Lielais pedagogu vakanču skaits jaunajā mācību gadā raisa nopietnas bažas gan par iespējām pilnvērtīgi īstenot jaunā izglītības satura ieviešanu, gan pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Skolotāju trūkums rada pārslodzi strādājošajiem pedagogiem, tā pasliktinot arī skolēnu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Skolu gatavība jaunajam mācību gadam trešdien tika vērtēta Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdē.
Trūkst vairāk nekā tūkstotis pedagogu, profesijā strādājošie noveco
“Pedagogu skaits Latvijā ir nepietiekams, un pastāv fundamentāli riski nozares ilgtspējai,” Saeimas komisijas sēdē atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga. Sākoties jaunajam mācību gadam, neaizpildītas pedagogu vakances ir visā Latvijā, bet visvairāk – Rīgā. Sevišķi trūkst skolotāju latviešu valodā, matemātikā un dabaszinībās.
Kā liecina ministrijas rīcībā esošie dati par situāciju 28. augustā, galvaspilsētā ir 447 vakances pirmsskolas izglītības iestādēs un 309 skolās. Tai seko Daugavpils ar attiecīgi 34 un 32 vakancēm un Jelgava ar 23 vakancēm bērnudārzos un 24 vakancēm skolās. Visvairāk trūkst matemātikas skolotāju – ir aktuālas 69 vakances. Tāpat izsludināta 51 angļu valodas skolotāja vakance, kurai seko 45 latviešu valodas un literatūras skolotāja vakances. Kopumā Latvijas skolās un pirmsskolās pirms jaunā mācību gada pietrūkst 1013 pedagogu.
Pagājušajā mācību gadā vispārizglītojošajās skolās kopā strādāja 21 000 skolotāju, no kuriem 40 – tikko pēc studiju pabeigšanas un 181 vēl studējošais. Tātad jauno skolotāju ataudze bijusi 1% no visiem nozarē strādājošajiem. IZM statistika liecina, ka 2021./2022. mācību gadā vispārizglītojošajās dienas skolās strādāja 20 988 skolotāji, no tiem 8921 skolotājam bija nepilna slodze, bet 2622 skolotāji sasnieguši pensijas vecumu, tātad tuvākajā laikā pārtrauks savas darba gaitas.
Ministrija arī secinājusi, ka riskus pārejas procesā uz mācībām tikai valsts valodā varētu radīt atšķirīgs izglītojamo latviešu valodas prasmes līmenis un neatbilstošas latviešu valodas prasmes daļai pedagogu, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās. Vairāk nekā 100 šo pedagogu konstatētas nepietiekamas latviešu valodas prasmes, un viņu pārbaudes skolās turpināsies. Iespējams, daļa no viņiem darbu jaunajā mācību gadā neturpinās.
Risinājumu piedāvājums no IZM: stipendijas, kredītu dzēšana, budžeta vietas
Pedagogu trūkums licis meklēt risinājumus gan pašreizējo skolotāju noturēšanai, gan jaunu piesaistīšanai. Saeimas komisijas sēdē IZM piedāvātais plāns paredz:
- stipendijas pedagogu studiju programmās: īpaši valstī prioritārajās izglītības (STEM, svešvalodu (ES valodu) un latviešu valodas un literatūras mācību) jomās – 300 eiro;
- studiju vai studējošā kredītu dzēšanu: uzsākt kredītu dzēšanu 2024. gada 1. ceturksnī, pieņemot pieteikumus kredīta dzēšanai no tiem jaunajiem pedagogiem, kuri nostrādājuši vismaz gadu un turpina darbu (piemēram, par nostrādāto 2023. gadu);
- budžeta vietas pedagoģijas studijām: finansēt studiju vietu pedagogu izglītības programmās pēc optimāla koeficienta 1,7, kas veidotu 2968 eiro gadā;
- papildu kvalifikācijas ieguvi pašreizējiem skolotājiem: matemātikā, ģeogrāfijā, dabaszinībās, bioloģijā, fizikā, ķīmijā (integrēta grupa), svešvalodā (otrajā), latviešu valodā un pedagoģijā (profesionālās un interešu izglītības skolotājiem);
- aktīvāku pašvaldības lomu.
