līmenis ir zems vai ļoti zems, informē IZM.
OECD PISA 2018. gada pētījumā secināts, ka Latvijas skolēnu mācību sasniegumi lauku teritorijās atpaliek no vienaudžiem pilsētās par 48 punktiem, kas aptuveni atbilst vienam mācību gadam. Zemāki izglītības kvalitāti raksturojošie rādītāji lauku reģionos liecina par nevienlīdzības plaisu kvalitatīvas izglītības pieejamībā, secināts ministrijā. 2023. gada centralizēto eksāmenu rezultāti liecina: vēl vairāk palielinās plaisa starp augstiem un zemiem rezultātiem. Savukārt 34–41% Latvijas skolotāju māca neatbilstoši, vai viņiem ir prasmes tikai atsevišķos mācīšanas elementos, konstatēts ministrijā.
Sola ieguvumus skolēniem, pedagogiem, pašvaldībām
Ieviešot minētās reformas, IZM paredzējusi vērsties pret šiem un citiem trūkumiem izglītības sistēmā. Tiešie ieguvēji, veidojot mūsdienu vajadzībām atbilstošas un kvalitatīvas izglītības pieejamību, būs skolēni un skolotāji. Skolēniem tā ir iespēja iegūt ērtu, modernu mācību vidi, daudzpusīgas un plašas ārpusskolas aktivitātes, kā arī interešu izglītības un sociālos kontaktus. Pedagogiem tā ir iespēja saņemt labāku atalgojumu un strādāt mūsdienīgā un ērtā darba vidē. Turpretī pašvaldībām kā skolu dibinātājām un pedagogu darba devējiem sniedz jaunas iespējas mērķtiecīgāk ieguldīt modernas skolas infrastruktūrā, mācību vides un līdzekļu aprīkojumā, kā arī veidot pievilcīgu un ērtu vidi gan skolēniem, gan skolotājiem.
IZM, īstenojot reformas, norāda uz sasniedzamajiem “labas skolas” kritērijiem:
- Plašs un daudzveidīgs izglītības piedāvājums – vairāku svešvalodu apguve; triju no vismaz sešiem padziļinātajiem kursiem apguve; plašs interešu izglītības piedāvājums; atbalsts ārpus mācību stundām; karjeras izglītība.
- Moderns mācību process un vide – motivējoša, droša un atbalstoša vide; skolēnu līderības sadarbības, komunikācijas un citu prasmju attīstība, moderno tehnoloģiju iekļaušana mācību procesā.
- Individuālais atbalsts – 1.–3. klases skolēniem pedagoga palīgs; atbalsta personāls – psihologs, speciālais pedagogs logopēds.
- Augsti kvalificēti skolotāji – pedagogi pielāgo mācību saturu skolēnu interesēm un prasībām; skolēnu kompetenču attīstība saskaņā ar individuālajām vajadzībām; atbilstoša mācību vide visiem.
- Kvalitatīva infrastruktūra – ergonomiska, viegli transformējama, moderna mācību vide; mācību satura īstenošanai nepieciešamie mācību līdzekļi; laboratorijas, dizaina un tehnoloģiju kabineti, telpas radošajām aktivitātēm; modernas telpas sportam.
- Laba pārvaldība – skolas vadība motivē personālu un nodrošina tā pilnveidi; skolas vadītājs attīsta mācīšanās, pārmaiņu un inovāciju kultūru skolā; skolas vadītājs veido stipras attiecības ar citām izglītības iestādēm, vecākiem, vietējo sabiedrību, augstākās izglītības institūcijām.
Pēc informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā IZM turpinās sarunas ar katru pašvaldību par jaunā finansēšanas modeļa “Programmas skolā” ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs, iesaistot sociālos partnerus, nozares un finanšu ekspertus. Tāpat ar pašvaldībām turpinās sarunas, lai sniegtu atbalstu skolu tīkla izveidei. Plānots pilnveidot un detalizēti izstrādāt jauno finansēšanas modeli, kā arī izveidot jaunās investīciju programmas. IZM sagatavos nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas vajadzīgi visu komplekso risinājumu ieviešanai, kā arī labas skolas un optimālas klašu grupas ieviešanai, paredzot pārejas laiku no 2024. gada 1. septembra līdz 2027. gada 31. augustam.
