FOTO: Evija Trifanova, LETA
Pedagogu vakances ir aktuāla problēma gan skolām, gan to dibinātājiem (lielākoties pašvaldībām), gan izglītības sistēmai kopumā. Katrreiz, tuvojoties jaunajam mācību gadam, daudzas jo daudzas pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādes saskaras ar pedagogu trūkumu. Skolas prognozē, ka 1. septembrī situācija ar neaizpildītajām vakancēm būs tik asa kā nekad agrāk. Rakstā aplūkota pašreizējā aina ar pedagogu vakancēm, izteiktas prognozes un sniegts ieskats iespējamajos problēmas risinājumos.
Brīvu darbavietu jeb vakanču veidošanās un to aizpildīšana ir ikdienišķa parādība darba tirgū. Arī izglītības iestādēs darbojas tie paši vadībzinībās labi pazīstamie nosacījumi, bet ir sava specifika.
Pirmkārt, izglītības iestādēs ir ļoti maz tādu amatu, kuriem netiek izvirzītas īpaši augstas profesionālās prasības (izņēmums ir vien nedaudzie saimnieciskie darbinieki un neliela daļa palīgpersonāla).
Izglītības likuma 48. panta pirmajā daļā noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību. Pedagoga profesija tiek reglamentēta. Ministru kabineta noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” katram izglītības veidam un pakāpei noteiktas striktas prasības pedagogam nepieciešamajai izglītībai un viņa profesionālajai pedagoģiskajai kvalifikācijai. Tas ievērojami sašaurina to personu loku, kuras varētu pretendēt un vakances aizpildīšanu.
Otrkārt, jāņem vērā tas, ka izglītības iestādes pamatuzdevums, var teikt – tās pastāvēšanas jēga, ir izglītības programmu īstenošana. Valsts izglītības standartos (pirmsskolas izglītībai – vadlīnijās) noteiktas obligātās prasības izglītības programmu saturam un arī to īstenošanai, tostarp – mācību priekšmeti un tiem atvēlētais mācību stundu skaits.
Jau tā šauro pretendentu loku vēl vairāk ierobežo tas, ka ne jau katrs augstāko pedagoģisko izglītību ieguvušais var pasniegt jebkuru mācību priekšmetu.
Treškārt, pedagoga slodzi nosaka atbilstoši tarifikācijai, no kuras ir atkarīgs arī viņa atalgojums. Skolās ar lielāku izglītojamo skaitu, kā arī mācību priekšmetos ar lielāku stundu skaitu parasti nav problēmu nodrošināt pedagogam pilnu slodzi, tātad arī tai atbilstoši darba samaksu, bet pedagogiem, kuri pasniedz mācību priekšmetus ar nelielu stundu skaitu, tas bieži vien nav iespējams. Tādēļ veidojas daļvakances, kuras aizpildīt mazajās lauku skolās nereti ir “neiespējamā misija”.
Tas viss izglītības iestādēm rada ne vien lielas problēmas, bet arī riskus pienācīgi nespēt īstenot viena vai vairāku mācību priekšmetu programmas un pat apdraud izglītības programmu īstenošanu.
Atbilstoši informācijai Valsts izglītības informācijas sistēmas publiskajā portālā VIIS 2022./2023. mācību gada sākumā Latvijā ir 630 pirmsskolas izglītības iestādes, kuras apmeklē 97 934 izglītojamie un 647 izglītības iestādes, kurās 221 297 1.–12. klases izglītojamie apgūst pamata un vispārējās vidējās izglītības programmas.
Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālā statistika liecina, ka 2021./2022. mācību gadā vispārizglītojošajās dienas skolās strādāja 20 988 skolotāji, no tiem 8921 skolotājam bija nepilna slodze, bet 2622 skolotāji sasnieguši pensijas vecumu, tātad tuvākajā laikā pārtrauks savas darba gaitas. Jaunāki dati par skolotāju skaitu portālā nav atrodami.
