No jautājuma noprotams, ka iegādātās komerctelpas atrodas daudzdzīvokļu namā. Tādēļ secināms, ka telpu funkcijas maiņa uz dzīvojamajām telpām, visticamāk, ir iespējama.

Nākamais solis būtu saprast, vai iecerēts veikt tikai telpu funkcijas maiņu bez pārbūves, vai arī būvdarbus, piemēram, nesošo vai nenesošo starpsienu izbūvi vai demontāžu, sanitāro mezglu izbūvi vai pārnešanu u.tml. Būvvalde paskaidro, ka šobrīd spēkā esošais būvniecības procesa regulējums paredz, ka ieceres ierosinātājs (iedzīvotājs) pats šādu dokumentāciju bez attiecīgas sertifikācijas nav tiesīgs izstrādāt un bez sertificēta speciālista parakstiem iesniegt būvvaldē. Līdz ar to ieceres ierosinātājam primāri ir jāvēršas pie neatkarīga sertificēta projektētāja, kurš, izvērtējot paredzētās darbības un konkrēto situāciju dabā, paskaidros, kāda dokumentācija ir nepieciešama, un šo dokumentāciju izstrādās. Pēcāk šī dokumentācija iesniedzama būvvaldē akceptēšanai.

Kas jāzina pirms remonta darbu uzsākšanas dzīvoklī:

Prasības paskaidrojuma rakstu un apliecinājuma karšu izstrādei noteiktas Būvniecības likumā, Ministru kabineta noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi), Ministru kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) un citos normatīvajos aktos.

1. Remonta darbu veikšana dzīvoklī būvvaldē nav jāsaskaņo, ja tiek veikts kosmētiskais remonts, nemainot telpu lietošanas veidu, nemainot telpu plānojumu, neskarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, neizmainot logu un durvju ailas, nemainot skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem.

2. Būvvaldē iesniedzama Apliecinājuma karte gadījumos, kad tiek veikta vienkāršota atjaunošana (neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas).

Piemēram, ja remonta gaitā ir paredzēta pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot kādu nenesošu starpsienu, teiksim apvienojot tualeti ar vannas istabu vai viesistabu ar virtuvi.

3. Būvvaldē iesniedzams paskaidrojuma raksts, ja tiek mainīts dzīvokļa vai telpu lietošanas veids, neveicot pārbūvi.

4. Būvprojekts un būvatļauja nepieciešama, ja pārbūves (kapitālā remonta) laikā tiek skartas nesošās konstrukcijas vai elementi, kurus, lai atjaunotu būvi, paredzēts nomainīt vai pastiprināt, vai tie atrodas koplietošanas telpās.

Piemēram, ja būvniecības laikā paredzēta durvju ailas izbūve nesošajā sienā vai koplietošanas inženierkomunikāciju pārbūve, vai citi mērķtiecīgi funkcionāli un tehniski uzlabojumi (piemēram, lodžijas pievienošana dzīvoklim), tad nepieciešamas būvvaldē iesniegt:

• būvprojektu minimālā sastāvā, lai saņemtu būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem;
• būvprojektu, lai saņemtu būvatļaujā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;
• nepieciešamo būvatļaujā minēto dokumentāciju, lai saņemtu būvatļaujā atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;
• pēc būvdarbu pabeigšanas nodot objektu ekspluatācijā.

Būvvalde uzsver, ka katrs gadījums ir jāvērtē individuāli. Jāvērtē, kurā gadījumā, piemēram, virtuves un viesistabas apvienošana ir iespējama vienkāršotā kārtībā, kurā – izstrādājot būvprojektu, jo tiek skartas nesošās sienas (lai noteiktu, kuras ir nesošās sienas, nepieciešams iepazīties ar aktuālo inventarizācijas lietu vai pieaicināt sertificētu būvinženieri). Vai paredzēts pārvietot santehnikas mezglus, ja paredzēts, tad kur, kurā gadījumā nepieciešams saskaņojums ar pārējiem ēkas iedzīvotājiem, ar cik %, kādi darbi paredzēti – varbūt to veikšanu iespējams saskaņot ar vairākām vienkāršotās procedūras atļaujām un būvprojekts nav nepieciešams, kuras grupas ēka tā ir u.tml.

Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana, nodokļa likmes un atvieglojuma noteikšana ir pašvaldību kompetence. Līdz ar to ar šo jautājumu jāvēršas konkrētā pašvaldībā.

Nekustamā īpašuma nodokļa likuma 3. pants nosaka:

3. pants. Nekustamā īpašuma nodokļa likme, taksācijas periods un nodokļa aprēķināšana

(1) Nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5 procentus no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir:

1) 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:

a) zemei,

b) ēkām vai to daļām, izņemot šīs daļas 2. punktā un šā panta 1.² daļā minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem,

c) inženierbūvēm;

2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:

a) 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 euro,

b) 0,4 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 euro, bet nepārsniedz 106 715 euro,

c) 0,6 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 euro.

……………

(18) Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti arī tad, ja šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktie objekti ir komersanta tiesiskajā valdījumā.