Kriminālprocesa likuma (KPL) 22. pantā noteiktas personas tiesības uz kompensāciju par tai radīto kaitējumu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Kompensācija uzskatāma par gandarījumu jeb atlīdzinājumu saistībā ar personai nodarīto pāridarījumu, taču tā nav kriminālsods Krimināllikuma 35. panta izpratnē. 

Jautājumu par kaitējuma kompensāciju izlemj līdz ar galīgo nolēmumu kriminālprocesā, proti, KPL 528. panta pirmās daļas 9. punkts noteic, ka tiesa savu lēmumu par kaitējuma kompensāciju norāda notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā, vienlaikus nosakot termiņu tās labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kompensācijas atlīdzināšanu. Minētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, kad kriminālprocess tiek pabeigts, prokuroram pieņemot priekšrakstu par sodu. To nosaka KPL 421. panta piektās daļas 4. punkts. 

Tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas nolēmumu paredzētas KPL 549. pantā. Tas nozīmē, ka persona var iesniegt apelācijas sūdzību daļā par nolēmumā noteikto kaitējuma kompensāciju, to pamatojot ar faktiskiem vai juridiskiem apsvērumiem un norādot, kā izpaudās tās nepareizība vai prettiesiskums. Iesniedzot apelācijas sūdzību, jāievēro KPL 550. panta pirmajā daļā noteiktais termiņš, proti, to var iesniegt ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums. 

KPL 638. panta ceturtajā daļā noteikts, ka notiesātais 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas var iesniegt tiesai motivētu lūgumu par valsts izmaksātās kompensācijas samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos. Taču tas ir KPL paredzēts izņēmums, kas attiecas tikai uz cietušajam izmaksāto valsts kaitējuma kompensāciju, kuru notiesātajam uzlikts pienākums atmaksāt. Šādu izņēmuma pieeju likumdevējs ir izvēlējies, ņemot vērā cietušā intereses (skat. likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” anotāciju; likums pieņemts: 27.09.2018.). 

Citos gadījumos piemērojama vispārējā kārtība. Respektīvi, ja persona, kurai noteikts kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanas pienākums, 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas kompensāciju nesamaksā, tiesas nolēmumu saskaņā ar KPL 634.¹ panta pirmās daļas 5. punktu un 13. daļu nodod izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Šī panta 11. daļa noteic, ka nolēmumi par cietušā labā piedzenamo kaitējuma kompensāciju izpildāmi Civilprocesa likumā (CPL) noteiktajā kārtībā. 

Tiesu izpildītājs, konstatējot apstākļus, kas apgrūtina sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu, var izmantot CPL 554. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, pieteikumu par sprieduma izpildes atlikšanu, sadalīšanu termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšanu. 

Tiesu izpildītājam šāds pieteikums būtu jāiesniedz, ja viņš gūst pārliecību, ka, piemērojot kādu no konkrētajiem pasākumiem, varēs efektīvi novērst tos apstākļus, kas kavē nolēmuma izpildi vai padara to neiespējamu. Tomēr būtiski, ka šādu tiesību izlietojums nevar radīt kādas īpašas priekšrocības vienai no izpildu lietas pusēm, piemēram, parādnieka interesēs novilcinot nolēmuma piespiedu izpildi (Berlande, G. Civilprocesa likuma 554. panta komentārs. Grām.: Civilprocesa likuma komentāri. III daļa (61.–86. nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 280., 282. lpp.). 

Atkarībā no tā, uz kādu īpašumu tiek vērsta piedziņa, likumā ir noteikti vairāki ierobežojumi rīcībai ar personas mantu. Proti, CPL 571. pants noteic mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, izpildot tiesas nolēmumu. Savukārt CPL 594. pants nosaka maksimālo ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Tas ir, parādniekam tiek saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Papildus parādniekam tiek saglabāti arī līdzekļi 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu, taču kopā ne vairāk kā 50%. Tikai no summas, kas pārsniedz parādniekam obligāti saglabājamo darba samaksas apmēru, veic ieturējumus 30% apmērā.