Portālā “Esi skolotājs” šī gada 24. maijā ir publiskota 771 vakance vispārizglītojošajās skolās. No tām 669 ir pedagogu vakances, pārējās – atbalsta un vadošā personāla vakances. Te gan jāpiebilst, ka ne visas ir pilnas slodzes vakances, vairākas ir daļslodzes darbam, pat tikai ar dažām kontaktstundām nedēļā.
139 vakances ir aktuālas, tās aizpildīt vajag jau tagad (lielākā daļa – pedagogu vakances).
Vakanču sadalījums*
|
Vakanču skaits |
t.sk. aktuālās vakances |
|
|
Pirmsskola |
49 |
20 |
|
Sākumskola |
195 |
37 |
|
Pamatskola |
439 |
67 |
|
Vidusskola |
215 |
47 |
* Vakanču kopskaits to sadalījumā var pārsniegt kopējo vakanču skaitu, jo viena vakance var attiekties uz vairākām izglītības pakāpēm.
Salīdzinot, piemēram, ar 2022. gada jūliju, kad portālā bija pieteikts vairāk nekā tūkstotis vakanču un līdz mācību gada sākumam to skaits arvien auga, pašlaik vakanču ir krietni mazāk. Tās gan ir tikai t. s. sezonālās svārstības. Daudzas izglītības iestādes vēl nav precīzi apzinājušas un pieteikušas pedagogu un pārējā iestādes personāla vakances jaunajam mācību gadam. Katru dienu publiskotais vakanču skaits aug. Tādēļ vien nav nekādu cerību, ka līdz jaunā mācību gada sākumam tās samazināsies, toties pieaugs gan.
Visvairāk trūkst matemātikas skolotāju (īpaši pamatskolā), angļu valodas skolotāju un sākumskolas skolotāju. Daudz vakanču ir arī fizikas, latviešu valodas un literatūras, mūzikas, datorikas, pirmsskolas un dabaszinību skolotājiem. Tāpat trūkst krietna skaita izglītības psihologu un speciālo pedagogu. Tā gan ir tikai “mirkļa fotogrāfija”, kas tuvāko mēnešu laikā var mainīties.
Visvairāk vakanču pieteicis Ogres novads, Jūrmalas pilsēta un Siguldas novads, kā arī Jelgavas pilsēta un Tukuma novads. Nepārspēts līderis ir Rīgas valstspilsēta (216 vakances). Tas ir saprotams, jo Rīgā ir visvairāk skolu un izglītojamo. Rīgai, salīdzinot ar Latvijas novadiem, it kā vajadzētu būt mazāk grūtību vakances aizpildīt, tomēr tas tā nav, jo 45 vakances ir aktuālas.
Portāls “Esi skolotājs”, protams, nav tā vietne, kurā būtu rodams pārskats par objektīvo pieprasījumu pēc skolotājiem visā valstī. Vietne ir tapusi Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta ietvaros kā daļa no skolotāju piesaistes kampaņas “Esi skolotājs!”. Tās uzturēšanā piedalās Latvijas Universitāte, kā arī Daugavpils un Liepājas Universitātes. Ir vēl daudz citu iespēju, kā izglītības iestādes vai to dibinātāji meklē un atrod vajadzīgos skolotājus. Rīgas pilsētas Izglītības, kultūras un sporta departaments, piemēram, publisko un gandrīz katru dienu atjauno skolu vakanču sarakstu. Tiesa gan, te publiskoto vakanču skaits ir mazāks nekā portālā “Esi skolotājs”.
Rakstā analizētos datus var uzskatīt par pietiekami labu avotu informācijai un pārdomām. Diemžēl nav rodama tāda pilnībā uzticama un izsmeļoša informācija par pašreizējo un prognozējamo pedagogu štata vietu un likmju aizpildījumu, kas būtu efektīvi izmantojama ilgtermiņa tendenču atklāšanai un pārdomātu lēmumu pieņemšanai nepieciešamai politikas analīzei.