Transporta un mājokļa kompensācijas, atbalsts jaunajiem pedagogiem
Vienlaikus, kā atzīmēja S. Reinberga, iecere palielināt pedagogu atalgojumu līdz 2500 eiro trīs gadu laikā līdz ar jaunā izglītības programmu finansēšanas modeļa ieviešanu sekmēs patlaban strādājošo pedagogu vēlmi palikt profesijā, kā arī motivēs atgriezties nozarē tos, kuri to pametuši. Tomēr ministrijas rīcībā nav informācijas par to, cik pedagoģijas studiju absolventu darbaspēka vecumā patlaban nestrādā izglītības nozarē.
Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja:
Pedagogu vakanču problēma ir jārisina pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā ir apdraudēta izglītības kvalitāte un pieejamība.
Arodorganizācijas vadītāja aicināja studiju kredītu dzēšanu attiecināt arī uz nepilna laika studentiem, no kuriem vairāk nekā 90% paralēli mācībām strādā, stiprināt pedagogu tiesības un metodisko atbalstu, kā arī panākt ātrāku kvalitatīvu mācību līdzekļu nodrošinājumu. “Rosinām, lai būtu mājokļa un transporta izdevumu kompensācijas pedagogiem gan vispārējās, gan profesionālajās izglītības iestādēs, kas ir sevišķi aktuāli saistībā ar skolu tīkla optimizāciju,” pauda I. Vanaga. Nodrošināt pašvaldībām kompensācijas pedagogu transporta izdevumu segšanai aicināja arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, rosinot IZM un Saeimu rast papildu mehānismus, kuri sekmētu vietvaru aktivitāti dažādu atbalsta veidu sniegšanā pedagogiem.
Līdztekus jāīsteno sociālās kampaņas nozarē nestrādājošo jauno pedagogu motivēšanai darbam skolās, norādot uz pozitīvas informācijas trūkumu saistībā ar skolotāja darbu, uzskata I. Vanaga. “Ejam palīgā jaunajiem pedagogiem ar atbalstu. Esam vienā laivā, airējam visi kopā pareizā virzienā,” aicināja I. Dundure.
Palielina pedagogu atalgojumu
Kā jau ziņots, pedagogu atalgojuma palielināšanai jaunā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem, papildus no valsts budžeta piešķirti vairāk nekā 13,2 miljoni eiro. Papildu finansējums 2024. gadam un turpmāk ik gadu, lai nodrošinātu pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafika laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, iekļauts valsts budžeta bāzes izdevumu 2024.–2026. gadam projektā.
Tāpat palielinātas tiek zemākās mēneša darba algas likmes vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī izglītības metodiķiem. Savukārt profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 1320 darba stundas gadā (30 stundas nedēļā) un attiecīgi zemākā mēneša darba algas likme 1020 eiro no 2023. gada 1. septembra. Kā vēstījusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, IZM iecerējusi trīs gadu laikā palielināt pedagogu atalgojumu līdz 2500 eiro.
Uzzināt vairāk >>
Atbalstam mācībām mazākumtautību skolēniem vispārējā un speciālajā izglītībā sekmīgai pārejai uz izglītību valsts valodā, īpaši 1., 4. un 7. klasēs, no jaunā mācību gada līdz šā gada 31. decembrim valsts sniegusi papildu finansējumu 1,7 miljonu eiro apmērā, lai skolās un pirmsskolās varētu nodrošināt papildu pedagogu palīgus, logopēdus un skolotājus pagarinātajās dienas grupās. Mazākumtautību skolu pedagogiem pārejai uz mācībām valsts valodā no procesā iesaistīto izglītības iestāžu vides izveidota mentoru atbalsta grupa, kas sniegs konsultācijas tādos jautājumos kā efektīvi organizēt komunikāciju ar vecākiem, sadarbību starp pedagogiem un kā ieviest labo praksi pedagogu profesionālajā izaugsmē.
Uzzināt vairāk >>
