Tieslietu padomes mērķis – tiesu varas neatkarība

Kā norāda Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs: “Tieslietu padome turpina īstenot ne vien tās pamatfunkcijas – galvenokārt lemt par tiesnešu karjeras jautājumiem –, bet arī aktīvi piedalās tiesu darba stiprināšanā.”

Kas ir Tieslietu padome

Tieslietu padome dibināta 2010. gada 1. augustā, stājoties spēkā grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem tiesību akts tika papildināts ar jaunu 13.¹ nodaļu “Tieslietu padome”.

Tieslietu padomes darbību regulē 2022. gada 25. martā apstiprinātais Tieslietu padomes reglaments, kā arī Tieslietu padomes darbības stratēģija 2021.–2025. gadam.

Likuma “Par tiesu varu” 89.¹ pantā noteikts, ka Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.

Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu.

Vienlaikus Tieslietu padomes darbības stratēģijā 2021.–2025. gadam uzsvērts, ka Tieslietu padomes virsmērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu tiesu sistēmas pārstāvēšanu valsts varas atzaru dialogā, lai garantētu tiesu varas neatkarību, kvalitāti, attīstību un atbildību.

Kāds ir Tieslietu padomes sastāvs

Likuma “Par tiesu varu ” 89.² pants paredz, ka Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi – astoņi pastāvīgie (amatpersonas) un septiņi vēlētie locekļi.

Tieslietu padomes sastāvā darbojas:

Augstākās tiesas priekšsēdētājs (šobrīd Aigars Strupišs);
Satversmes tiesas priekšsēdētājs (šobrīd Aldis Laviņš);
tieslietu ministrs (šobrīd Inese Lībiņa-Egnere);
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (šobrīd Andrejs Judins);
ģenerālprokurors (šobrīd Juris Stukāns);
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs (šobrīd Jānis Rozenbergs);
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs (šobrīd Aigars Kaupe);
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs (šobrīd Iveta Kruka).

Likums “Par tiesu varu” noteic, ka pastāvīgie locekļi jeb iepriekš minētās amatpersonas dalībai Tieslietu padomes sēdē var pilnvarot citu personu.

Tostarp Tieslietu padomes sastāvā ir vēlētie locekļi:

Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis (šobrīd Dzintra Balta);
seši Tiesnešu konferences šobrīd ievēlētie tiesneši:
- Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Siliņš;
- Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa;
- Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs Guntars Ploriņš;
- Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Madars Plepis;
- Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašitoka;
- Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Baiba Ozoliņa.

Kā noteikts likumā “Par tiesu varu”, tiesnešu konference četrus Tieslietu padomes locekļus ievēlē no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu un divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.

Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tieslietu padomes locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Vienlaikus vēlēta Tieslietu padomes locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Disciplinārtiesas, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumiem.

Savukārt Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors vai minēto personu pilnvaroti pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

Ko Tieslietu padome lēmusi 2023. gadā

Tieslietu padomes 2023. gada pārskatā skaidrots, ka padomes darbs galvenokārt tiek organizēts sēžu formātā, turpretī sēdēs izskatītie jautājumi tiek atspoguļoti Tieslietu padomes pieņemtajos lēmumos.

Pērn Tieslietu padome pieņēmusi 88 lēmumus:

54 lēmumus par tiesnešu karjeras jautājumiem, piemēram, amata pienākumu izpildes vietas noteikšanu jaunajiem tiesnešiem, tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu;
26 lēmumus par tiesu sistēmas konceptuālajiem un organizatoriskajiem jautājumiem, kā, piemēram, Tieslietu padomes darbības virzieniem, tiesnešu un tiesneša amata vietu skaitu tiesās, mācību programmu saturu;
astoņus lēmumus par viedokļiem un priekšlikumiem, piemēram, ģenerālprokurora atbildību, tiesu budžeta saskaņošanu, darba grupas izveidi tiesu darba organizācijas izvērtēšanai lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai.

2023. gadā Tieslietu padome ir apstiprinājusi un/vai grozījusi vairākus tiesību aktus tiesu varas darba organizācijas pilnveidošanai:

Kādas ir Tieslietu padomes prioritātes 2024. gadā

Kā norādīts Tieslietu padomes 2023. gada pārskatā, padome turpinās darbu pie 2021.–2025. gada darbības stratēģijas mērķa sasniegšanas, proti, nodrošināt tiesu varas neatkarību, kvalitāti, attīstību un atbildību.

Ņemot vērā konkrēto stratēģiju, Tieslietu padome 2024. gada periodam definējusi trīs darba prioritātes:

apstiprināt koncepciju par tiesu sistēmas administratīvā atbalsta funkciju pāreju no izpildvaras uz tiesu varas institūcijām;
izvērtēt līdz šim veikto tiesu sistēmas reformu rezultātus, tai skaitā:
- pirmās instances tiesu reorganizācijas ietekmi uz tiesu funkciju īstenošanu un darba produktivitāti;
- zemesgrāmatu lietu pārvaldības funkciju īstenošanu tiesās un šīs sistēmas attīstības perspektīvām;
- tiesu pieejamību reģionos un tiesu atrašanās vietu optimizācijas iespējām;
veikt izvērtējumu par tiesu sistēmas atbalsta personāla amatu standartu un atalgojuma sistēmas attīstības iespējām.

Detalizēta informācija par Tieslietu padomes svarīgākajiem darbiem, kas paveikti iepriekšējā periodā, pieejama Tieslietu padomes 2023. gada pārskatā.