FOTO: Gatis Dieziņš, LETA
Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi reformu piedāvājumu, kura centrā ir tā dēvētā skolu tīkla optimizācija. Lai gan kā viens no pamatmērķiem ir izvirzīta kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, tieši skolēnu skaits skolā noteikts par galveno kritēriju izglītības iestāžu reorganizācijai. Nozares organizāciju pārstāvji pieprasa veikt būtiskus pilnveidojumus.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sociālajiem partneriem ir nodevusi izskatīšanai informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai”, kuru 30. maija valdības sēdē Ministru prezidents uzdevis pabeigt līdz šī gada 15. augustam. Ziņojumā minēti trīs galvenie principi ilgtspējīgas, kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības īstenošanai – kvalitātes celšana, adekvāts finansējums un optimāls skolu izvietojums.
Ziņojuma mērķis ir sasaistīt izglītības kvalitātes jautājumus ar pieejamo finansējumu un vajadzīgajām reformām, lai nodrošinātu būtiski augstākas iegūtās zināšanas un prasmes ikvienam Latvijas bērnam, vēsta IZM. Dokumentā aprakstītas gan galvenās izglītības jomā risināmās problēmas, gan sasniedzamie rezultāti, kā arī no tiem izrietošie IZM prioritārie darbi.
Ziņojumā skolēnu skaits noteikts par galveno kritēriju izglītības iestāžu reorganizācijai. Paredzēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas jeb apdzīvotības līmeņa. Tātad izglītības iestāde valsts finansējumu pilnā apjomā varēs saņemt tad, ja klasē būs noteiktais skolēnu skaits.
Nosakot kvantitatīvos kritērijus, paredzēti šādi principi:
IZM paredz, ka valstspilsētās un administratīvajos centros visās četrās klašu grupās jābūt vismaz 120 skolēniem. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.–3. un 4.–6. klašu grupās jābūt vismaz 30 skolēniem, bet 7.–9. un 10.–12. klašu grupās – 60 skolēniem. Pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībās skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9. klasei jābūt vismaz 30, bet vidusskolā – 60.
Paredzēts, ka kvantitatīvie kritēriji par skolēnu skaitu klašu grupās atkarībā no urbanizācijas līmeņa attiektos uz klātienē īstenotajām vispārējās izglītības programmām.
Ja izglītības iestāde šos kritērijus nespēs nodrošināt, tad tiks vērtēta tās sasniedzamība. Skola netiktu reorganizēta gadījumos, kad attālums līdz citām izglītības iestādēm pārsniegtu pieļaujamo.
1.–6. klašu grupā paredzēts piemērot principu “Izglītība tuvāk dzīvesvietai” jeb ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu un no skolas) nav ilgāks par 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu. Savukārt 7.–12. klašu grupā attālums starp skolām nevar būt lielāks par 25 kilometriem.
IZM informatīvajā ziņojumā pauž: pētījumi norāda uz būtisku izglītības kvalitātes samazināšanos, ja skolēnu skaits ir zemāks par 10 skolēniem klasē. Gadījumos, kad skolēnu skaits klasē ir mazāks par 12, pedagogam un skolēniem nav pilnvērtīgi iespējams izmantot grupu darba piedāvātās iespējas mācību procesa dažādošanai un efektīvai rezultātu sasniegšanai.
Kad klasēs skolēnu skaits ir neliels (15–20), pedagogi lielāku uzmanību mēdz pievērst mācīšanai un tiešai komunikācijai ar skolēniem. Tas var samazināt skolēnu pašvadības prasmes, vēstīts informatīvajā ziņojumā. Neliels skolēnu skaits klasē (mazāk par 20) izglītības kvalitāti var paaugstināt gadījumos, kad skolēniem ir zemi mācīšanās sasniegumi ikdienas mācību darbā un uzvedības problēmas. Pieaugot skolēnu vecumam, īpaši vidējā izglītībā, skolēnu skaits klasē mazāk ietekmē izglītības kvalitāti.
Maksimālais pieļaujamais skolēnu skaits klasē ir 46. Lielāks skolēnu skaits sāk negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti.
Ziņojumā norādīts: Rietumeiropas valstīs tiek uzskatīts, ka mācību process var noritēt efektīvi, ja klasē ir 28–36 skolēni (vidējās izglītības līmenī).
Jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz, ka finansējums tiek aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā tajā nodrošinātās izglītības programmu apmēru. Informatīvajā ziņojumā aprakstīts ietvars programmas finansējuma modelim vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēm.
Jaunais modelis paredz, ka valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pedagogu atalgojumam tiks aprēķināts tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem par optimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē. Vienlaikus tas neizslēdz, ka pašvaldībām būs iespēja uzturēt izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits 1.–6. klasēs būs mazāks nekā normatīvajos aktos noteiktais optimālais skolēnu skaits izglītības iestādē konkrētajā klašu posmā, paredzot, ka valsts finansējums par programmas izmaksām būs aprēķināts proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam.
Savukārt par programmu īstenošanu 7.–12. klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst optimālā skolēnu skaita kritērijiem.
Jāatgādina, ka pašreizējais finansēšanas modelis “Skolēns pašvaldībā” paredz aprēķināt mērķdotāciju vienam skolēnam un pašvaldībai finansējumu piešķirt atkarībā no skolēnu skaita, kā arī piemērojot noteiktus papildu koeficientus. Savukārt pašvaldība sadala mērķdotācijas izglītības iestādēm atbilstoši savai izstrādātajai kārtībai.
Jaunais finansēšanas modelis paredz, ka atbalsta personāla likmju skaits tiek noteikts uz skolēnu skaitu – viena speciālā pedagoga likme uz 300 bērniem izglītības iestādē, sociālā pedagoga likme – uz 600 skolēniem, skolotāja logopēda likme – uz 350 skolēniem, skolotāja palīga likme – uz 60 skolēniem, psihologa likme – uz 600 skolēniem. Pedagoga palīgus IZM paredz nodrošināt 1.–3. klasēs.
Galvenie nozares organizāciju iebildumi ir saistīti ar IZM piedāvātajiem kvantitatīvajiem kritērijiem. “Ir administratīvās teritorijas, to grupas, sevišķi valsts pierobežā, kurās vajadzētu noteikt zemāku minimālo skolēnu skaitu,” norāda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
Līdzīgu viedokli pauž arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis: “Pierobežā, ne vien Latgalē, bet arī citur, būtu jāpieļauj zemāks minimālais skolēnu skaits. Jāatceras, ka, izzūdot skolām, cilvēki šos apgabalus pamet. Tas ir arī nacionālās drošības jautājums.”
LPS rosina noteikt alternatīvu minimālo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē. Minimālais izglītojamo skaits pašvaldības izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā:
privātā un pašvaldības vispārējās izglītības iestādē pierobežas teritorijā, kas ir Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, ne vairāk kā 15 kilometru attālumā no Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas, izņemot administratīvo teritoriju administratīvos centrus.
LIZDA piedāvā noteikt, ka pierobežas un reti apdzīvoto pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs minimālais pieļaujamais skolēnu skaits ir 20 skolēni klašu grupās no 1. līdz 9. klasei; 10.–12. klasēs pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībās – 40, bet teritorijās pie ES ārējās robežas – 25.
Savukārt LIVA piedāvā šādu minimālo skolēnu skaitu klašu grupās: ārpus administratīvajiem centriem un citās pašvaldībās 7.–9. un 10.–12. klašu posmos – 45 skolēni, bet pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībās 10.–12. klašu posmos – 30 skolēni.
Izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi veido vairāk nekā pusi pašvaldību budžeta tēriņu – tas ietekmē visu citu pakalpojumu nodrošināšanas iespējas, norāda M. Pūķis. Tāpēc jebkuras izmaiņas šajā jomā ļoti rūpīgi jāapsver. Pēc viņa domām, sasteigta to ieviešana novedīs pie sliktāka, nevis labāka rezultāta.
