Labdien! Privātpersonai pieder zemesgabals 3000 kvadrātmetru platībā, uz kuru īpašuma tiesības iegūtas denacionalizācijas procesā. Uz tā atrodas garāžas ēka, kas tika uzcelta PSRS laikā un pieder citai personai. Garāžas ēkas īpašnieks vēlas, lai zemes nomas līgumā par zemes 30 kvadrāmteru platībā nomu, uz kuras atrodas garāžas ēka, tiktu paredzētas arī garāžas ēkas īpašnieka pirmpirkuma tiesības uz zemesgabalu 3000 kvadrātmetru platībā tā pārdošanas gadījumā. Vai ēkas īpašniekam, kura ēka atrodas uz citai personai piederošā zemesgabala un kurš nomā tikai zemesgabala daļu no vesela zemesgabala platības, ir pirmpirkuma tiesības uz visu citai personai piederošo zemesgabalu tā pārdošanas gadījumā? Ja tā ir, tad kādā likumā šīs zemes pirmpirkuma tiesības ir paredzētas? Vai zemesgabala īpašnieks var ierobežot zemesgabala daļas nomnieka pirmpirkuma tiesības uz visu zemesgabalu, atdalot garāžas ēkas funkcionēšanai nepieciešamo zemesgabalu un zemes nomas līgumā paredzot garāžas ēkas nomnieka pirmpirkuma tiesības tikai uz atdalīto zemesgabalu?
Ja zeme un uz tās esošā garāžas ēka atrodas piespiedu dalītajā īpašumā (skat. likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktu), tad pirmpirkuma tiesības gan zemes, gan ēkas īpašniekiem pastāv uz likuma pamata.
Proti, Spēkā stāšanās likuma 14. panta otrajā daļā noteikts: “Ja ēkas (būves) ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. Tādas pašas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir ēku (būvju) īpašniekam, ja atsavina zemes gabalu.”
Tā kā Spēkā stāšanās likumā nav noteikta speciāla pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība, pirmpirkuma tiesību izmantošanā piemērojams vispārējais regulējums, kas noteikts Civillikuma 2060.–2063. pantā:
“2060. Ar pirmpirkuma tiesību pārdevējs pielīgst sev priekšrocību pirkt lietu, ja pircējs to pārdotu tālāk.
Pirmpirkuma tiesība nav izlietojama, kad pircējs lietu atsavina nevis pārdodot, bet citādi.
2061. Ja pircējs grib pārdot tālāk lietu, kas pirkta ar pirmpirkuma pielīgumu, tad viņam tā tūliņ pēc jaunā līguma noslēgšanas jāpiedāvā pirmpirkuma tiesīgajam, bet pēdējam par to, vai viņš grib šo tiesību izlietot vai ne, jāpaziņo – par kustamām lietām – nekavējoties, bet par nekustamām – divu mēnešu laikā.
Ja pirmpirkuma tiesīgais nedod atbildi noliktā laikā, tad viņa pirmpirkuma tiesība izbeidzas.
2062. Ja pirmpirkuma tiesīgais vēlas savu tiesību izlietot, tad viņam, ja nav citādi norunāts, jāizpilda tie paši nosacījumi, ko piedāvā jaunais pircējs.
2063. Ja lieta pārdota tālāk, nepaziņojot pirmpirkuma tiesīgajam, tad viņš var prasīt no tam ciesto zaudējumu atlīdzību tikai no sava pircēja; bet pret jauno ieguvēju un vispār pret ikvienu trešo personu viņš var vērst savas prasības tikai tad, kad šī persona rīkojusies ļaunā ticībā vai kad pirmpirkuma tiesības priekšmets ir nekustams īpašums un šī tiesība ierakstīta zemes grāmatās.”
Tas nozīmē: ja pirmpirkuma tiesīgais vēlas savu tiesību izmantot, tad viņam, ja nav norunāts citādi, jāizpilda tie paši nosacījumi, par ko vienojušies nekustamā īpašuma pircējs un pārdevējs pirkuma līgumā (arī attiecībā uz to, vai pārdots tiek viss zemesgabals vai tikai kāda tā daļa).
Savukārt, ja lieta pārdota tālāk, nepaziņojot pirmpirkuma tiesīgajam, tad pirmpirkuma tiesīgajam ir izpirkuma tiesība.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
