Labdien! Esmu atbildētājs vienā no civillietām. Kā IT speciālists ikdienā strādāju ar “Microsoft Teams” platformu. Man ir tieša piekļuve informācijai par “Microsoft Teams” platformas darbību, tās stabilitāti un datiem par vēsturiskiem traucējumiem. Tiesa noraidīja manu lūgumu par piedalīšanos tiesas sēdē attālināti, to pamatojot ar “pēdējā laikā novērotajām tehniskajām problēmām attālinātai piekļuvei”. Šāds pamatojums šķiet pretrunā publiski pieejamajai informācijai par “Microsoft Teams” platformas uzticamību un darbību. Turklāt pēdējā mēneša laikā esmu attālināti piedalījies trijās citās tiesas sēdēs un nevienā no tām nebija tehnisku problēmu. Zīmīgi, ka nākamajā tiesas sēdes dienā manā lietā ir ieplānotas vairāk nekā desmit citu tiesas sēžu norišu “Microsoft Teams” platformā. Minētais fakts liek apšaubīt tiesas norādīto pamatojumu par vispārējām tehniskajām problēmām. Vai šāds tiesas lēmums nav uzskatāms par diskriminējošu attieksmi pret mani? Ja es uzskatu, ka esmu diskriminēts no tiesas puses, kur un kādā veidā varu vērsties, lai novērstu šādu situāciju?
Tieslietu ministrija skaidro:
“Izvērtēt, vai tiesa, izskatot konkrēto lietu, ir ievērojusi materiālās un procesuālās likuma normas, ir tiesīga tikai augstākas instances tiesa, izskatot blakus, apelācijas vai kasācijas sūdzību, jo tieši ar nolēmuma pārsūdzību augstākas instances tiesā tiek pārbaudīts, vai zemākas instances tiesas nolēmums (tā atbilstība materiālajām un procesuālajām tiesību normām) ir bijis tiesisks un pamatots.
Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta pirmo daļu tiesības ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi un sūdzības par tiesnešiem izskata rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs, apgabaltiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Tādējādi ar sūdzību par tiesneša rīcību var vērsties pie jebkuras no minētajām amatpersonām.
Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei amatpersonām, kuras ir tiesīgas ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, jāievēro Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā, likuma “Par tiesu varu” 1., 10. un 11. pantā nostiprinātais tiesas (tiesnešu) neatkarības princips.
Līdz ar to amatpersonas, kuras ir tiesīgas ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, minētās funkcijas izpildē nav tiesīgas iejaukties tiesas spriešanā pēc būtības, izvērtēt tiesu (tiesnešu) pieņemtos nolēmumus, atcelt tos vai pārvērtēt to, kā tiesa izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, analizējusi pierādījumus lietā un motivējusi pieņemto nolēmumu.”
Savukārt Rīgas pilsētas tiesas tiesneša palīdze Nadežda Rozenbaha, papildinot Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, norāda, ka, piemēram, Rīgas pilsētas tiesas praksē atteikumi dalībai tiesas sēdē attālināti var notikt gadījumos, kad šāds pieteikums nav savlaicīgi saņemts:
“Īpaši tas attiecas uz sēdēm, kurās piedalās ne tikai puses (prasītājs un atbildētājs) vai to pārstāvji, bet arī trešās personas, piemēram, institūciju pārstāvji, no kuriem daļa piedalās sēdē klātienē, bet daļa – attālināti. Dalībniekiem, kuri iepriekš ir pieteikušies dalībai tiesas sēdē attālināti, tiek nosūtīta pieslēgšanās saite “Webex cisco” platformā, ar kuru ir nodrošinātas tiesas zāles.
Tiesas zāles izmantošana konkrētajā laikā tiek pieteikta vismaz 3–5 nedēļas iepriekš.”
Vienlaikus N. Rozenbaha piebilst, ka, nezinot konkrēto gadījumu, par kuru tiek vaicāts, atbildēt uz jautājumu saistībā ar “Microsoft Teams” platformas izmantošanu ir sarežģīti:
“Iespējams, tiesa novērojusi, ka iepriekš dalībnieks kāda iemesla dēļ nav varējis pieslēgties vai no viņa puses iestatījumos nebija nodrošināta atbilstoša skaņa vai videoattēls, kas padara tiesas sēdes norisi neiespējamu. Tādā gadījumā attālinātu dalību varēja atteikt, lai izvairītos no tiesas sēdes atlikšanas.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
