FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Saeimā uz otro lasījumu tiek skatīti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz arī atteikties no tālmācības formas pamatizglītības pakāpē, raisot diskusiju gan likumdevēju, gan sabiedrības vidū par tālmācības priekšrocībām un trūkumiem.
Šobrīd Izglītības likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, neklātienes, kā arī tālmācības formā. Pirmsskolas izglītības programmas īstenojama tikai klātienes formā, bet vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas – neklātienes un tālmācības formā.
Likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” paredzēts, ka klātienē īstenojamas būtu ne tikai pirmsskolas izglītības programmas, bet arī vispārējās pamatizglītības programmas, savukārt vispārējās vidējās izglītības programmas – gan klātienē, gan tālmācībā.
Līdz ar to grozījumi likumā paredz ne tikai noteikt, ka mācības pamatizglītībā organizējamas klātienē, bet arī atteikties no neklātienes kā atsevišķas izglītības formas vispār.
Vienlaikus saskaņā ar plānotajām izmaiņām iecerēts ieviest jaunu mācību formu – kombinētās mācības, kas būtu mācību procesa organizēšana, izmantojot, piemēram, mācības attālināti, tiešsaistē, tehnoloģijām papildinātas mācības un pašvadītas mācības un izvēloties atbilstošāko mācību līdzekļu, metožu un elementu kombināciju.
Jaunais tālmācības regulējums trīs gadu laikā būtu jāattiecina uz visām klasēm pamatizglītības pakāpē. Savukārt iecere par neklātienes izslēgšanu paredz, ka izglītības iestādēm būs jānodrošina iespēja izglītojamajiem pabeigt uzsākto izglītības programmu neklātienes formā.
Likumprojekta autori (Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija) grozījumu anotācijā atzīst tālmācības sniegtās priekšrocības mācīties skolēniem piemērotā laikā un vietā, bet vienlaikus norāda uz šīs zināšanu apguves formas negatīvajām pusēm.
Tālmācībā pastāv lielāka varbūtība pilnvērtīgi neattīstīties izglītojamā sociālajām prasmēm.
Mācības attālināti var ietekmēt skolēna sniegumu, jo ne vienmēr ir iespējams saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti un palīdzību no skolotāja, kā arī tiek ietekmēta bērna prasme attīstīt disciplīnu un laika plānošanu.
Kā pierādījums tam, ka tālmācības formā saskatāmas problēmas, grozījumi autori min vājos eksāmenu rezultātus tālmācības skolēnu vidū, salīdzinot ar skolēniem, kas mācības apguvuši klātienē.
Tādējādi, kā LV portālam paskaidro Izglītības un zinātnes ministrijā, lielākā problēma ir nevis mācību forma, bet gan mācību kvalitāte.
“Lielāku negatīvu ietekmi uz centralizēto eksāmenu rezultātiem atstāj tās tālmācības skolas, kuras eksistē tikai ar adresi un e-pastu un kurās skolēns gadu no gada var viens pavadīt mājās pie datora,” pamato IZM.
Vienlaikus ministrijā norāda: ja tālmācību īsteno klātienes skola kā atsevišķu programmu, tad eksāmenu rezultāti ir labi, jo skolēniem ir iespēja satikt pedagogus un citus skolēnus.
IZM LV portālam skaidro, ka tālmācības pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt bērniem atbilstoši vecuma posmam tādas izglītības iespējas, kas rada vislabvēlīgākos apstākļus viņu izaugsmei, spējai apgūt jaunas zināšanas un prasmes turpmākajos izglītības posmos.
“Kvalitatīva izglītība, it sevišķi pirmajās klasēs, ir iespējama tikai klātienē. Pašiem mazākajiem bērniem tālmācības forma nav piemērota.
Piemēram, sešgadnieks nevar viens pie datora visu dienu mācīties. Arī grupu darbu un sporta nodarbības tālmācībā nav iespējams apgūt. Zūd spēja apgūt skolā pieejamās sociālās prasmes.
Liela daļa veiksmes kvalitatīvam mācību darbam ir tieši atbalstīts un zinošs pedagogs,” pauž IZM.
Vienlaikus IZM atklāj, ka izvērtēšanai Saeimai nodots priekšlikums samazināt pamatskolas klašu grupas, kurām mācības varētu notikt tikai klātienē.
Mācības klātienē varētu tikt noteiktas tikai sākumskolas posmā no 1. līdz 6. klasei.
Tāpat IZM uzsver, ka tiks saglabāti izņēmumi, piemēram, skolēniem ar medicīniskiem atzinumiem, intensīvu sporta režīmu, īpašiem talantiem, kas ceļo pa pasauli, arī diplomātu bērniem.
Ja tiks lemts par 1.–6. klases tālmācības ierobežošanu, tad plānots nodrošināt pakāpenisku pāreju trīs gadu laikā. Šajā periodā iecerēts sagatavot atbalsta speciālistus, lai palīdzētu skolēniem pielāgoties klātienes mācību videi, informē IZM.
IZM norāda, ka pašlaik Latvijā tālmācībā mācās 11 815 skolēni, no tiem 8284 vidusskolēni un 3531 pamatskolēns. Tas nozīmē, ka tad, ja tiks pieņemti grozījumi, klātienē atgrieztos aptuveni 3500 skolēnu.
Latvijas Universitātes (LU) profesore, maģistra līmeņa studiju programmas “Izglītības zinātnes” direktore Dita Nīmante uzskata, ka, atsakoties no tālmācības formas pamatskolā, samazināsies izvēles iespējas vecākiem. “Samazinoties izglītības ieguves formu dažādībai, izglītības sistēma kļūs mazāk iekļaujoša,” norāda profesore.
Vienlaikus viņa norāda uz vēl vienu problēmu: visdrīzāk vecākiem un viņu bērniem, kas izvēlējušies tālmācību, iepriekš ir bijusi negatīva pieredze citās izglītības formās, tomēr tas nenozīmējot, ka tādēļ tālmācība ir vienīgā alternatīva.
Arī IZM sarunā ar LV portālu piemin, ka nereti kā arguments par labu tālmācībai tiek minēta vardarbība skolā.
Taču ministrijā atgādina, ka pērn Ministru kabinetā tika pieņemts informatīvais ziņojums par vardarbības novēršanu izglītības iestādēs, kas paredz algoritmus skolām un pašvaldībām, kā uz vardarbību skolā reaģēt nekavējoties, tai skaitā nodrošinot atsevišķas mācības tieši vardarbības izraisītājam.
Ministrija arī norāda, ka nevēlēšanās apmeklēt skolu emocionālu vai psiholoģisku iemeslu dēļ ir jārisina kompleksā pieejā, sadarbojoties vecākiem, skolām un pašvaldībām, un tālmācības nerisinās psiholoģiskos un cita veida izaicinājumus.
LU profesore D. Nīmante LV portālam atklāj, ka pasaules pētījumi apliecina tālmācības pārliecinoši pozitīvo ietekmi uz vecākiem skolēniem un studentiem, taču attiecībā uz pamatskolas skolēniem tā neesot novērota.
Viens no iemesliem – šāda prakse pasaulē nav plaši izplatīta pamatskolas posmā.
Vienlaikus profesore norāda: starptautiskos pētījumos, aptaujājot pamatskolas vecuma bērnus, secināts, ka bērni paši visbiežāk neizvēlētos tālmācības formu, ja viņiem būtu šāda izvēle. Kaut gan kopumā pret tālmācību bērniem ir pozitīva attieksme.
|
