E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 38321
Lasīšanai: 3 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
1

Civillikumā ietverto cesijas institūtu šobrīd neplāno grozīt

J
jautā:
26. februārī, 2026
Veronika

Vai Latvijā ir plānots ieviest tiesisku mehānismu, kad cesiju gadījumā parādniekiem dotu pirmtiesības dzēst savas saistības par tādu pašu summu un samaksas kārtību, cik un kā cedentam maksā cesionārs? 

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Civillikuma 1806. pants cita starpā noteic, ka cesionārs neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nesamaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet cesionāram. Tādējādi cesionārs atbilstoši Civillikumam var no parādnieka atprasīt tieši tikpat, cik pirmais kreditors (cedents). 

Šis nosacījums iekļauts likumā, lai piešķirtu kreditoram iespējas atgūt savus parādus gadījumā, kad tas pats negrib vai nevar saņemt izpildījumu no parādnieka. Proti, pirmā kreditora prasījumam pret parādnieku ir zināma ekonomiskā vērtība, tādēļ, vadoties pēc tās, iespējams noteikt cenu, par ko kreditors prasījumu var, piemēram, cedēt tālāk jaunajam kreditoram. 

Ņemot vērā parādu atgūšanas iespējamos riskus, cena, par ko prasījums cedēts, praksē nereti ir mazāka nekā prasījuma apmērs, tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu samazināt parādnieka saistības apmēru. 

Civillikumā iekļauts princips, kas paredz, ka saistības jāpilda, tātad parādniekam jāsniedz izpildījums atbilstoši noslēgtajai saistībai neatkarīgi no tā, vai prasījums ir cedēts vai ne. Iespējams, tieši tāpēc, ka parādnieks izvairās no izpildījuma došanas, oriģinālais kreditors ir spiests cedēt prasījumu citam – pie šādas rīcības nebūtu saskatāms, kāpēc lai parādnieka atbildība tiktu samazināta līdz cesijas atlīdzības apmēram (Civillikuma 1. pants noteic, ka tiesības jāpilda labā ticībā, – parādnieka apzināta izvairīšanās no parādu segšanas nevarētu tikt uzskatīta par tiesību pildīšanu labā ticībā). 

Civillikumā nav aizliegts veikt bezatlīdzības cesiju, proti, pie jautājumā paustā ierosinājuma sanāk, ka tas būtu identiski parādnieka atbrīvojumam no saistībām kopumā. 

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka praksē nav nekādu indikāciju, ka cesijas institūts šī priekšlikuma kontekstā būtu jāpārskata, norādām, ka neplānojam grozīt Civillikumā ietverto cesijas institūtu.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 160 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas