1. novembrī stājās spēkā Tieslietu akadēmijas likums.
FOTO: Freepik.
No nākamā gada Latvijā durvis vērs jauna tieslietu izglītības iestāde – Tieslietu akadēmija.
Tieslietu ministrijas un Tieslietu padomes uzraudzībā projekts “Tieslietu akadēmija” tika uzsākts 2022. gada aprīlī, paredzot līdz 2025. gadam izveidot vienotu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju kvalifikācijas pilnveides mācību centru.
Saeima 3. oktobrī konceptuāli kā steidzamu atbalstīja Tieslietu akadēmijas likumprojektu, kuru galīgajā lasījumā plānots skatīt jau 24. oktobrī. Vienlaikus Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Ar tiem paredzēts veicināt tiesnešu piesaisti mācību pasākumu vadīšanai un motivēt tiesnešus uzņemties mentora pienākumus. Plānots, ka darbu jaundibinātā iestāde uzsāks 2025. gada 1. janvārī.
Tieslietu ministrija norādījusi, ka pašreizējā kvalifikācijas celšanas sistēma tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem un izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos ir fragmentēta un neefektīva.
“Mūsdienu dinamiskais laikmets parāda, ka pat pieredzējušiem ekspertiem un lietpratējiem nepārtraukti ir sevi jāpilnveido,” pauž tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. “Daļa no tiesību piemērotājiem nepieciešamajām zināšanām un prasmēm ir iegūstamas praksē, taču virknei nepieciešamas īpašas apmācības un treniņi. Mūžizglītība visās nozarēs ir kļuvusi par modernās sabiedrības prasību. Tiesu varai piekritīgajās profesijās tā ir ne mazāk nozīmīga, jo bez stiprām tiesām, prokuratūras un arī izmeklēšanas nav iespējama stipra demokrātija, laba pārvaldība un stabila sabiedrības un valsts attīstība,” norāda ministre.
Līdz šim tiesnešu apmācību labi ir veicis Tiesnešu mācību centrs, taču centra sabiedriskās organizācijas statuss rada ierobežojumus.
“Tie ir ierobežojumi budžeta dēļ, nespēja plānot centra darbību, jo darbu organizācija notiek ar iepirkumiem, kas bieži vien nav prognozējami, bet tiesām vajag stabilitāti, jo tikai stabilitāte var nodrošināt tiesu neatkarību,” skaidro Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Līdzīgu viedokli pauž Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins: Tiesnešu mācību centrs savus pienākums ir veicis atzīstami un ir iemantojis autoritāti, taču šīs institūcijas juridiskais statuss liedz uz to pilnībā paļauties ilgtermiņā. Savukārt topošā Tieslietu akadēmija kā valsts institūcija nodrošinās stabilitāti un prognozējamību, norāda deputāts.
Ar likumu tiks noteikts Tieslietu akadēmijas darbības tiesiskais pamats un ietvars, kā arī vieta un atbilstošs statuss valsts un tiesu varas institūciju sistēmā. Jaundibināmā mācību iestāde saskaņā ar likumprojektu iecerēta kā tālākizglītības mācību iestāde – atvasināta publiska persona – kvalitatīvai tiesu un prokuratūras funkciju nodrošināšanai.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Tieslietu akadēmijas misija ir:
Akadēmijas direktoru, kura amata kandidātu pēc Tieslietu padomes priekšlikuma virzīs tieslietu ministrs, uz pieciem gadiem amatā iecels Ministru kabinets.
Tieslietu akadēmijas institucionālo pārraudzību veiks Ministru kabinets ar tieslietu ministra starpniecību. Savukārt, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, akadēmijas funkcionālo pārraudzību īstenos Tieslietu padome – koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.
Plašāk par tēmu >>
Tieslietu padomes kompetencē būs tādi saturiskie jautājumi kā akadēmijas mācību stratēģisko mērķu, virzienu un mācību programmu veidošanas principu noteikšana, kā arī šo programmu un ikgadējo mācību plānu apstiprināšana. Tāpat Tieslietu padome noteiks kārtību, kādā tiek izraudzīti mācību vadītāji no tiesnešu un prokuroru vidus, uzklausīs akadēmijas direktora ikgadējo mācību gada darbības pārskatu un sniegs ieteikumus darba izpildes uzlabošanai.
Likumprojekts paredz, ka akadēmijas finanšu līdzekļus veidos valsts budžeta finansējums, juridisko un fizisko personu dāvinājumi un ziedojumi, ārvalstu un starptautisko organizāciju finanšu palīdzība, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi.
Tieslietu akadēmijas izveide tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas celšanai ir Tieslietu ministrijas prioritārais projekts Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plānā. Projektam paredzētais Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums plānots 7,5 miljonu eiro apmērā uz visu periodu līdz 2026. gadam.
Saeimai 24. oktobrī pieņemot Tieslietu akadēmijas likumprojektu galīgajā lasījumā, akadēmijas kadru nokomplektēšanai atliktu nedaudz vairāk kā divi mēneši.
Patlaban nav pamata bažām, ka Saeima varētu likumprojektu neatbalstīt, norāda A. Judins.
Tieslietu akadēmija uzsāks darbu paredzētajā laikā – 2025. gada 1. janvārī –, nodrošinot nepārtrauktu mācību procesu mērķgrupām, informē arī Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Rimšāne. “Jau šobrīd tiek apmācītas mērķgrupas, kā arī tiek sagatavots 2025. gada mācību plāns, lai tiesneši, tiesu darbinieki, prokurori, prokuroru palīgi un izmeklētāji varētu apgūt izstrādātās mācību programmas,” vēsta ministrijas pārstāve.
Arī Tieslietu padome, kā apstiprina tās sekretariāta padomniece komunikācijas jautājumos Lana Mauliņa, ir gatava pildīt savas kompetences uzdevumus Tieslietu akadēmijas darbības nodrošināšanai pilnā apmērā.
Tieslietu akadēmijas ēka atradīsies Rīgā, 11. novembra krastmalā 31. Divarpus piecstāvu ēkas stāvi līdz nākamā gada martam tiks pielāgoti Tieslietu akadēmijas prasībām, informē E. Rimšāne. Līdz tam akadēmijas vajadzībām tiks nodrošinātas atbilstošas pagaidu telpas un tehnoloģiskie risinājumi Tiesu administrācijas telpās – Pils laukumā 4.
