Zvērinātam advokātam, sniedzot klientam juridisko palīdzību, ir tiesības vākt informāciju arī no trešajām personām, taču tas jādara, ievērojot Advokatūras likuma 48. un 48.¹ panta nosacījumus. Šādā gadījumā ir noformējams orderis (nevis pilnvara). Ja advokāts pie Jums vērsies uz pilnvaras pamata (bez ordera), secināms, ka viņš nedarbojas Advokatūras likuma ietvaros, un tādā gadījumā apstāklim, ka pilnvara izdota advokātam, nav nozīmes. Proti, tās saņēmējs varētu būt arī jebkura cita persona un tikai tas, ka tā izsniegta advokātam, neuzliek Jums nekādus papildu pienākumus. Turklāt, lai pilnvarojums būtu tiesisks, pilnvarai, ko izdod fiziskā persona, būtu jābūt notariāli apstiprinātai. Advokāts šādā situācijā nevar atsaukties, piemēram, uz Civilprocesa likuma 85. panta 3. daļu, kas pieļauj pilnvaras bez notariāla apliecinājuma, advokātam sniedzot juridisku palīdzību klientam tiesā.

Ja advokāts vai jebkura cita persona uz pilnvaras pamata vēršas pie uzņēmuma/personas un pieprasa izsniegt konkrētu informāciju, tad jāvērtē, vai pilnvaras izdevējam pašam ir tiesības šādu informāciju saņemt. Pilnvaras saņēmējs nevar pieprasīt vairāk informācijas, nekā pats pilnvaras izdevējs tiesiski varētu pieprasīt. Ja pilnvaras izdevējs ir fiziska persona, tad atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15. pantam šī persona par sevi var pieprasīt jebkādu informāciju, kas ir Jūsu rīcībā. Taču, ja informācija tiek prasīta nevis par sevi, bet gan par citu fizisku personu, tad šādas informācijas izpaušanā ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Šādas informācijas izpaušanai pamats varētu būt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 6. daļa, proti, pilnvaras izdevējiem šī informācija ir nepieciešama, lai, ievērojot trešās personas pamattiesības un brīvības, realizētu savas vai citas personas likumiskās intereses. Piemēram, personas var prasīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt informāciju par kādas citas personas deklarēto dzīvesvietu, lai būtu iespējams celt prasību tiesā pret šo personu (par šo jautājumu ir bijuši vairāki tiesas spriedumi, piemēram, SKA – 193/2010, SKA – 81/2011).

Tātad atbilde uz jautājumu, vai advokāta pieprasīto pakalpojuma līgumu drīkst izsniegt, būs atkarīga no pamatojuma, kādēļ šī informācija tiek lūgta. Cik noprotams, tiek lūgts izsniegt konkrētu līgumu kopumā, taču, iespējams, pilnvaras izdevējam ir likumiska interese iegūt tikai daļu no līgumā minētās informācijas, nevis visu līgumu kopumā. Līdz ar to informācijas pieprasītājam ir jālūdz precizēt, uz kāda pamata viņš šo informāciju pieprasa un kas pamato viņa tiesības šo informāciju saņemt. Ja tas tiek pamatots ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 6. daļu, tad jālūdz precizēt, kādas likumiskas intereses ir nepieciešams aizstāvēt un kāda informācija ir nepieciešama šādu interešu aizsardzībai. Ja pilnvaras izdevējam patiešām ir likumiska interese iegūt šādu informāciju, tad jāizsniedz tikai tā informācija, kas objektīvi nepieciešama šo interešu realizēšanai (nevis viss līgums, ja tas satur informāciju, kas nav nepieciešama šo interešu realizēšanai).

Visbeidzot, ja advokāts tomēr pilnvaras vietā uzrāda orderi, tas nemaina (nepaplašina) sniedzamās informācijas apjomu. Advokāts klienta vārdā joprojām var prasīt tikai tādu informāciju, kas nepieciešama juridiskās palīdzības sniegšanai klientam. Vienīgā atšķirība ir tā, ka pilnvaras vietā advokāts uzrāda orderi, bet joprojām ir jāvērtē, vai advokāta klientam ir likumiska interese (tiesisks pamats) iegūt informāciju no Jums par citu personu.