FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Latviska – vienota un iekļaujoša – skola, pāreja uz izglītību valsts valodā, pedagogu darba samaksas palielināšana, jaunas un mūsdienīgi pārbūvētas skolas. Tās ir vienas no svarīgākajām pārmaiņām, kas skars skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadā.
Kvalitatīva izglītība ikvienam bērnam, kuru nodrošina motivēti pedagogi ilgtspējīgā skolā. Šādu virsmērķi, īstenojot virkni pārmaiņu izglītībā, jaunā mācību gada sākumā izvirzījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no 1. līdz 12. klasei mācības uzsāks 220 051 skolēns 25 986 pedagogu vadībā.
Jauno mācību gadu iezīmē pāreja uz jauno izglītības standartu “Skola2030”, kas pazīstams arī kā kompetencēs balstīta pieeja izglītībā. “Ar jauno izglītības pieeju un standartu mēs risinām ne tikai darba tirgus vajadzības un globalizācijas tendences, bet arī tās vajadzības, kas ir tieši skolēniem. Gan no skolēna, gan nozares skatpunkta turpināsim apzināt kopējās vajadzības, lai uzlabotu un ieviestu nepieciešamas un papildinošas izmaiņas, kas vajadzīgas mūsdienīgam un kvalitatīvam mācību procesam,” jaunā mācību gada aktualitātēm veltītajā konferencē trešdien informēja Valsts izglītības un satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko.
Lielu uzmanību VISC turpinās veltīt mācību līdzekļu izstrādei latviešu valodas apguvei, kā arī vēstures un sociālo zinību mācību priekšmetu programmas un mācību līdzekļu attīstībai. Vēsturē un sociālajās zinātnēs joprojām notiek komunikācija ar skolotāju asociāciju par alternatīva programmas parauga izstrādi, kurā vēstures un sociālo zinātņu priekšmeti tiktu nodalīti, ļaujot šo mācību kursu apguvi īstenot atsevišķi.
Jaunajā mācību gadā būs pieejami līdz šim nebijuši mācību materiāli tādos mācību priekšmetos kā “Programmēšana” un “Dizains un tehnoloģijas”. Attiecībā uz programmēšanu ir panākta vienošanās par atsevišķiem grozījumiem izglītības standartā, kas, visticamāk, tiks veikti, mainot sasniedzamos rezultātus. Vienlaikus ir izvērtēta parauga programma, un šajā mācību gadā būs pieejams Hārvardas Universitātes mācību resursu nodrošinājums, lai maksimāli atbalstītu šī mācību kursa ieviešanu. Arī dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmeta programmā ir veiktas izmaiņas, kā arī aprobēts Oksfordas Universitātes mācību saturs, kas tiek piedāvāts skolotāju atbalstam.
Īpaša uzmanība turpmāk tiks pievērsta arī veselīga un fiziski aktīva dzīvesveida paradumu veidošanai skolēniem, motivējot nodarboties ar sportu un fiziskajām aktivitātēm.
No 2024. gada 1. septembra skolās paredzēts ieviest jaunu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu. Lai vērtēšanas pieejas maiņa noritētu veiksmīgi, patlaban tiek plānoti atbalsta pasākumi, kā, piemēram, pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi, metodiskais atbalsts, izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas, vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām, informē IZM. Līdz šim bija paredzēts, ka izmaiņas vērtēšanas kārtībā stāsies spēkā jau šī mācību gada sākumā.
Attiecībā uz valsts pārbaudes darbiem visu vasaru ir ieguldīts darbs apelāciju izskatīšanā, kuru šogad ir bijis īpaši daudz, informē IZM. Apelāciju process 9. klasei noslēgsies augusta beigās, turpretī 12. klasei – septembra vidū. Beidzot katru etapu, plānots informēt sabiedrību par secinājumiem. Reģistrācija valsts pārbaudes darbiem šajā mācību gadā notiks līdz 15. decembrim, kas ir svarīgi, lai skolēni izdarītu izvēli par labu mācību priekšmetiem, kuros viņiem veicas sekmīgāk.
Šogad eksāmenu sesijā ir jauns pārbaudes darbs – monitoringa darbs 11. klasē dabaszinātņu jomā –, kur skolēni varēs izvēlēties starp bioloģiju, ķīmiju, fiziku vai dabaszinībām vispārīgajā līmenī. Tuvākajos gados tiks aprobēts eksāmens, kuru plānots ieviest pēc diviem mācību gadiem. Sertifikātus pamatskolai plānots izsniegt 21. jūnijā, bet vidusskolai – 11. jūlijā.
