Darba līgumā jābūt norādītam nolīgtajam dienas vai nedēļas darba laikam, ko darba devējam ir pienākums nodrošināt. Ja darba līgumā nolīgts normālais darba laiks ar summētā darba laika organizāciju, tad darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam normālā darba laika stundu daudzumu pārskata periodā. Atbilstoši jūsu sniegtajai informācijai jums ir nolīgts normālais sešu dienu darba laiks ar summētā darba laika organizāciju.

Darba likuma 40. pantā noteikts: ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, tad darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieka pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laika pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Savukārt Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbinieka normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Darba likuma nosaka: ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, tad darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu. Saskaņā ar šī panta otro daļu, ja ir noteikta sešu dienu darba nedēļa, tad dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Sestdienās darbs beidzams agrāk nekā citās dienās. Darba dienas ilgums sestdienās nosakāms darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā. Līdz ar to jūsu normālā darba laika stundu daudzums pārskata periodā nosakāms, ņemot vērā sešu dienu darba nedēļas normālā darba laika stundu daudzumu.

Ņemot par pamatu šo stundu skaitu, tiek veidots arī tā saucamais darba laika kalendārs, kurā nosaka, cik normālā darba laika stundu ir jāstrādā mēnesī. Šis princips tiek ņemts par pamatu, arī nosakot nostrādājamo stundu skaitu summētā darba laika ietvaros. Tas nozīmē: ja darba devējam nav iespējams ievērot normālo dienas vai nedēļas darba laiku, jebkurā gadījumā ir jāievēro normālā darba laika darba stundu skaits pārskata periodā. Pēc būtības summētais darba laiks ir elastīgāks normālā darba laika organizēšanas veids, pieļaujot dienā vai nedēļā strādāt vairāk nekā likumā noteiktās normālā darba laika stundas, bet nodrošinot, ka pārskata periodā darbinieka stundu skaits tiek izlīdzināts un atbilst attiecīgajā periodā noteiktajam normālajam darba laikam. Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. 2020. gada septembrī normālais darba laiks ar sešu dienu darba nedēļu bija 174 stundas, oktobrī – 179 stundas, novembrī – 159 stundas.

Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka normālā darba laika normā neieskaita darbinieka attaisnotas prombūtnes laiku, piemēram, atvaļinājuma laiku, slimības laiku u. tml. Pretēja situācija novestu pie netaisnīgas situācijas, kurā darbinieks strādā pāri spēkiem 12 stundas dienā, lai paspētu padarīt uzkrātos darbus, bet tās neskaitīsies virsstundas.

Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 5. jūlija sprieduma lietā Nr. A420213917, SKA-794/2019 pauda atziņu, ka ar Darba likuma 140. panta piektajā daļā norādīto “pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata perioda ietvaros).

Tādējādi, ņemot vērā iepriekšminēto, virsstundas būs tās stundas, kuras darbinieks strādās virs pārskata perioda normālā darba laika, kurš katram darbiniekam nosakāms individuāli, ņemot vērā nolīgto darba laiku, plānoto darba laiku saskaņā ar grafiku, faktiski nostrādāto darba laiku, attaisnotas un neattaisnotas prombūtnes laiku u. tml.

Par virsstundu darba veikšanu darbiniekam izmaksājama piemaksa par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmās daļas nosacījumiem, ja darba devējs ar darbinieku nav vienojušies par virsstundu darba aizstāšanu ar apmaksātu atpūtas dienu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam.

Darba likuma 68. panta pirmā daļa noteic, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Darba likuma 138. pantā noteikts, ka nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas. Par nakts laiku Darba likuma izpratnē noteikts laikposms no plkst. 22.00 līdz 6.00. Savukārt, lai šajā laika posmā veiktais darbs kvalificētos kā nakts darbs, šajā laikā ir jānostrādā vairāk nekā divas stundas. Ja naktī veiktais darbs kvalificējas kā nakts darbs, tad uz to ir attiecināmi Darba likuma 67. panta nosacījumi un darbiniekam pienākas piemaksa par nakts darbu – ne mazāk kā 50% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Līdz ar to, ja darbinieks ir veicis nakts darbu un virsstundu darbu, viņam pienākas piemaksa gan par darbu nakts laikā, gan par nostrādātajām virsstundām.