Jau 2022. gada 17. septembrī Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Informatīvo ziņojumu par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu. Ziņojumā ierosināts sabalansēt skolotāja darba nedēļu, nodrošinot darba slodzes sadalījumu, 65% no tā paredzot kontaktstundām un 35% citiem pienākumiem, vienlaikus saglabājot skolotāja tiesības brīvi izvēlēties savu noslodzi.
Sabalansēta darba slodze ir būtisks nosacījums kvalitatīva mācību procesa un individuālā atbalsta nodrošināšanai. Ministru kabinets tostarp uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 1. decembrim izstrādāt grozījumus atbilstošajos normatīvajos aktos un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.
Grozījumi visdrīzāk vēl arvien būtu tikai projekta stadijā, ja ne nesenais pedagogu streiks. 2023. gada 26. aprīlī projekts tika gan saskaņots, gan bez liekām debatēm pieņemts. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” paredz, ka no 2023. gada 1. septembra tiek mainītas darba slodzes vairāku kategoriju pedagogiem.
Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem noteikta slodze 36 darba stundas nedēļā, kurā ietilpst gan mācību stundas un fakultatīvās nodarbības, gan to sagatavošana, izglītojamo rakstu darbu labošana, individuālais un grupu darbs ar izglītojamajiem un konsultācijas, klases audzināšana, metodiskais darbs, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes attīstību saistītas darbības.
Noteikts, ka darba slodze nedēļā mācību stundu vadīšanai (kontaktstundas) ir līdz 65%, bet citiem pienākumiem – ne mazāk kā 35% no kopējās darba slodzes nedēļā. Tātad kontaktstundu skaits nedēļā nepārsniegtu 23,4 stundas. Samazinot skolotājam noteikto kontaktstundu slodzi, ievērojami mazināsies pedagogu pārslodze, viņiem būs vairāk laika gatavoties nodarbību vadīšanai. Nav šaubu, ka tas pozitīvi ietekmēs izglītības kvalitāti.
Izglītības iestādes vadītājam un pedagogam gan ir tiesības vienoties par citu darba slodzes sadalījumu. Nav arī atrisināts jautājums par nepieciešamo pedagogu skaitu, jo, samazinot pedagoga stundu slodzi, izglītības programmas īstenošanai vajadzīgais mācību stundu skaits taču nesamazināsies. Līdz ar to būs jāmeklē vairāk pedagogu. No kurienes tie radīsies? Jau tagad skolotāju vakanču skaits ir ievērojams. Likumsakarīgi var prognozēt, ka nākamajā mācību gadā neaizpildīto vakanču skaits pieaugs.
Lai meklētu risinājumus un izstrādātu pedagogu vakanču mazināšanas plāna piedāvājumu, 14. Saeimas deputāts Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa lūdza pašvaldību dibinātām vispārējās izglītības iestādēm informāciju par pašreizējo un pēc šī gada 1. septembra prognozēto situāciju ar pedagogu vakancēm. Aptaujā gūtie rezultāti ir pietiekami reprezentatīvi, jo uz jautājumiem atbildēja vairāk nekā puse no visām pašvaldību dibinātām vispārējās izglītības iestādēm (335).
No iegūtajiem datiem izriet, ka šī gada februārī aptaujātajās skolās bija neaizpildītas 405 faktiskās pedagogu likmes (Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētas gandrīz 360 likmes). Skolas prognozē, ka pēc šī gada 1. septembra, kad stāsies spēkā sabalansētā pedagogu darba slodze (65% + 35%), būs aktuālas 998 pedagogu vakances. Visvairāk pedagogi tiks meklēti Rīgas valstspilsētas pašvaldībā (347 vakances).
Tā kā dati iegūti no nedaudz vairāk kā puses vispārējās izglītības iestāžu, rezultātus var gandrīz vai dubultot. Tas nozīmē, ka 1. septembrī vispārējās izglītības iestādēs var trūkt līdz pat diviem tūkstošiem pedagogu.
Prognozēts, ka vislielākais neaizpildīto vakanču skaits būs starp latviešu valodas (190), matemātikas (188), angļu valodas (135), literatūras (118) un datorikas (100) skolotājiem. Trūks arī sporta un veselības mācības, vēstures un visu eksakto zinātņu (fizikas, ķīmijas un bioloģijas) skolotāju. Lai iegūtu kopainu, arī šos skaitļus var dubultot.