Kopš 2018. gada Latvijā tiek īstenota pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Tieši konkrēto soli IZM uzskata par vislielāko izaicinājumu jaunajā mācību gadā. Ar 2022. gada 29. septembrī pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā un grozījumiem Vispārējās izglītības likumā ir radīts jauns tiesiskais regulējums, kas paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā arī vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, informē IZM.
Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notiks pakāpeniski – triju gadu laikā. No šī gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klases skolēni, savukārt no 2025. gada 1. septembra – arī 3., 6. un 9. klase. “No 1. septembra sākas mūsu triju gadu ceļš, lai pabeigtu projektu “Vienota skola”. Mēs tiešām visu sabiedrību vienoti audzinām vienotā skolā,” norāda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
No 1. septembra sākas mūsu triju gadu ceļš, lai pabeigtu projektu “Vienota skola”.
Jau pašreiz 1.–6. klases skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, turpretī no 7. līdz 9. klasei – vismaz 80% apmērā. Vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus. Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību izglītojamie interešu izglītības programmā varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.
Pirmsskolas izglītības posmā ir vairāk nekā 13 tūkstoši bērnu, kuri izglītību iegūst mazākumtautību izglītības programmās, kas ir 13,6% no pirmsskolā esošā bērnu skaita. Pamatizglītības posmā mazākumtautību izglītības programmās mācās vairāk nekā 45 tūkstoši skolēnu, kas ir 19,5% no kopējā skolēnu skaita pamatizglītībā, liecina IZM dati.
IZM skolēniem paredzējusi iesaistošus atbalsta mehānismus – mācību materiālus, vasaras nometnes pirms mācību gada, kā arī nometni rudens brīvlaikā –, lai palīdzētu nostiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Tāpat IZM ir nodrošinājusi finansējumu, lai skolas, kurās nepieciešams nodrošināt pedagogu palīgus mācību stundās, kā arī skolotājus pagarinātajām dienas grupām, tiktu atbalstītas ne tikai mācību procesā, bet arī latviešu valodas lietošanas ikdienā paradumu stiprināšanā. Skolām un pedagogiem pieejami latviešu valodas un metodiskie kursi, mentoru atbalsts no skolas vides, nometnes, mācību un metodiskie materiāli.
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) paredzējis īstenot monitoringa pasākumus, tostarp apmeklējot skolas, lai pārliecinātos par mazākumtautību skolu pedagogu valsts valodas prasmēm, informē centra vadītāja Inita Juhņeviča.
Mazākumtautību skolu pedagogu latviešu valodas zināšanas atbilst prasītajam.
Lai pārliecinātos par mācību procesa norisi, paredzētas arī kārtējās akreditācijas. Līdztekus ir izveidota mentoru atbalsta grupa mazākumtautību skolu pedagogiem pārejai uz mācībām valsts valodā.
Mazākumtautību izglītības programmu īstenošanā pamatskolas posmā ir iesaistīti vairāk nekā 3,8 tūkstoši pedagogu, savukārt pirmsskolas izglītības posmā – vairāk nekā 1300 skolotāju, liecina IZM dati. Nepietiekamas latviešu valodas zināšanas līdz šim konstatētas 116 pedagogiem. Atzīstot, ka nepietiekamas valsts valodas prasmes ir problēma arī bērnudārzu auklītēm, kuras patlaban nav pakļautas to pārbaudei, ministre skaidro: “Mēs šobrīd ejam uz to, ka valsts valodas prasmēm arī auklītēm jābūt tādā pašā līmenī.”
Jaunajā mācību gadā durvis vērs ar Eiropas Savienības fondu atbalstu no jauna uzbūvētā Ogres Valsts ģimnāzija, kā arī vairākas pārbūvētās mācību iestādes – Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Kuldīgas Centra vidusskola, Valmieras Valsts ģimnāzija un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola –, informē IZM. Skolu infrastruktūras modernizācijas projekti jaunajā mācību gadā turpināsies Jēkabpilī, Madonā, Talsos un Bauskā, kā arī Rīgas un Kuldīgas profesionālās izglītības iestādēs. Vienlaikus tuvākajos gados gaidāma arī skolu slēgšana. Kā vēstīts iepriekš, IZM ir iesniegusi valdībā informatīvo ziņojumu, kas paredz: lai izglītības iestāde no valsts budžeta varētu saņemt finansējumu pilnā apjomā, klasē jābūt vismaz minimālajam skolēnu skaitam, kas tiks noteikts, ņemot vērā urbanizācijas līmeni.