Vienlaikus nozares organizāciju pārstāvji vērš uzmanību, ka ziņojumā nav pietiekami ņemti vērā kvalitatīvie kritēriji. “Maza skola automātiski nenozīmē zemu izglītības kvalitāti. Jāņem vērā akreditācijas, kurām ir liela ietekme uz šīm skolām. Pierobežas pašvaldību skolām, īpaši Latgalē, minimālie kvantitatīvie kritēriji noteikti jāsamazina,” uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
“Ziņojuma būtība ir aktualizēt izglītības kvalitātes jautājumus, taču paradoksāli, ka tieši izglītības kvalitātes novērtēšanas process un rezultāti vispār netiek pieminēti un nekādā veidā “nepiedalās” tīkla modelēšanā,” norādīts TAP portālā paustajos LIVA iebildumos par informatīvo ziņojumu. Organizācijas priekšlikums ir ņemt vērā izglītības iestāžu akreditācijas mācību sasniegumu rezultātus 9/12. klasēs, vienlaikus paredzot – ja minētie kvalitatīvie rezultāti ir augsti, tad kvantitatīvo kritēriju piemērošanā jāpieļauj atkāpes.
Kā atzīmē I. Vanaga, informatīvajā ziņojumā nav noteikti kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji privātskolām, kuras arī saņem finansējumu no valsts un pašvaldību budžeta.
Kopumā jaunais skolu finansēšanas modelis “Programma skolā” vērtējams pozitīvi, jo padara prognozējamāku pedagogu atalgojumu un noslodzi, atzīst LIZDA vadītāja, taču, piemēram, 1.–6. klašu posmā pilnā apmērā šo pieeju paredzēts nodrošināt tikai tad, ja skola izpildīs atbilstošus skaitliskos kritērijus. Tas nozīmē atgriešanos pie modeļa “Nauda seko skolēnam”.
Nozares organizācijas nav apmierinātas arī ar piedāvāto skolu atbalsta personāla likmju skaita proporciju pret skolēnu skaitu.
To pieprasa mainīt, paredzot finansēt vairāk atbalsta personāla likmju. “Neatbilstošs ir piedāvājums pedagogu palīgus nodrošināt tikai 1.–3. klasēm, it sevišķi tādēļ, ka patlaban skolās tiek integrēti bērni ar speciālajām vajadzībām.
Ministrijas piedāvājumā ir viens logopēds uz 350 skolēniem, taču atbilstoši Latvijas Logopēdu asociācijas rekomendācijām vajadzētu būt vienam logopēdam uz 150 skolēniem,” argumentē I. Vanaga.
LPS aicina atbalsta personāla likmes noteikt šādā proporcijā:
Ja klasē ir jāiekļauj skolēns ar speciālām vajadzībām un jānodrošina kvalitatīvs mācību process pārējiem skolēniem, tad pedagoga palīgs ir nepieciešams ne tikai 1.–3. klasē, bet visā pamatizglītības posmā – 1.–9. klasē –, akcentē LPS.
Tieslietu ministrijas (TM) atzinumā par informatīvo ziņojumu teikts: no Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 izriet, ka, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt tā ietekmi uz skartajām bērnu tiesībām un skaidri jāpamato tas, ka izraudzītais risinājums atbilst bērna vislabākajām interesēm, norādot:
TM aicina IZM sniegt vērtējumu, vai atšķirīga attieksme pret minimālo skolēnu skaitu klasē pilsētu un lauku teritorijā ir pamatota, kā arī norādīt atsauces uz informatīvajā ziņojumā minētajiem pētījumiem, it īpaši uz pētījumu, kurā minēts skolēnu skaits, kas Rietumvalstīs tiek uzskatīts par optimālu efektīvam mācību procesam.
Tāpat TM aicina papildināt TAP portāla “Tiesību akta lietā” norādīto informatīvā ziņojuma virzīšanas steidzamības pamatojumu. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rullī noteikto steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums, uzsver TM.
IZM informatīvajā ziņojumā paredzēts grozīt normatīvos aktus, lai ar 2024. gada 1. septembri varētu ieviest finansēšanas modeli “Programmas skolā”. Savukārt līdz minētā gada 31. janvārim pašvaldībām sadarbībā ar IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Satiksmes ministriju paredzēts “izveidot efektīvu izglītības iestāžu tīkla karti pašvaldībās, koordinēt un saskaņot skolēnu mobilitātes iespējas, nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai un dienesta viesnīcu celtniecībai, vienoties par pašvaldības savstarpējo norēķinu kārtību, aprēķināt fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu”.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē IZM izstrādāto ziņojuma projektu paredzēts skatīt 8. augustā. Savukārt IZM ar nozares organizācijām informatīvo ziņojumu pēc jau iesniegto iebildumu un priekšlikumu saņemšanas apspriedīs piektdien, 4. augustā.