Prognozes ir patiešām draudīgas. Lai tās nepiepildītos, neatliekami jārod risinājumi, bet laika atlicis gaužām maz. Ja vakances nevarēs aizpildīt, tad pedagogu pārslodze saglabāsies, jo liela daļa skolotāju, saprotot, ka izglītības programmas ir jāīsteno, vienosies ar izglītības iestādes vadītāju par tādu slodzes sadalījumu, kurš, iespējams, būtiski atšķirsies no proporcijas 65/35, vai/un piekritīs aizvietot trūkstošos pedagogus vismaz uz laiku. Neatbildēts tomēr paliek jautājums: “Cik ilgi tā var?” Vai tiešām tikmēr, kamēr pedagogs savā darbā “sadeg”?
Skolotāju vakanču problēmas risināšanā iesaistījusies arī Saeima. Prezentējot aptaujas rezultātus Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē, Česlavs Batņa iepazīstināja arī ar vairākiem iespējamajiem problēmas risinājumiem:
Tās ir tikai dažas no idejām, kuras lielākoties orientētas uz jaunu pedagogu piesaisti skolai. Tas, protams, ir ļoti svarīgi, arī paaudžu nomaiņa izglītības iestādēs ir objektīvi nepieciešama. Tā arī regulāri notiek, bet daudzviet atgādina riņķojumu pa apli ar “mūžīgo atgriešanos” sākuma pozīcijā.
Diemžēl nav apkopota informācija par to, cik ilgi pēc studiju absolvēšanas jaunie pedagogi turpina darbu skolās, kaut gan šādus datus nepavisam nebūtu sarežģīti iegūt.
Šobrīd var tikai pieņemt, ka tie lielākoties ir vien daži gadi.
Svarīgākais ir ne tik daudz radīt apstākļus, lai jaunais pedagogs ienāktu skolā, kā panākt, lai viņš ilgstoši turpinātu strādāt skolā, lai pakāpeniski darba gadu gaitā kļūtu par arvien labāku un kompetentāku pedagogu, nevis pārkvalificētos darbam citā profesijā, bieži vien arī citā nozarē.
Simptomātiski ir otrā pētījuma “Skolotāju balss” rezultāti, kurus šajās dienās prezentēja apgāds “Lielvārds”. Tikai 40% respondentu atzīst, ka arī pēc pieciem gadiem redz sevi strādājam skolā (2021. gadā tādu bija 56%). Savukārt 28% tādam apgalvojam pilnībā vai daļēji nepiekrīt (par 9% vairāk nekā 2021. gadā). Tendence ir tik uzskatāma un nepārprotama, ka komentāri kļūst lieki.
Skolu nodrošināšanai ar nepieciešamajiem pedagogiem vajadzīga kompleksa un daudzpusīga pieeja, jāpievērš uzmanība gan pedagogu sagatavošanai augstskolās un viņu iesaistei darbā skolās, gan tādu apstākļu radīšanai, kas pedagoga darbu padara ja ne par “sapņu darbu”, tad par tādu, kas dod patiesu gandarījumu darītājam. Vispārinot – jautājums ir par ilgstoši grautā pedagogu prestiža celšanu. Tas gan nav ne viegli, ne ātri panākams.
Vispirms, turklāt neatliekami, jārod tūlītēji pedagogu vakanču problēmas risinājumi. Tiesa gan, šī problēma skolās ir sena. Tā gadu gadiem rada stresu gan pašām izglītības iestādēm, gan pašvaldībām, gan visai izglītības sistēmai. Taču tas nepavisam nenozīmē, ka neaizpildītas un grūti aizpildāmas vakances ir neizbēgamas. Diemžēl pietrūkst vēlmes un pat politiskās gribas nopietni ķerties pie problēmas risināšanas. Aizsākums vismaz problēmas dziļuma apzināšanai ir. Drīz vien būtu jāseko turpinājumam.