Uzzini vairāk >>
Tāpat jaunajā mācību gadā turpināsies programmas “Dators ikvienam skolēnam” īstenošana, kuras mērķis ir nodrošināt, lai katram skolēnam mūsdienīgā mācību procesā būtu pieejams dators, norāda IZM. Jau šobrīd 524 skolas saņēmušas vairāk nekā 25 tūkstošus portatīvo datoru, bet jaunajā mācību gadā aptuveni 26 tūkstošus portatīvo datoru piegādās 1.–6. klases posmā, kas primāri paredzēti sociāli neaizsargātiem skolēniem.
Pedagogu atalgojuma palielināšanai jaunā mācību gada pirmajos četros mēnešos no valsts budžeta papildus piešķirti vairāk nekā 13,2 miljoni eiro. “Jaunais mācību gads sāksies ar to, ka valdībā esam nodrošinājuši finansējumu pedagogu darba samaksas pieaugumam. Šo darbu apņēmīgi turpināsim, jo mūsu mērķis ir triju gadu laikā panākt, ka ikviens pedagogs saņem 2500 eiro,” skaidro A. Čakša.
Šo darbu apņēmīgi turpināsim, jo mūsu mērķis ir triju gadu laikā panākt, ka ikviens pedagogs saņem 2500 eiro.
Papildu finansējums 2024. gadam un turpmāk ik gadu, lai nodrošinātu pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, iekļauts valsts budžeta bāzes izdevumu 2024.–2026. gadam projektā. To paredz IZM sagatavotais un 22. augustā valdībā apstiprinātais rīkojums par finanšu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Saskaņā ar pedagogu darba samaksas pieauguma grafikā noteikto pirmsskolas izglītības pedagogu zemākā darba algas likme palielināsies par 15,8% – no 1070 eiro aizvadītajā mācību gadā līdz 1240 eiro par likmi no 2023. gada 1. septembra. Tādējādi pakāpeniski turpinās nevienlīdzības mazināšana darba samaksā starp pirmsskolas izglītības skolotājiem un pārējo izglītības pakāpju un izglītības veidu pedagogiem.
Par 13,3% pieaugs zemākā mēneša darba algas likme par 30 stundu darba nedēļu vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem – no 900 eiro par likmi iepriekšējā mācību gadā līdz 1020 eiro no 2023. gada 1. septembra. Tā kā vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem no 2023. gada 1. septembra darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, tiks mainīta un būs 36 stundas nedēļā, attiecīgi mēneša darba algas likme būs 1224 eiro. Atbalsta personāla slodzes apmērs saglabājas 30 stundu nedēļā, un darba algas likme būs 1020 eiro.
Palielinātas tiek arī zemākās mēneša darba algas likmes vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī izglītības metodiķiem. Savukārt profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 1320 darba stundu gadā (30 stundu nedēļā), un attiecīgi zemākā mēneša darba algas likme no šī gada 1. septembra būs 1020 eiro.
“Ticu, ka jau patlaban studiju izvēle pedagoģijas jomā būs veiksmīga ne tikai konkurētspējīga atalgojuma dēļ, bet arī, kopā strādājot, augs skolotāja profesijas reputācija un sabiedrības novērtējums,” pauž A. Čakša. Lai gan ir gaidāms atalgojuma pieaugums, arī šis mācību gads sāksies ar pedagogu trūkumu, kas pašreiz pārsniedz 3% jeb apmēram 1000 vakanču.
Līdz 2023. gada novembrim paredzēta augstākās izglītības sektora konsolidācijas plānu saskaņošana. Līdztekus notiks jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešana, tai skaitā tenūras ieviešana no šī gada beigām. Tenūras sistēma, kāda jau darbojas citās valstīs, noteic, ka akadēmiskajam personālam, iegūstot vēlētu amatu, piemēram, asociētā profesora vai profesora amatu, un sasniedzot noteiktus mērķus, tiek nodrošināta stabila nodarbinātība.
Sākot ar 2024. gadu, plānota jaunā doktorantūras modeļa ieviešana, 2024. gada 31. decembrī noslēgsies studiju virzienu akreditācijas (tiem virzieniem, kas akreditēti uz diviem gadiem, būs jāiziet atkārtots novērtējums) un sāksies gatavošanās pārejai uz augstskolu un koledžu ciklisku akreditāciju.
