Ceturtdien, 16. maijā, Tieslietu padome publicēja otro gada pārskatu par svarīgākajiem darbiem, kas paveikti iepriekšējā periodā. LV portāls skaidro, kas ir Tieslietu padome, kāds ir minētās institūcijas mērķis, kādas bija tās aktualitātes aizvadītajā gadā un kādas ir Tieslietu padomes prioritātes 2024. gadā, kā arī aicina iepazīties ar statistikas datiem par tiesu darbības rādītājiem 2023. gadā.
Kā norāda Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs: “Tieslietu padome turpina īstenot ne vien tās pamatfunkcijas – galvenokārt lemt par tiesnešu karjeras jautājumiem –, bet arī aktīvi piedalās tiesu darba stiprināšanā.”
Tieslietu padome dibināta 2010. gada 1. augustā, stājoties spēkā grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem tiesību akts tika papildināts ar jaunu 13.1 nodaļu “Tieslietu padome”.
Tieslietu padomes darbību regulē 2022. gada 25. martā apstiprinātais Tieslietu padomes reglaments, kā arī Tieslietu padomes darbības stratēģija 2021.–2025. gadam.
Likuma “Par tiesu varu” 89.1 pantā noteikts, ka Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.
Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu.
Vienlaikus Tieslietu padomes darbības stratēģijā 2021.–2025. gadam uzsvērts, ka Tieslietu padomes virsmērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu tiesu sistēmas pārstāvēšanu valsts varas atzaru dialogā, lai garantētu tiesu varas neatkarību, kvalitāti, attīstību un atbildību.
Likuma “Par tiesu varu ” 89.2 pants paredz, ka Tieslietu padomes sastāvā ir 15 locekļi – astoņi pastāvīgie (amatpersonas) un septiņi vēlētie locekļi.
Tieslietu padomes sastāvā darbojas:
Likums “Par tiesu varu” noteic, ka pastāvīgie locekļi jeb iepriekš minētās amatpersonas dalībai Tieslietu padomes sēdē var pilnvarot citu personu.
Tostarp Tieslietu padomes sastāvā ir vēlētie locekļi:
Kā noteikts likumā “Par tiesu varu”, tiesnešu konference četrus Tieslietu padomes locekļus ievēlē no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu un divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus.
Vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tieslietu padomes locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Vienlaikus vēlēta Tieslietu padomes locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Disciplinārtiesas, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumiem.
Savukārt Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tiesībsargs un Tiesu administrācijas direktors vai minēto personu pilnvaroti pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.
Tieslietu padomes 2023. gada pārskatā skaidrots, ka padomes darbs galvenokārt tiek organizēts sēžu formātā, turpretī sēdēs izskatītie jautājumi tiek atspoguļoti Tieslietu padomes pieņemtajos lēmumos.
Pērn Tieslietu padome pieņēmusi 88 lēmumus:
2023. gadā Tieslietu padome ir apstiprinājusi un/vai grozījusi vairākus tiesību aktus tiesu varas darba organizācijas pilnveidošanai:
Kā norādīts Tieslietu padomes 2023. gada pārskatā, padome turpinās darbu pie 2021.–2025. gada darbības stratēģijas mērķa sasniegšanas, proti, nodrošināt tiesu varas neatkarību, kvalitāti, attīstību un atbildību.
Ņemot vērā konkrēto stratēģiju, Tieslietu padome 2024. gada periodam definējusi trīs darba prioritātes:
Detalizēta informācija par Tieslietu padomes svarīgākajiem darbiem, kas paveikti iepriekšējā periodā, pieejama Tieslietu padomes 2023. gada pārskatā.
